Bija dzīvoklis – tagad veikals!

 Visa daudzstāvu māja cieš kaimiņa dēļ, kurš savā dzīvoklī atvēris stikla taras pieņemšanas punktu

Rīgā, Imantas mikrorajonā esošas daudzstāvu mājas iedzīvotājiem ir pretenzijas pret veikala īpašnieku, kas darbojas viņu mājas pirmajā stāvā. Viņi stāsta, ka šajā veikalā jau daudzus gadus tirgoja produktus, alkoholiskos dzērienu plašā sortimentā, bet nesen, paplašinot darbību, sāka pieņemt arī stikla taru.

Tagad māju ir apsēduši bezpajumtnieki, kuri pulcējas pagalmā, tiešā nozīmē okupē soliņus bērnu rotaļu laukumā, trokšņo. Vispirms bomži nodod tukšās pudeles, pēc tam turpat par saņemto naudu iepērk alkoholu,  ko izdzer zem mājas iedzīvotāju logiem.

Iedzīvotāji cer panākt stikla taras pieņemšanas punkta slēgšanu, aicinot palīgā atbildīgos dienestus, bet pagaidām pūliņi ir nesekmīgi.

„Veikals ir ierīkots mājas kādreizējā trīsistabu dzīvoklī,” stāsta kaimiņi. „Kāpēc tā īpašniekam ir vairāk tiesību nekā visiem pārējiem 50 dzīvokļu īpašniekiem?”

Situāciju komentē juriste Sandra Miķelsone:

– Vispirms vajadzētu pārbaudīt, kāda ir kādreizējā dzīvokļa pašreizējā lietošanas funkcija. Ja īpašniekam iepriekš ir dota atļauja dzīvojamās telpas – dzīvokli – izmantot komercdarbībai, piemēram, atvērt veikalu, tad patlaban tur var atrasties arī stikla taras pieņemšanas punkts.

Pašā stikla taras pieņemšanas punkta esamībā neko sliktu es neredzu – pieņemtais stikls nonāk otrreizējā pārstrādē, ekoloģijai tas nav sliktākais risinājums.

Ja veikalam jau ir atļauja dzīvokļa pārplānošanai un komercdarbības atvēršanai, tad to aizvērt nebūs vienkārši, ja vien nav tiešu normatīvo aktu pārkāpumu, piemēram, nav skaidri saskatāmi antisanitāri apstākļi.

Manuprāt, vienīgā iestāde, kas varētu slēgt veikalu un stikla taras pieņemšanas punktu, ir Pārtikas veterinārais dienests (PVD), bet arī PVD var veikt noteiktas darbības tikai tad, ja veikalā tiek pārkāptas sanitārās normas.

Ja mājas iedzīvotāji vēlas slēgt veikalu, viņiem atliek tikai lēmuma pieņemšana dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Viens no variantiem: piedāvāt kopīgi nopirkt veikala telpas.

Ja runājam par bezpajumtniekiem, tad policija nevar viņus izdzenāt, bet var saukt pie atbildības, ja viņi pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus. Iedzīvotājiem, kuriem traucē šo ļaužu uzvedība, ir jāraksta iesniegums pašvaldības policijai ar lūgumu māju un tās teritoriju iekļaut ikdienas reidu sarakstā.

Ko noteic likums?

Svarīgi zināt, ka jebkurš dzīvokļa īpašnieks sev piederošo dzīvokli var izmantot  komercdarbības veikšanai. Ja iecerētās komercdarbības veikšanai būs nepieciešama pārbūve, kas skars mājas kopīpašuma daļas, tas jāsaskaņo ar mājas dzīvokļu īpašnieku kopību.

Piemēram, lai daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva dzīvoklī veiktu komercdarbību, atverot frizētavu, manikīra salonu, veikalu vai ko citu, būs jāizbūvē atsevišķa ieeja.

Bez kaimiņu piekrišanas to darīt nedrīkst. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pantā noteikto par to piekrītoši jānobalso vismaz 2/3 mājas dzīvokļu īpašnieku.

Lai saņemtu pārējo īpašnieku atļauju, piemēram, mājas autostāvvietā novietot kravas mašīnas, izmantot mantu glabāšanai bēniņus un pagrabus, kas atrodas īpašnieku koplietošanā, par to jānobalso ne mazāk kā 3/4 dzīvokļu īpašnieku.