Apnikuši putni? Vārnu izšaušana Rīgā var izrādīties bīstama cilvēkiem

Rīgas Pļavnieku rajona iedzīvotāji ziņo, ka viņu kaimiņš no mājas Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 16 šauj putnus. Trīs nogalinātas kaijas iedzīvotāji bija atraduši pie mājas Lubānas ielā 137. Jāpiekrīt – daudziem dzīvokļu īpašniekiem vasarā traucē putnu klaigas, tomēr šaušana apdzīvotā vietā ir pārāk bīstama apkārtnes iedzīvotājiem. 

Kā cīnīties ar klaigājošajiem putniem pagalmā? Uz žurnālista jautājumiem atbild Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.

Gudriniece vārna

– Dmitrij, sakiet, kāpēc vienā pagalmā ir daudz vārnu, bet citā – to vispār nav?

– Ligzdojošo vārnu skaits pagalmā ir atkarīgs no tā, cik koku tur aug.

Vārnas neligzdo mežā, viņām patīk atsevišķi augoši koki. Katram pārim ir sava teritorija, par kuru tās cīnās. Rīgā, manuprāt, varētu ligzdot tūkstotis vārnu pāru, iespējams, šis skaits ir pat lielāks.

– Pagalmos, kur cilvēki atstāj ēdienu pagalma kaķiem, vārnu skaits ir lielāks?

– Nē, tas nav tieši saistīts. Pelēkās vārnas, žagatas ir visēdāji putni. Viņi var ēst sēklas, ogas un kukaiņus. Var izlaupīt citu putnu ligzdas vai ēst kaķu un suņu barību. Protams, kaķa ēdiens vārnai ir viegls laupījums un tā dēļ viņa var lidot uz kaimiņu pagalmu, bet ēdiena dēļ tur nepaliks uz dzīvi. Badā pilsētas vārna nebūs nekad, viņa vienmēr atradīs sev barību, bez problēmām pārlidos attālumu, lai nobaudītu kādu gardumu svešā pagalmā.

– Vārnas mīl atkritumu konteineros izmestās pārtikas atliekas. Ja konteineri konsekventi tiktu aizvērti, tas palīdzētu izvairīties no vārnām?

– Jā, vārnas ir iemācījušās visā atkritumu masā atrast maisiņus ar ēdienu, izraut tos, atplēst un nokļūt līdz ēdienam. Iespējams, ja atkritumu konteineru būtu mazāk, vārnu skaits pilsētā nedaudz samazinātos, jo mūsu atkritumi ir viņu pamatēdiens.

– Kā atbaidīt vārnas?

– Atbaidīt vārnas nav reāli. Vārna ir pārāk gudra. Lai atbaidītu šos putnus, bija mēģinājums ierakstīt viņu specifiskos kliedzienus brīdī, kad vārna ir satraukta. Ierakstu atskaņoja, bet gaidītā rezultāta nebija – sākumā vārnas satraucās, bet ātri pierada pie skaņām un pārstāja baidīties.

– Tas nozīmē, ka mums nav iespēju? Izpostīt vārnas ligzdas mums nav tiesību?

– Nav gan.  Par putnu ligzdu postīšanu draud vai nu naudas sods, vai pat nosacīts termiņš. Pilsētas robežās medīt vārnas, arī pīles un citus putnus ir aizliegts, tos nedrīkst šaut. To nosaka likums.

– Vai aiz pilsētas robežām medīšana ir atļauta?

– Atļautais periods ir no 15. jūnija līdz 30. aprīlim (izņemot ligzdošanas periodu), kad mednieki drīkst atšaut vārnas ārpus pilsētu un apdzīvotu vietu robežām. Padomju gados par nošautajām vārnām medniekiem pat maksāja. Tagad tā nav.

– Vēl viena pilsētas nelaime ir kaijas. Kāpēc viņu ir saviesies tik daudz?

– Rīga atrodas putnu migrācijas ceļā, tāpēc putnu daudzveidība mums ir liela, bet kaiju ir īpaši daudz. Pie mums uz ziemošanas periodu sarodas igauņu, somu un arī Krievijas kaijas.

Pilsētās sudrabainās kaijas ir iemācījušās ligzdot uz māju jumtiem. Sudrabainās kaijas tautā kļūdaini dēvē par baklāniem  vai albatrosiem. Rīgā ligzdo vairāk nekā tūkstotis kaiju pāru. Viņas galvenokārt barojas no atkritumiem, kur atrod sev ēdienu. Īsta kaiju paradīze ir atkritumu izgāztuves, Rīgā tas ir poligons Getliņos. Putni, iemācījušies lidot, dodas uz izgāztuvi un tur atrod uzturu. Tāpēc kaijas arī izdzīvo. Pat tie putnēni, kuri nokrīt no jumta, atgriezīsies atpakaļ ligzdošanas vietā.

– Vai Latvijā ir pilsētas, kur ir mazāk kaiju?

– Viņu visur ir daudz – Ogrē, Jelgavā, Dobelē, piejūras pilsētiņās un ciemos. Sākumā kaijas ligzdoja salās un purvos, bet tagad paplašinājušas savu apdzīvotības areālu.

– Vai viņu ligzdas drīkst nogāzt no jumta?

– Nē, cilvēkiem ir aizliegts iznīcināt kaiju olas, arī tukšās ligzdas vai putnēnus. Par to jāatceras ikvienam, kurš nevēlas saņemt administratīvo sodu par saviem nodarījumiem.