Kam sūdzēties par mājas uzkopšanu?

Iedzīvotāji mēdz būt neapmierināti ar savu māju sētniekiem, bet sētnieki – ar to, kā uzvedas iedzīvotāji 

Ja jātiek skaidrībā par uzkopšanu, tas jāvaicā lielākajam pilsētas namu apsaimniekotājam. Viņa štatā nodarbināti visvairāk sētnieku un apkopēju. Devāmies uz uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks, lai uzzinātu, kā viņi pieņem un izskata sūdzības par sanitārās uzkopšanas kvalitāti.

500 māju iedzīvotāji ietaupa uz kopšanas rēķina

Uz žurnālista jautājumiem atbild SIA Rīgas namu pārvaldnieks Apsaimniekošanas pārvaldes direktors Māris Jenne.

– Cik Rīgas namu pārvaldnieka apkalpošanā esošajām mājām ir savs sētnieks, bet cik ēkām sanitāro kopšanu veic uzkopšanas brigādes, kas objektos ierodas pēc grafika?

– Patlaban uzņēmumā kā štata darbinieki ir nodarbināti aptuveni 1140 sētnieki, kuri apsaimnieko mājas 3200 adresēs. Savukārt 100 uzkopšanas brigāžu darbinieki apkalpo 380 mājas. Vēl aptuveni 500 māju iedzīvotāji ir izvēlējušies ēku sanitāro kopšanu – kāpņutelpu un piemājas teritoriju uzturēšanu kārtībā – veikt pašu spēkiem. Tas raksturīgs ļoti nelielām mājām ar mazu dzīvokļu skaitu, jo algot sētnieku viņiem izmaksā ļoti dārgi.

– Kurš kontrolē, vai sētnieks strādā labi?

– Katram sētniekam ir savs uzkopšanas darbu vadītājs, kurš pārbauda viņa darbu. Šādu vadītāju tālruņa numuri ir norādīti darba grafikā, kurš izvietots uz ziņojumu dēļa katrā kāpņutelpā. Mēs saprotam, ka šie grafiki bieži tiek norauti, jo dzirdam pārmetumus, ka iedzīvotāji nezina, kam sūdzēties, bet standarta situācijās šiem grafikiem ir jābūt. Vēlos paskaidrot, ka uzkopšanas darbu meistari arī bez iedzīvotāju sūdzībām pārbauda sētnieku darbu pēc sava grafika. Mazās mājās tas notiek apmēram četras reizes gadā, lielos objektos – līdz pat vienai reizei mēnesī.

– Vai viņi brīdina sētniekus par pārbaudes laiku, lai viņi varētu sagatavoties?

– Nē, kontroli veic bez iepriekšēja brīdinājuma.

Grafiks ir pazudis!

– Ko darīt iedzīvotājiem, ja uzkopšanas meistara tālruņa numurs kopā ar grafiku norauts no sludinājumu dēļa?

– Par to, lai grafiks nepazustu no kāpņutelpas, atbild sētnieks un viņu uzraugošais meistars (uzkopšanas brigādei – uzkopšanas darbu vadītājs). Pamanot, ka grafiks ir pazudis, darbiniekiem tas jāizdrukā no jauna un jāizvieto koplietošanas telpās tam paredzētajā vietā.

– Ir gadījumi, kad grafiki pazūd uz ilgu laiku. Kā uzzināt tālruņa numuru, kur vērsties ar sūdzību?

– Visvienkāršākais veids – zvanīt uz Rīgas namu pārvaldnieka Klientu apkalpošanas centru pa tālruni 8900. Operators reģistrēs sūdzību par sliktu uzkopšanas kvalitāti vai pazudušu grafiku un nodos to pārbaudei.

– Pieņemsim, ka esat saņēmuši iedzīvotāju sūdzību par sētnieka darbu. Kas notiek tālāk?

– Katru gadījumu mēs vērtējam individuāli. Pirmkārt, skatāmies, vai sūdzība par šo adresi ir pirmo reizi vai sūdzības tomēr bijušas arī agrāk. Otrkārt, pārbaudām, kādi bijuši kontroles dienesta atzinumi par iepriekš saņemtajām sūdzībām. Ja sētnieks jau ir saņēmis disciplināros sodus par sliktu uzkopšanu, mēs vērtējam viņa atbilstību ieņemamajam amatam.

Kā to pārbaudīs?

– Kas ieradīsies mājā, lai kontrolētu sētnieku darbu: tikai viņa darbu vadītājs vai vesela komisija?

– Tas būs viens speciālists – uzkopšanas darbu meistars.

– Cik drīz pēc sūdzības saņemšanas viņš ieradīsies konkrētajā adresē, lai veiktu pārbaudi?

– Normatīvie akti nenosaka kārtību, cik ātri uzraugošajam personālam jāreaģē uz iedzīvotāju sūdzību. Ņemot vērā manu pieredzi, teikšu, ka parasti meistars dodas uz pārbaudi tajā pašā dienā, kad tika saņemta sūdzība.

– Visbiežāk iedzīvotāji sūdzas, ka sētnieks ignorē prasību veikt kāpņutelpu mitro uzkopšanu. Kā uzkopšanas darbu meistars zinās, vai grīda kāpņutelpā ir mazgāta vai ne?

– Kontroles metode ir fiziska pārliecināšanās par sūdzībā minēto faktu: meistars ar roku vai roku cimdā pārbauda testējamo virsmu tīrību. Piemēram, viņš skatās, vai uz grīdas ir palikuši putekļi un dzīvnieku spalvas, vai lifta pogas ir tīras, vai noslaucītas margas. Ticiet man, pieredzējis uzkopšanas darbu meistars viegli var noteikt, vai kāpņutelpā netīrumi krājušies nedēļām vai pa kāpnēm tikko kāpis cilvēks ar netīriem apaviem.

Rājiens!

– Kā jūs sodāt sētnieku, ja pēc pārbaudes rezultātiem izrādās, ka viņš ir savu darbu veicis pavirši?

– Sētnieks, kurš saņēmis vairākus aizrādījumus vai viņam bijuši noformēti akti par nekvalitatīvi izpildītiem uzkopšanas darbiem, nevar cerēt uz karjeras attīstību uzņēmumā. Gadījumos, kad mēs piedāvājam darbiniekam kādu lielāku darbu vai augstāku posteni, mēs noteikti vērtējam viņa darbu pagātnē. Sētnieks ar sliktiem rezultātiem nevar pretendēt arī uz premiālām piemaksām, bet, ja pārkāpumi tiek konstatēti sistemātiski, šāds darbinieks, visticamāk, zaudēs darbu.

– Vai par sētnieka darba pārbaudes rezultātiem jūs informējat arī konkrētās mājas iedzīvotājus?

– Noteikti nē, jo šīs ir darba attiecības, kas ir tikai darba devēja un darbinieka kompetencē. Savukārt mājas dzīvokļu īpašnieki savus jautājumus vienmēr var uzdot rakstveidā un saņemt uz tiem rakstveida atbildes.

Dezinfekcija nav obligāts pasākums?

– Sākoties ārkārtējai situācijai, Rīgas namu pārvaldnieks ziņoja par kāpņutelpu dezinfekcijas līdzekļu iepirkumu, tomēr iedzīvotāji sūdzas, ka konkrēti viņu māju kāpņutelpās dezinfekcijas darbi nenotiek.

– Dezinfekcija pašlaik sētniekiem ir uzdevums numur viens. Viņiem ir jādezinficē ieejas durvju rokturi, kāpņu margas, lifta pogas. Kaut arī uzkopšanas darbus regulējošajos normatīvajos aktos teikts, ka sētnieka pienākums ir mitro uzkopšanu koplietošanas telpās veikt reizi nedēļā, mēs patlaban nodrošinām mitro kopšanu divas reizes nedēļā un arī visu minēto virsmu dezinfekciju. Konsultējāmies ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem, kuri mūs pārliecināja, ka pašlaik ir pilnīgi pietiekami mitro kāpņutelpu uzkopšanu veikt ar ierastajiem mazgāšanas līdzekļiem. Mēs tomēr izvēlamies papildu drošību un nodrošinām virsmu apstrādi ar dezinfekcijas šķīdumiem.

– Vai pārvaldnieks sētniekiem izsniedz arī individuālās aizsardzības līdzekļus: maskas un cimdus?

– Pagaidām mēs to nedarām. Mēs katru nedēļu sazināmies ar Slimību kontroles un profilakses centra speciālistiem un informējam par savu veikumu. Pagaidām speciālisti ir apliecinājuši, ka paša sētnieka drošībai pietiek ar vispārīgo rekomendāciju ievērošanu, un tās ir – divu metru distance, regulāra personīgā higiēna, roku mazgāšana u.c.

– Kāda pašlaik ir situācija ar sētniekiem?

– Atzīšos, ka, sākoties ārkārtējai situācijai, bija darbinieki, kuri ļoti sakāpināti reaģēja – baidījās strādāt, pat saslima. Mēs šajā laikā jaunas vakances neizsludinājām, jo darbus turpinājām pēc ierastā grafika: saslimušo vai atvaļinājumā aizgājušo sētnieku nomaina kolēģi.