Jauni noteikumi pret zudumiem

Rīgas domes Komunālais departaments sagādājis pilsētai dāvanu. Beidzot deputāti akceptējuši jaunos noteikumus, kas perspektīvā palīdzēs samazināt ūdens zudumus. Šie zudumi, kas tautā iedēvēti par „korekciju”, pēdējo divu gadu laikā visai pilsētai pamatīgi apnikuši. Dažās Rīgas mājās uzrēķini maksājumiem par ūdeni sasniedz 50% un pat visus 100%. Pēc problēmas nepamatoti ilgas apspriešanas visās iespējamās instancēs pašvaldība radījusi kaut ko līdzīgu „korekcijas” apkarošanas plānam.

Pagājušajā nedēļā komiteja apstiprināja Rīgas domes noteikumu projektu, kurā aprakstīta kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu ekspluatācijas un apkopes kārtība pašvaldībai piederošajās vai tās pārvaldībā esošajās mājās. Šķiet, nav jāskaidro, ka tādas mājas ir lauvas tiesa Rīgas daudzstāvu namu un ka jaunais dokuments tieši attiecas uz visiem pašvaldības namu pārvalžu klientiem.

Lasīt tālāk...

Skandāls uz līdzenas vietas

Māju Rīgā, Ieriķu ielā 44 atjaunināja pagājušajā rudenī. Iedzīvotāji kopīgi nolēma, ka laiks likt jaunu jumtu, nomainīt logus kāpņu telpās. Paņēma kredītu ārsienu renovācijai. Pavisam darbiem iztērēja 36 tūkstošus latu. Ar rezultātu visi bija apmierināti: „Ziemā temperatūra telpās uzkāpa līdz 22 grādiem. Rēķini bija ievērojami mazāki nekā kaimiņiem”. Viss it kā būtu kārtībā. Bet nē! Valsts ņēma māju savā kontrolē un paziņoja, ka iedzīvotāji nepareizi iztērējuši naudu. Pēc Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) domām, mājas fasāde ir pārklāta ar nekvalitatīvu siltinātāju – keramisko krāsu, kas nav devusi vēlamo efektu un netaupa siltumu.

Sanāca pamatīgs skandāls. REA vērsās Valsts būvinspekcijā ar prasību novērtēt Ieriķu ielas mājas renovācijas kvalitāti un izmantotos materiālus. Atdzīvojās pat ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Līdzpilsoņi!” viņš iesaucās. „Neticiet blēžiem, kuri piedāvā par lētu naudu izremontēt jūsu mājas!”

Lasīt tālāk...

Kreditoriem sadod pa nagiem

Latvijas valdība jau vairākus mēnešus ir solījusi aizstāvēt hipotekāro kredītu ņēmējus pret kreditoru patvaļu. Atgādināsim, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši hipotekāro kredītu. Kā liecina aptauja, pusei no kredīta ņēmējiem tā atmaksāšana sagādā nopietnas grūtības. Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas lai nu kā, tomēr aizsargās parādniekus.

Vēl tikai pirms diviem gadiem bankas bija patērētāju labākie draugi. Tās pievilināja klientus ar laipnībām un solījumiem, dāvanām un pazeminātām likmēm. Finansisti piedāvāja naudu ar tik atvieglotiem nosacījumiem, ka aizņemties bija vieglāk nekā atteikties no vilinošā piedāvājuma.

Lasīt tālāk...

Nosmacēs ar nodokli

Finanšu ministrs Einars Repše ir vaļsirdīgi atzinis: 2010. gadā Latvijai klāsies vēl grūtāk nekā patlaban. Budžeta josta tiks savilkta iespējami cieši. Tas vajadzīgs, lai valsts izkļūtu no kredītatkarības. Pamēģināsim izlasīt šo vēstījumu starp rindiņām. Sarežģītā situācijā valdība ne tikai samazina izdevumus, bet arī meklē jaunus ienākumu avotus. Tātad Latviju gaida jauni nodokļi.

Un tā arī ir. Finanšu ministrija paudusi vēlmi no 2010. gada 1. janvāra Latvijā ieviest nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamo platību. Tāda esot Starptautiskā Valūtas fonda prasība. Paredzams, ka ar nodokli apliks par 40 kvadrātmetriem lielākus dzīvokļus un mājas, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Nodokļa likme būs 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Lasīt tālāk...

Politiķu solījumi

Līdz pašvaldību vēlēšanām palikusi nedēļa. Aptuveni ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku vēl nav izlēmusi, kurai partijai dot priekšroku. Tas notiek tāpēc, ka politiķi nemitīgi jauc cilvēkiem galvu. Konkrētu programmu vietā daudzas partijas nāk klajā ar miglainiem solījumiem: „Uzlabosim... Nodrošināsim... Izskatīsim un palīdzēsim...”

Mēs centāmies noskaidrot uz iekļūšanu Rīgas domē pretendējošo politiķu plānus. Varbūt mēra amata kandidātu racionālie priekšlikumi, ko mums izdevās atrast puķainajās partiju programmās, palīdzēs jums izdarīt pareizo izvēli.

Lasīt tālāk...

Vēlēšanas 2009: jaunie spēles noteikumi

Tuvojas kārtējās vēlēšanas, šoreiz pašvaldību. Jo tās tuvāk, jo vairāk laikrakstus un televīzijas kanālus piepilda tautas aizstāvju un tēvijas glābēju runas. Pār ļaužu galvām gāžas solījumu un atmaskojumu gūzma, salkani deputātu kandidātu dzīves gaitu apraksti. Labējie pret kreisajiem. Visi kaut ko sola. Galvā pilnīgas jukas: kam ticēt? Par ko balsot? Un vai vispār iet uz vēlēšanām?

Mazliet viest skaidrību priekšvēlēšanu situācijā lūdzām pazīstamus Latvijas ekspertus – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Runci un politologu Kristianu Rozenvaldu.

Viss sajaucies partiju programmās

– Kāpēc Latvijā politiķus iedala labējos un kreisos? Vai mums ir arī tā dēvētie centristi?

– Īstu labējo un kreiso Latvijā nekad nav bijis, – uzskata Kristians Rozenvalds. – Ir bijusi tikai ne visai gudra sadalīšanās starp latviešiem un krieviem. Sākumā šķita, ka kreisie politiķi vienmēr ir krievi, labējie – latvieši. Tas bija sen, bet deviņdesmito gadu situācijas atbalsis jūtamas vēl aizvien. Un tieši šobrīd jautājums par to, kas īsti ir labējie un kreisie, Latvijā kļūst ļoti aktuāls.

Lasīt tālāk...