Logi: plastmasas, alumīnija vai koka?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Atbild Atis JUMIĶIS,
kompānijas Rehau tehniskais konsultants.
Iepriekšējā reizē firmas Rehau speciālisti stāstīja, vai jaunie logi pasargā no trokšņa un vai tā ir taisnība, ka stikla paketēs labākai izolācijai iesūknē argonu. Likās, ka ar to arī mūsu lasītāju āķīgie jautājumi būs izsmelti, bet nē! – jūs turpināt sūtīt redakcijai vēstules, vēlēdamies uzzināt iespējami vairāk par modernajiem logiem.
„Vai taisnība, ka ir tādas stikla paketes, kas aiztur ultravioleto starojumu, pasargā mēbeles un tapetes no izbalošanas saulē. Cik tāds prieks maksā?”
Stiklam ir iespējami visdažādākā veida pārklājumi, kā arī dažādas speciālās plēves. Stikli var būt gan masā tonēti, gan pulēti, gan rūdīti, ar spoguļveida virsmu un ar pašattīrošos ārpusi. Izplatītākie ir tā saucamie selektīvie stikli, kuru pārklājums nodrošina iespēju ietaupīt vairāk siltumenerģijas. Uzreiz nepateikšu, vai ir iespējams tāds stikls, kas „atlasa” tikai UV starojumu (konkrēti ar šādu jautājumu būtu jāvēršas pie stikla pakešu izgatavotājiem, bet parasti kādu īpašu spektra daļu ir iespējams samazināt tikai par 30–40%, taču reizē vairāk vai mazāk tiks samazināta arī kāda cita, iespējams, vajadzīga spektra daļa). Ja jūs aizsargāsiet logus ar pārklājumu vai plēvi, vasarā pamanīsiet, ka telpa nesasilst, lai gan tā ir spoži apgaismota. Bet, kad atnāks ziema un gaismas būs mazāk, saule pavisam nesildīs jūsu dzīvokli. Tāpēc mūsu klimatiskajā joslā ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādu labumu vai ļaunumu mums nodara spožā saulīte un cik lielā mērā nepieciešams no tās aizsargāties.
Rīgas ūdens „slapjā lieta”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Ūdens patērētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Sistemserviss grupa prezidents Aleksandrs Ivanovs jau labu laiku nodarbojas ar patērētā ūdens uzskaites problēmu. Nesen viņa laboratorijā pēc Rīgas domes lūguma pārbaudīja kopējo ūdens mērītāju precizitāti galvaspilsētas namos, kur fiksēti lielākie ūdens zudumi. Līdz šim nevienam nav bijusi dūša apstrīdēt, cik precīzi ir aparāti, pēc kuriem Rīgas ūdens izraksta mums rēķinus. Sistemserviss pārbaude pierādīja, ka it kā nekļūdīgie skaitītāji arī var melot.
Sāpīga problēma
Kur rodas neuzskaitītais ūdens? Ja pieņemam, ka visi daudzdzīvokļu mājas iemītnieki ir ar kristāltīru sirdsapziņu, viņu norādītā patērētā ūdens summai jāsakrīt ar mājas kopējā skaitītāja rādījumiem.
Mežciemā iemitinājies „ūdens pūķis”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Mežciema iedzīvotāji stāsta, ka viņu rajonā iemājojis „ūdens pūķis”. Tā viņi godā vietējās namu pārvaldes Mežciema namsaimnieks speciālistu, kurš regulāri apmeklē dzīvokļus, lai pārbaudītu ūdens skaitītājus. „Vannas istabā mazgājos, bet viņš jau klāt, klauvē un dusmojas, ka nelaiž iekšā!” vieni sūkstās. Otri, gluži pretēji, priecājas: „Vajadzētu veselu tādu „pūķu” brigādi nolīgt, lai staigā pa dzīvokļiem un pārbauda. Tad vienam otram kaimiņam vairs prātā nenāks ūdeni zagt.” Tā vai citādi, bet kontrolieris namu pārvaldē strādā jau vairāk nekā pusgadu un velti maizi neēd – katru mēnesi aiznes priekšniecībai divus līdz sešus blēžiem atņemtus magnētu komplektus.
Kā nomazgāties par santīmiem
Magnētu epidēmija Rīgu pārņēma tūlīt pēc pirmo ūdens skaitītāju uzstādīšanas. Izveicīgi prāti atklāja, ka uz aparātiem var iedarboties ar visparastākajiem magnētiem – noliec pārīti blakus ūdens mērītājam, un bultiņa uzreiz sāks riņķot daudz lēnāk. Mazgājies, cik tīk, un maksā santīmus!
Sētnieki palikuši bez instrukcijas
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Jāatzīst, ka agrāk mūsu mājas iedzīvotāji bija lieli tenkotāji. Visvairāk tika spriedelēts par mūsu sētnieku, par to, cik slikti viņš, palaidnis tāds, pilda savus pienākumus!
Mūsu sētniekam patiešām par visu bija sava saprašana. Piemēram, kāpņu telpu viņš slaucīja tikai līdz trešajam stāvam, ziemā no celiņiem nenovāca sniegu, rudenī lapas sagrāba tikai gar mājas sienu, neliekoties ne zinis, kas notiek zālienos, bet pavasarī pašrocīgi salauza pagalmā pēdējo soliņu, lai darītu galu jauniešu vakarēšanai.
Baumas un tenkas par mūsu sētnieku auga un vairojās, līdz pats slotas darbinieks visam atmeta ar roku un no darba aizgāja: „Paši strādājiet par tādu naudu!” Mums pašiem strādāt negribējās. Gribējās nolīgt normālu apkopēju un beidzot saprast, kādi ir viņa pienākumi.
Karadarbības zonā
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Kāda Salaspils nama iemītnieki ir iesaistīti dīvainā konfliktā. Aptuveni pirms gada viņi izvēlējās jaunu apsaimniekotāju. Iepriekšējais māju visžēlīgi palaida brīvībā, bet uzskatīja, ka iedzīvotāji tam palikuši parādā. Summas bija niecīgas – četri līdz deviņi lati no dzīvokļa. Bet tā vietā, lai lietu nokārtotu mierīgā ceļā vai caur tiesu, SIA Dzīvoklis S nolīga parādu piedzinēju firmu. Tagad dzīvokļu saimniekiem ik dienas kāds zvana un draud: „Maksājiet naudu, citādi būs nepatikšanas! Mēs ierakstīsim jūs parādnieku melnajā sarakstā, un tad jūs nevarēsit ne kredītu ņemt, ne izbraukt no valsts.”
Konflikts maksas dēļ
Nams Enerģētiķu ielā 6 Salaspilī nav nekāds mazais, tajā dzīvo vairāk nekā 170 ģimeņu. Pirms dažiem gadiem pilsētas dome ar varu piespieda iedzīvotājus pārņemt mājas pašu valdījumā un izveidot dzīvokļu saimnieku biedrības. Tie, kas varēja, sāka mājokļus apsaimniekot paši, citi nolīga apsaimniekošanas komercuzņēmumus. Enerģētiķu ielas nama iedzīvotāji savus dzīvokļus uzticēja jaunajai firmai Dzīvoklis S, kas būtībā bija izveidota uz likvidētās municipālās namu pārvaldes bāzes.
Hipotēkas parādniekiem pasniegs roku?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgas dome teju teju pieņems noteikumus par atbalstu mazturīgām ģimenēm, kuras paņēmušas hipotekāro kredītu. Nodoms labs, bet tā īstenošana pagaidām šķiet apšaubāma!
Domes Sociālo jautājumu komiteja caurlūkojusi noteikumu projektu par atbalstu ģimenēm, kuras nespēj atmaksāt hipotekāro aizdevumu. Dokumentā norādīts, kas var pretendēt uz pašvaldības pabalstu. Tās ir ģimenes, kuras ņēmušas tikai vienu kredītu un mājo tieši uz parāda pirktajā dzīvoklī. Ģimenei, protams, jābūt piešķirtam mazturīgā statusam.
Bedrēm naudas nav
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Kvartālu iekšējo ceļu stāvoklis Rīgā ir vienkārši atbaidošs. Bet krīze atņēmusi rīdziniekiem pēdējo cerību, ka pašvaldība tomēr salāpīs bedres mūsu pagalmos. Šobrīd galvaspilsētai nav ko domāt par pagalmiem. RD Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods pavēstīja, ka departamenta budžets samazināts par 48%. Naudas pietiks tikai pašiem neatliekamākajiem darbiem, no kuriem atkarīga satiksmes drošība.
Finansējumu asfalta seguma remontam Rīgā vispirms apcirpa valdība – pagājušajā gadā tā Rīgai šim nolūkam piešķīra 15,3 miljonus latu, šogad – tieši uz pusi mazāk. Divreiz mazāk naudas galvaspilsēta saņems arī no ES fondiem, no kuriem pagājušajā gadā ceļiem atvēlēja veselus 32 miljonus latu. „Mums tagad ir divreiz mazāk naudas rajona nozīmes ceļu uzturēšanai,” atklāja Strods.