Parādi smacē!

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.

Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.

Piegādātāji negaida

Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.

Lasīt tālāk...

Kas nozaga gaismu?

Vienā no iepriekšējiem numuriem rakstījām par elektrības zagļiem. Rakstījām sīki jo sīki, devām padomus un mācījām cīnīties pret neliešiem. Tikai viena nelaime: tāda cīņa nereti jau pašā sākumā nonāk strupceļā. Par savām nedienām mums pavēstīja Daugavgrīvas ielas 41. nama iedzīvotāji. „Gaisma kāpnēs pie mums nekad nedeg,” viņi iemeta akmeni pārvaldnieka dārziņā, „toties par kopējo spuldzīti nākas maksāt piecus sešus latus mēnesī. Vai par mums ņirgājas, vai?”

Uzreiz jau nemaz nenoticējām rakstītajam. Kur tas redzēts, ka par kopējo apgaismojumu jāmaksā seši lati no dzīvokļa? „Cilvēki ir kļūdījušies,” mēs nolēmām, tomēr katram gadījumam par šo lietu painteresējāmies namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs. Izrādījās, ka nekādas kļūdas nav.

Lasīt tālāk...

Cīņa ar „ūdens pūķi”

Interesantas lietas patlaban notiek Daugavpils dzīvokļu un komunālajā saimniecībā. Jaunie pilsētas tēvi, šķiet, ir nolēmuši Latgales lielākās pilsētas iedzīvotājus pasargāt no tādām nepatikšanām kā tie dēvētie ūdens zudumi. Vietējām namu pārvaldēm dots laiks, lai savestu kārtībā māju iekšējos tīklus. Ja tas netiks izdarīts, visus zudumus nāksies segt nevis iedzīvotājiem, bet gan pašvaldības uzņēmumiem, kuri nespēj pienācīgi organizēt paši savu darbu. Sīkāk par to pastāstīja pilsētas izpilddirektors Aleksandrs Providenko.

Aleksandrs Providenko ir noteikts un enerģisks cilvēks, viņš pirmais Latvijā publiski paziņoja: „Mājas iekšējam ūdens skaitītājam jākalpo par galveno mēraparātu norēķinos starp ūdens piegādātāju un namu pārvaldi, savukārt norēķini starp namu pārvaldi un patērētājiem jākārto atbilstoši dzīvokļu iekšējo ūdens mērītāju rādījumiem”.

Lasīt tālāk...

Ceļu remonts: labu jaunumu nav

Šā gada sākumā vairāku Rīgas izpilddirekciju vadītāji paziņoja, ka naudas kvartālu iekšējo ceļu remontam pilsētai nav. Galvaspilsētai šim mērķim būtu vajadzīgi miljoni, bet nav pat simtu tūkstošu. Ceļi, kam „treknajos” gados pilsētas saimnieki kaut kādu iemeslu dēļ nepievērsa uzmanību, turpina sabrukt.

„Kāpēc tā?” redakcijai zvana sašutis rīdzinieks. „Lasu ierēdņu atbildes un šausminos! Būdams mašīnas īpašnieks, katru gadu maksāju valstij solīdu ceļu nodokli. Šī nauda jāizmanto seguma remontam. Pēdējā laikā mašīnu skaits Latvijā nav samazinājies, tātad ar mūsu samaksāto naudu bedru aizlāpīšanai vajadzētu pietikt tāpat kā agrāk. Kāpēc mums stāsta, ka naudas šim mērķim nav? Lūdzu noskaidrot!”

Lasīt tālāk...

Latvijas gāze sāk sodīt

...Vispār jau paši vien esam vainīgi, mūsu parāds uzņēmumam Latvijas gāze ir pat vēl lielāks nekā Rīgas siltumam – veseli 4,6 miljoni latu. Paļauties uz piegādātāja žēlastību šādā situācijā nav pamata.

Uzņēmums viennozīmīgi ir brīdinājis, ka ļaunprātīgākos nemaksātājus atslēgs, kā saka, bez tiesas sprieduma. Apdraudēti ir tūkstoši mājsaimniecību: dabasgāzi apkurei Latvijā lieto 21 tūkstotis patērētāju, bet gāzes plītis un ūdenssildītāji stāv vēl 91 tūkstotī māju un dzīvokļu. Starp citu, tie, kas lieto gāzes plītis, ar uzņēmumu norēķinās daudz akurātāk nekā gāzes apkures katlu īpašnieki. Pirmo parāds Latvijas gāzei ir 1,3 miljoni latu, otro – veseli 3,2 miljoni.

Lasīt tālāk...

Kur spēpt naudu? Zagļa padomi

Amerikāņu dzīvokļu zaglis, kas piekrita anonīmai intervijai ar žurnālistiem, uzreiz brīdināja: „Lai cik lieliska liktos jūsu naudas slēptuve, ja man būs pietiekami daudz laika, es to tā vai tā atradīšu.”

Zaglis pastāstīja, kādas kļūdas pieļauj cilvēki, kas glabā naudu mājās. Pirmkārt, viņi nevēlas savus uzkrājumus slēpt vietās, kur zaglis noteikti ieskatīsies vispirmām kārtām. Runa ir par veļas atvilktnēm, pieliekamajiem kambariem, seifiem, kārbiņām, lādītēm un maciņiem. Cilvēkiem šīs glabātavas šķiet gaužām nedrošas. Lai gan tā ir taisnība, nereti šis iesīkstējušais uzskats vēršas pret pašiem mājokļu saimniekiem.

Lasīt tālāk...