Ceļš uz siltināšanu ir šķēršļu pārpilns
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Mēs esam pieraduši saņemt no jums vēstules – vēstījumus un sūdzības, pateicības vēstules un problēmu vēstules. Mūsu lasītājs Jakovs Gillerts no Ķengaraga ar savu vēstuli gan iepriecināja, gan lika padomāt, jo tā saturēja jautājumus, kurus neskaitāmi dzīvokļu īpašnieki, kas domā par mājokļu renovāciju, vēlētos uzdot varas iestādēm, bet nevar vien sadūšoties.
Lielā vēstule
„Par avīzi liels paldies,” raksta Gillerts, „tā noder gan tiem, kas domā un rūpējas par sava nama likteni, gan tiem, kas tam vēl nav nobrieduši. Pēdējiem, nenobriedušajiem, pieskaitu arī mūsu piecstāvu nama Maskavas ielā iemītniekus. Mēs, kaimiņi, protams, tiekamies pagalmā, pārmijam dažus vārdus par jaunumiem namu pārvaldē vai Rīgas domē, pasūkstāmies par sētnieka darbu, tomēr pāriet no vārdiem pie darbiem nespējam.
„Mirušās dvēseles” mūsu dzīvokļos
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
2003. gadā Latvijā spēkā stājās jauna dzīvesvietas reģistrācijas sistēma. Veco labo pierakstu aizstāja neizprotama deklarācija, un sākās jukas. Rīdzinieki strikti atteicās saprast, kāpēc reģistrēties vienā vai otrā dzīvoklī kļuvis tik vienkārši! Nu jau sešus gadus, deklarējot dzīvesvietu, cilvēks var norādīt jebkuru adresi. Ne viņam vajadzīga dzīvokļa īpašnieka piekrišana, ne jāaizpilda sarežģīti dokumenti, pietiek ar pasi un vienu vizīti izpilddirekcijā.
Ir zināms, ka vienkāršoto procedūru tūlīt savā labā sāka izmantot visu veidu blēži. Piemēram, daudzi gudreļi centās reģistrēties Vecrīgā, lai iegūtu tiesības bez maksas tur novietot savas mašīnas, vecāki centās „pierakstīties” tuvāk prestižai skolai vai bērnudārzam, kur bija iecerējuši skolot un audzināt savas atvases.
Ar vārdu sakot, kārtīgiem ļautiņiem radās ne mazums problēmu. Bet arī bez problēmām ne katram sešos gados izdevies noskaidrot, kā darbojas dzīvesvietas deklarēšanas sistēma un kāpēc tāda ir vajadzīga.
Astainās pāriet uzbrukumā
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Cik daudz Rīgā ir žurku, to nezina neviens – ne Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, ne Veselības inspekcijas darbinieki, pat ne paši zinošākie cilvēki – sētnieki. Tiesa, pēdējie var apstiprināt, ka žurku pilsētā ir daudz, pēdējā laikā pat vairāk nekā agrāk. Ekonomiskā krīze un dzīves līmeņa krišanās ir iemesls tam, ka māju īpašnieki atsakās no deratizācijas procedūras. „Ja tā turpināsies, mēs drīz varēsim redzēt žurkas ielās,” saka inspektore dezinfektore Dagnija Holandere.
Uzņēmumu daudz, bet pieprasījums mazinājies
Žurkas vienmēr ir gājušas līdzi cilvēkiem. Mums līdzās žurkām ir silti un netrūkst barības: viņas mājo mūsu namu pagrabos, ēd mūsu atkritumus, bet brīvajā laikā grauž durvis un sienas. Katram gadījumam vajadzētu zināt, ka pieaugusi žurka var sasniegt viena kilograma svaru un 15 līdz 35 centimetru garumu plus aste. Sastopot tādu pagrabā vai kāpņu telpā, izbīlis būs pamatīgs. Tāpēc jau kopš padomju laikiem Rīgā tiek darīts viss iespējamais, lai pasargātu cilvēkus no nepatīkamas tikšanās ar astainajiem grauzējiem.
Vai būs namu apsaimniekotāju deficīts?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
2010. gada 1. janvārī spēkā stāsies ilgi gaidītais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Tas nesīs mums diezgan daudz jūtamu pārmaiņu. Cita starpā likums nosaka, ka privātajiem namu pārvaldniekiem būs vajadzīga augstākā profesionālā izglītība.
Namu pārvaldniekus pie mums pagaidām sagatavo tikai Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā. Pārvaldīšanas prasmi šeit māca jau vairākus gadus, bet šovasar pirmo reizi tika izsludināta uzņemšana budžeta vietās. Jauniešu interese par programmu bija milzīga: uz 18 vietām bezmaksas grupā tika saņemti 110 pieteikumi. Konkurss noslēdzās jūlija beigās, taču uzņemšana studiju programmās par maksu turpināsies vēl līdz 11. septembrim.
Namu pārvaldēm – viens „jumts”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Galvaspilsētas namu pārvalžu apvienošana pamazām virzās uz priekšu. Nē, saplūšana pagaidām nav notikusi – tā vēl rūpīgi jāizplāno, lai ekonomikas vietā kārtējo reizi čiks vien neiznāktu. Toties RD Pilsētas īpašuma komitejā strādājošie deputāti bez garām diskusijām visām piecpadsmit Rīgas namu pārvaldēm sagādājuši kopēju „jumtu”.
Turpmāk pilsētas uzņēmumu darbību uzraudzīs Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs. Agrāk šo funkciju katrā namu pārvaldē pildīja īpaša padome, ko vadīja mēra iecelts domes pārstāvis. Rīdzinieki uzskatīja, ka padomes tikai velti tērē viņu naudu. Tagad šīs administratīvās vienības ir likvidētas, turpmāk piecpadsmit padomju vietā būs viens vienīgs Juris Radzevičs.
Rīgas ūdens labi pelna
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Rīdzinieki krīzes situācijā ļoti cer uz komunālo pakalpojumu tarifu pazemināšanos. Jau dzirdams, ka no 1. oktobra gaidāms siltumenerģijas tarifu samazinājums par 30% (un tāda cena saglabāsies vismaz līdz apkures sezonas beigām). Toties ūdens piegādes turpina jūtami tukšot mūsu maciņus.
Šajās dienās, uzrunājot žurnālistus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrejeva norādīja, ka komisija pēta situāciju ar ūdens tarifiem. „Mums ir aizdomas, ka ūdens tarifi ir augstāki, nekā varētu būt, tāpēc centīsimies panākt to samazināšanu,” viņa sacīja. Šai nolūkā regulators plāno vērsties ūdens piegādes uzņēmumos, acīmredzot cerībā ar labu panākt cenas samazinājumu.
Četras kļūdas, ko mēs pieļaujam veikalos
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
■ Pirkt pirmajā veikalā, kas gadījies pa ceļam
Lūk, standarta scenārijs. Ir daudz veikalu, kuros pārdod kleitas. Jūs ieejat vienā no tiem, un jums uzreiz piedāvā gluži pieņemamu variantu. Jūs piemērāt tērpu un tūlīt to nopērkat. Tā ir kļūda numur viens. Pilnīgi iespējams, ka nākamajā veikalā trāpīsies vēl labāks piedāvājums, un tad jūs kodīsit sev pirkstos.
