Kur ņemt naudu renovācijai?

Šajā numurā turpinām rakstu ciklu par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Energoefektivitātes jautājumos konsultē SIA Ēkas siltināšana valdes loceklis, energoauditors Edgars Strauts. www.ekassiltinasana.lv, tālr. 26519885.

Iepriekšējā numurā rakstījām par siltumnoturības pasākumu finansēšanu no dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu fonda un kredīta līdzekļiem. Šajā numurā rakstīsim par iespēju renovēt ēku neņemot kredītu.

Ēkas siltumnoturības pasākumus var uzticēt veikt enerģijas servisa kompānijai (turpmāk ESKO). Viens no tipiskākajiem ESKO kompānijas darbības modeļiem ir sekojošais.

ESKO uzņēmums veic energoauditu un nosaka, cik siltuma ēkā varēs ietaupīt. Dzīvokļu īpašnieki vienojās, ka turpmāk maksājumus par siltumu viņi veiks nevis siltuma piegādātājam, bet ESKO uzņēmumam līdzšinējā līmenī. ESKO uzņēmums renovē ēku, samazina tajā siltuma patēriņu un siltumapgādes uzņēmumam maksā par reāli patērēto siltumu. Rezultātā starpībai starp dzīvokļu īpašnieku samaksu un to, ko ESKO samaksā siltuma piegādātājam ir jānosedz ēkas renovācijas izmaksas un jāveido ESKO uzņēmuma peļņa. ESKO parasti ir ilgtermiņa līgums un tas ir spēkā no desmit līdz divdesmit gadiem.

Ieguvumi no sadarbības ar ESKO uzņēmumu ir sekojošie:

• dzīvokļu īpašniekiem nav jāuzņemas kredītsaistības;
• ESKO uzņemas risku, ka ēkā netiks sasniegta paredzētā siltuma ekonomija.

Dzīvokļu īpašniekiem būtiska vērība ir jāpievērš līgumam ar ESKO uzņēmumu, jo tas ir ilgtermiņa līgums un ESKO prakse Latvijā vēl ir ļoti maza, tādēļ vēl ir neskaidri jautājumi par šo kompāniju darbības principiem.

Iespēja veik daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības uzlabošanu, bez kredīta piesaistes ir arī gadījumā, ja šos darbus veic apsaimniekotājs. Daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotāji dotajā situācijā ir ieinteresēti veikt renovāciju galvenokārt dēļ pieejamā 50% ERAF līdzfinansējuma un arī tādēļ, ka renovēta ēka jebkuram apsaimniekotājam ikdienā sagādā mazāk tehnisku problēmu.

Reti kuram apsaimniekotājam būs pietiekoši daudz līdzekļu, lai veiktu ēkas vai vairāku ēku renovāciju, tādēļ apsaimniekotājam visdrīzāk būs jāpiesaista banku kredīta līdzekļi. Dēļ šī apstākļa, ir maz ticams, ka pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumi uzņemsies daudzdzīvokļu ēku renovāciju, jo gan dzīvokļi, gan ēku kopīpašumā esošās daļas taču ir privātīpašums. Tādēļ ēku iedzīvotājiem, kuri vēlas, lai ēka būtu renovēta, bet paši nevēlās ņemt kredītu, ir jāmeklē privātie apsaimniekotāji. Ja privātais apsaimniekotājs veiks ēkas renovāciju, tad apsaimniekošanas līgums noteikti būs jāapstiprina dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.