Izlikts no dzīvokļa par sliktu uzvedību

Pirms desmit gadiem Valērijs H. kļuva slavens. Tiesa, viņa slavas izplatība bija visai pieticīga – aprobežojās ar vienu Rīgas māju, toties tur gan Valērijs godam nopūlējās: gāza ūdeni pār apakšstāva iemītniekiem, naktīs klausījās mūziku uz pilnu klapi, piedzērās kā lops un ārdījās, kūra ugunskuru uz balkona, veda kāpņu telpā klaidoņus – pudeles brāļus un... kārtoja dabiskās vajadzības pār kāpņu margām, reizēm trāpot kādam kaimiņam uz galvas.

Sākumā kaimiņi domāja, ka dauzoņu nebūs iespējams savaldīt, bet pēc tam saņēma dūšu un ar namu pārvaldes jurista palīdzību tiesas ceļā panāca skandālista izlikšanu no viņa paša dzīvokļa.

Dūru vicināšanas vietā – tiesa

Namu pārvalde labu laiku ieteica cilvēkiem samierināties ar kaimiņos mītošo žūpu, jo izlikt huligānu no viņam piederošā dzīvokļa nebūšot iespējams.

Taču tad pārvaldniekam apnika applūdināto, pārbiedēto un apčurāto cilvēku žēlabas, un viņš iesūdzēja Valēriju tiesā. Tas notika pirms vairākiem gadiem. Nu beidzot skandālistam ir liegta iespēja dzīvot mājā un pie viena atsavināts dzīvoklis!

Tas iezīmējis pavērsienu daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Agrāk pastāvēja uzskats, ka vienīgais veids, kā pārmācīt problemātisku kaimiņu, ir skarba „vīru saruna” kāpnēs, bet namu pārvaldes juristi pierādīja, ka cīņā ar tādiem Valērijiem ir arī labāks paņēmiens – izlikšana no dzīvokļa tiesas ceļā.

Jaunas spuldzītes gan dabūja, bet mieles palika

– Savulaik Valērijs bija goda vīrs, kurš meistarīgi prata paveikt daudzus darbus, – stāsta mājas iemītniece Olga, – bet pēc tam ilgus gadus viņš bojāja mums dzīvi. Īpaši tika viņa apakšējiem kaimiņiem – gandrīz desmit gadus viņš tos regulāri applūdināja, ūdens viņa dzīvoklī bez uzraudzības varēja tecēt dienām un naktīm! Un vēl viņš regulāri sita vai vienkārši izskrūvēja un pievāca spuldzes pie ārdurvīm un kāpnēs. Namu pārvaldes elektriķis ieradās pēc pirmā izsaukuma un ieskrūvēja jaunas, bet nepatīkamas mieles palika...

Huligāni zog elektrību!

Spuldzēm sekoja jauna liga: skandalozais iemītnieks mājā sāka justies kā īsts saimnieks un deva pajumti turpat vai desmit klaidoņiem. Pati par sevi šāda rīcība varbūt pat nebūtu peļama, bet klaidoņi dzīvoklī rīkoja trokšņainas dzīres. Reizēm viens otrs pat netika līdz dzīves svētkiem, nokrita un iemiga turpat uz kāpnēm.

– Steidzies vakarā no darba un nezini, ko atradīsi uz paklājiņa pie durvīm, – savas toreizējā izjūtas apraksta Valērija kaimiņi. – Bērni baidījās atgriezties no skolas, arī sievietes jutās ļoti nepatīkami. Nē, agresīvi tie bezpajumtnieki nebija, bet pietika jau ar to, ka viņi turpat uz kāpnēm kārtoja savas dabiskās vajadzības.

Valērijs nebija ar pliku roku ņemams: kādu laiku viņš pastāvīgi pieslēdzās kaimiņu elektroenerģijas skaitītājiem, turklāt pat īpaši necentās slēpt sava nozieguma pēdas – vadi sadales skapī turējās uz puņķiem, liekot raizēties par iespējamu aizdegšanos. Ģimene, kuras skaitītāju Valērijs bija īpaši iecienījis, bija spiesta pastāvīgi izsaukt elektriķus un pat ugunsdzēsējus.

Mušas un smirdoņa

Virs Valērija dzīvojošos mocīja no viņa dzīvokļa plūstošā smirdoņa. Vasarā nebija iespējams atvērt logu, jo tūlīt salidoja mušas, kas uz Valērija balkona ņudzēt ņudzēja.

– Par Valēriju iestājās viņa tēvs, kluss un kārtīgs cilvēks, – atceras huligāna kaimiņi. – Viņš maksāja par dzīvokli un lūdza dēlu nākt pie prāta, taču velti – izlēcieni sekoja cits citam.

Kaimiņi pat sameta naudiņu domofonam, lai klaiņojošie žūpas netiktu iekšā, bet tie allaž atrada kādu iespēju iekļūt mājā pie viesmīlīgā Valērija. Ātrāk vai vēlāk, bet beidzot visu piecu stāvu dzīvokļu iemītnieku pacietības mērs bija pilns, un cilvēki pieprasīja, lai pārvaldnieks kaut ko dara lietas labā.

Pieveica ar protokoliem!

Sākās tiesāšanās par dauzoņas izlikšanu no dzīvokļa, kaimiņi devās uz tiesu kā liecinieki. Pēc pirmā sprieduma par izlikšanu Valērijs mājā sarīkoja kārtējo skandālu: skraidīja pa stāviem, dauzījās pie dzīvokļu durvīm un draudēja, ka visa māja dabūs trūkties. Bet kaimiņi vairs nevēlējās piekāpties.

Paldies namu pārvaldes juristiem, kuri deva padomu sarūpēt policijas protokolus par kaimiņa izdarītajiem pārkāpumiem. Kopš tā brīža iedzīvotāji par katrām nebūšanām zvanīja uz savu iecirkni.

Arī policisti izrādīja pretimnākšanu un, lai kā viņiem bija noriebies nemierīgais un uz nelietībām veiklais Valērijs, ik reizes devās fiksēt viņa kārtējo izdarību.

– Tiesā Valērijs skandināja, ka viņš ir dzīvokļa īpašnieks un maksā komunālos rēķinus, tāpēc nevienam nav tiesību viņam pat pirkstu piedurt, un žēlojās, ka kaimiņi ir sazvērējušies pret viņu bez jebkāda pamata un pierādījumiem, – stāsta viena no mājas iemītniecēm, kas vēlējās palikt anonīma. – Atbildot uz to, mēs likām galdā biezu policijas protokolu paku un turpinājām pieprasīt nekrietneļa izlikšanu no dzīvokļa.

Visu var, ja grib

Policijas protokoli izdarīja savu – kādu rītu kaimiņi ieraudzīja, ka Valērija iedzīve lido pār balkona margām. Raugoties, kā zemē krīt salauztas mēbeles un smirdīgi saiņi, kaimiņi tik tikko spēja noticēt, ka viņu ilgu gadu pūliņi beidzot vainagojušies ar panākumiem.

Tagad „slikto” dzīvokli pārdos izsolē un naudu atdos Valērijam (atskaitot tiesas izdevumus un komunālo maksājumu parādus, ko viņš tomēr iekrājis pēdējā viena pusotra gada laikā). Pēc tam huligāna un mājas ceļi beidzot šķirsies.

Ko apliecina šis piemērs? To, ka pārvaldnieks sadarbībā ar iedzīvotājiem var atbrīvot māju no tās ilggadējā mocītāja. Galvenais ir gribēt. Ja kāds skandālists gadiem ilgi nesodīti ņirgājas par kaimiņiem, tam var būt tikai viens izskaidrojums – namu pārvalde nevēlas darīt savu darbu.