Iedzīvotājiem – jaunas tiesības un pienākumi

Augustā Ekonomikas ministrija iesniedza valdībai neviennozīmīgi vērtējumus grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Ja pēc Ministru kabineta likumprojektu apstiprinās Saeima, kopsapulci jūsu mājā varēs sasaukt jebkurš garāmgājējs. Toties neviens kaimiņš nevarēs pārdot dzīvokli ar parādiem un pazust nesamaksājis.

Turpmāk bez parāda samaksas ne soli!

Dzīvokļa īpašuma likums stājās spēkā tikai pirms diviem gadiem, bet nu jau vajadzīgi grozījumi. Ekonomikas ministrija izstrādājusi veselu uzlabojumu paketi, lai likumu padarītu stingrāku.

Piemēram, pēc likuma pieņemšanas cilvēks nevarēs pārdot dzīvokli, ja nebūs samaksājis par komunālajiem pakalpojumiem. Tā patiešām gadās, ka parādnieks savu īpašumu pārdod un pats pazūd kā ūdenī iekritis. Parāds paliek „iesaldēts”, un agrāk vai vēlāk pārējiem mājas iemītniekiem to nāksies samaksāt, izmantojot šim nolūkam remonta uzkrājumus vai iemaksas neparedzēto izdevumu fondā.

Tā pašreizējais likums ļauj blēžiem aplaupīt godīgus cilvēkus. Pat dīvaini, ka Ekonomikas ministrija tik ilgi prātojusi, kā problēmu atrisināt. Loģiski būtu bijis parādu piesaistīt nevis dzīvokļa īpašniekam, bet gan pašam nekustamā īpašuma objektam, taču pret to iebilda bankas – acīmredzot gatavojās pārņemt daudz problemātisku dzīvokļu, bet nevēlējās pārņemt iedzīvotāju daudzu tūkstošu parādus.

Ministrija atradusi kompromisu. Lai pārdotu dzīvokli, pēc likuma grozījumu pieņemšanas dzīvokļa īpašniekam vajadzēs sagādāt izziņas no pārvaldnieka un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Šiem dokumentiem būs jāapliecina, ka nekustamā īpašuma saimnieks nevienam nav parādā. Ja parādi tomēr būs, tos vajadzēs samaksāt vai nu dzīvokļa pārdevējam, vai arī pircējam pēc abpusējas vienošanās.

Šai sistēmai jāaizsargā mājas dzīvokļu īpašnieku kopība no nepieciešamības maksāt svešus parādus. Par to Ekonomikas ministrijai liekam treknu plusu.

Kopsapulce vai caurstaigājams pagalms?

Taču likumprojekts paredz arī citas, plašsaziņas līdzekļos mazāk reklamētas izmaiņas. Piemēram, šobrīd saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu tiesības sasaukt mājā kopsapulci ir tikai pašiem dzīvokļu īpašniekiem vai mājas pārvaldniekam. Tas pasargā cilvēkus no liekas kņadas.

Ekonomikas ministrija iesaka kopsapulces sasaukšanas tiesības dot jebkurai ieinteresētai personai. No vienas puses labi – sapulcināt iedzīvotājus varēs, piemēram, mājai piesaistītā zemesgabala īpašnieks, no otras – dzīvokļu īpašnieki ātri vien zaudēs ticību kopsapulcēm, ja tās varēs sasaukt jebkurš garāmgājējs. Teiksim, komercuzņēmuma pārstāvji, lai reklamētu savus pakalpojumus, konkurējoši pārvaldnieki, kas meklē klientus, vai cilvēki, kas nav dzīvokļu īpašnieki, bet dedzīgi vēlas ietekmēt mājas apsaimniekošanu.

Par šīs likuma normas darbību jāpārliecinās praksē. Ka tik to nenāktos svītrot no tiesību akta nākamās redakcijas.

Par alternatīvu apkuri – 100% balsu

Likumprojektā arī noteikts, ka, lai pieņemtu lēmumu par atļauju dzīvokļa īpašniekam atslēgt atsevišķo īpašumu no dzīvojamās mājas kopējās siltumapgādes sistēmas, nepieciešams, lai „par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.

„Enerģētikas likumā teikts, ka dzīvokļu un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties viņiem izdevīgu apkures veidu,” skaidro Ekonomikas ministrijas speciālisti, – „taču administratīvā prakse liecina, ka šī brīvība tomēr nav bezgalīga. Pirmkārt, Enerģētikas likumā ir runa par visas mājas pāreju uz alternatīvu apkuri. Otrkārt, siltumapgādes sistēma ir mājas kopīpašums, un atsevišķa dzīvokļa atslēgšana nozīmē izmaiņas šajā kopējā sistēmā. Tāpēc arī saskaņā ar pašreizējo Dzīvokļa īpašuma likumu alternatīvas apkures ierīkošanai atsevišķā dzīvoklī ir vajadzīga visu pārējo mājas īpašnieku piekrišana, bet likuma tekstā tiešas norādes uz to līdz šim nebija”.

Tagad tādai norādei ar Ekonomikas ministrijas svētību ir jāparādās. Pēc tam atslēgt centralizēto apkuri, dodot priekšroku gāzes katlam vai elektriskajam sildītājam, būs daudz sarežģītāk. Šobrīd daudzi pārvaldnieki ļauj iedzīvotājiem atteikties no centralizētās apkures, ja tam piekrīt 51% dzīvokļu īpašnieku. Skaidrs, ka savākt 100% balsu, turklāt vēl mājā, kur viens otrs dzīvoklis nav privatizēts, būs gandrīz neiespējami. Tātad alternatīvās apkures kārotājiem jāpasteidzas un, ja pārvaldnieks atļauj, līdz likuma jaunās redakcijas pieņemšanai jāizmanto iespēja.

Par domofonu nebūs obligāti jāmaksā

Pati interesantākā un pagaidām līdz galam neizprotamā norma saistīta ar maksu par mājas labiekārtošanu. Šobrīd noteikumi ir vienkārši: ja mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums nobalso par kādu kopīpašuma uzlabojumu, mazākumā palikušajiem jaunieveduma pretiniekiem klusējot jāpakļaujas un jāsamaksā sava izdevumu daļa.

Principā tādā veidā mājā var gan strūklaku ierīkot, gan desmitiem videokameru uzstādīt, gan apzeltītus atkritumu konteinerus sarūpēt, un ne tādas vien komunālās fantāzijas kādam var ienākt prātā. Ja vairākums dzīvokļu īpašnieku tādu izšķērdību var atļauties, viņu maznodrošinātajiem kaimiņiem nav nekādu iespēju iebilst.

Ekonomikas ministrija piedāvā konfliktu atrisināt pavisam vienkārši. Ja iedzīvotāji nolemj mājā veikt obligāto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sarakstā neparedzētus darbus, tad, piedodiet, par šādām „ekstrām” jāmaksā tikai tiem īpašniekiem, kuri balsojuši „par”.

„Plānots, ka norma neattieksies uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu un komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā iedzīvotāji vēlas samazināt maksu par komunālajiem pakalpojumiem vai mājas uzturēšanu”, skaidro likumprojekta autori. Vienkāršāk runājot, ja vairākums iedzīvotāju būs nobalsojuši par domofona uzstādīšanu, šīs ierīces pretiniekiem maksāt nevajadzēs. Domofons taču nepalīdz samazināt maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Cita lieta, ja vairākums atbalstīs mājas renovāciju, tad par darbu maksās visi, jo siltināšana viennozīmīgi palīdz mājai ietaupīt uz siltumenerģijas rēķina.

Kad?

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu paketi apstiprinājis Ministru kabinets, tagad tā tiks nodota Saeimai. Iespējams, ka jaunās normas stāsies spēkā jau 2014. gadā. Tā kā tajās nav neviena punkta, kas skartu komercbanku intereses, Saeimai nav jēgas pieņemšanu vilkt garumā.