Vai nav gana iedzīvoties?

Deputāti pieprasa pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai

Sākot no 2016. gada 1. jūlija, atbilstoši Ministru kabineta un Saeimas lēmumam, dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa ir jāapliek ar Pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā. Šo pieaugumu dzīvokļa rēķinā daudzi pamanīja jau jūlijā. Pēc aprēķiniem, kopumā maksa par dzīvokli gada siltajos mēnešos pieaugusi vidēji par 6–10%.

Jau pirms lēmuma pieņemšanas par PVN piemērošanu, daudzi eksperti minētajam lēmumam iebilda, norādot, kas šis ir pārsteidzīgs solis un valsts budžeta “lāpīšanas” problēmu nedrīkst risināt uz iedzīvotāju rēķina (tai skaitā arī maznodrošināto un trūcīgo personu, kuras, jau bez nodokļa palielināšanas, ar lielām grūtībām apmaksāja rēķinus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem). Saeima sagatavotā lēmuma pretinieku viedoklī ieklausīties nevēlējās.

Taču septembrī kļuvis zināms, ka Saeimā deputātu grupa ir iesniegusi likumprojektu par Pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai.

Saeimai tiek piedāvāts grozīt Pievienotās vērtības nodokļa likumu iekļaujot samazināto PVN likmju piemērošanas sarakstā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus.

“Apstākļos, kad valsts iedzīvotāji turpina skaitīt katru centu, rēķinu par apsaimniekošanu palielināšana pat par pieci eiro, ir jūtama. Mūsu piedāvājums iepriekš netika atbalstīts, taču tas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% – ir reāli. Jautājums ir tikai viens – vai valdošās partijas vēlēsies atbalstīt mūsu piedāvājumu,” skaidroja viens no likumprojekta sagatavošanas grupas deputātiem – Andrejs Elksniņš.

Atcerēsimies par 21% likmes ieviešanu atbildīgās Finanšu ministrijas skaidrojumu, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aplikšana ar PVN ir Eiropas savienības Direktīvas prasība. Minētā Direktīva prasa, lai konkrēti darījumi, konkrētos apstākļos visā Eiropas savienībā tiktu aplikti ar vienādu Pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai tagad ir kļuvis zināms, ka Latvijai, pēc Eiropas komisijas aizrādījuma 2013. gadā par noteikumu nepildīšanu, tika dotas divas iespējas: 1. nekavējoši novērst pārkāpumu un 2. sagatavot argumentētu paskaidrojumu, kādēļ Latvijā paaugstināt nodokļa likmi nav iespējams.

Vai ir kāds pārsteigtais, uzzinot, ka valdība izvēlējās vieglāko risinājumu? – apsolījās Eiropas komisijai nekavējoties svītrot no Pievienotās vērtības nodokļa likuma izņēmumu, kas ļāva dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai nepiemērot nodokli.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, nodoklī par komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem ik gadu nāksies samaksāt 22,4 miljonus eiro!