Visapzinīgākie ir vientuļie seniori

Neraugoties uz to, ka vientuļajām vecāka gadagājuma personām (no 65 gadu vecuma) ir visgrūtāk segt mājokļa izdevumus, tikai 9,1% no viņiem pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijuši parādā par komunālajiem pakalpojumiem. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Visvairāk komunālo pakalpojumu parādnieku bija mājsaimniecībās, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (32,8%) un mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu (28,2%).

2015. gadā mājsaimniecību ikmēneša izdevumi mājokļa uzturēšanai pieauga par 4,4%, sasniedzot 142 eiro uz vienu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ja 2014. gadā mājokļa izdevumi veidoja 16,1% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, tad 2015. gadā šī proporcija ir sarukusi līdz 15,2%. Tas saistīts ar to, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga straujāk (par 9,3%) nekā mājokļa izdevumi.

Ja mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2015. gadā bija vidēji 59 eiro, tad vienas personas mājsaimniecībā izdevumi bija vidēji 103 eiro. Pieaugot personu skaitam mājsaimniecībā, samazinās mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli (no 66 eiro divu personu mājsaimniecībā līdz pat 31 eiro piecu un vairāk personu mājsaimniecībā). Arī mājokļa izdevumu slogs ir tieši atkarīgs no personu skaita mājsaimniecībā. Tā, piemēram, vienas personas mājsaimniecībā izdevumi par mājokli veido 24,5% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, turpretī četru personu mājsaimniecībā – gandrīz divas reizes mazāk (12,6%).

2015. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 218 eiro mēnesī, bet mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem – 159 eiro mēnesī. Vienas personas mājsaimniecībām mājokļa uzturēšanas izdevumi bija ievērojami zemāki: vienas personas līdz 64 gadu vecumam mājsaimniecībām 118 eiro mēnesī un vienas personas vecumā no 65 gadiem mājsaimniecībai – 90 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar to, ka personas vecumā no 65 gadiem dzīvo taupīgāk, mazāk lieto komunālos pakalpojumus (ūdeni, elektrību u.c.) un dzīvo mājoklī, kura uzturēšanas izdevumi ir zemāki, jo to rīcībā esošie ienākumi ir par 231 eiro mazāki nekā personām vecumā līdz 64 gadiem. Turklāt personas virs 65 gadu vecuma visbiežāk dzīvo sev piederošos vai pašvaldību subsidētos mājokļos, turpretī personu līdz 64 gadu vecumam mājokļa izdevumos bieži vien iekļauta īres maksa, hipotekārā kredīta maksājumi u.c.

2015. gadā 33,9 procentiem mājsaimniecību bija ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus – par 6,1 procentpunktu mazāk nekā 2014. gadā (40,0 procenti). Mazliet pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kur mājokļu izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša – no 45,5 procentiem 2014. gadā līdz 47,7 procentiem 2015. gadā. Katrai piektajai jeb 18,4 procentiem mājsaimniecību segt mājokļa izdevumus nemaz nav apgrūtinoši (2014. gadā – 14,5 procenti).

Pāriem ar bērniem mājokļa izdevumi veidoja 15,2 procentus no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Turklāt 25,9 procenti šo mājsaimniecību apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana tām nemaz nav apgrūtinoša. Savukārt mājsaimniecībām, kurās viens pieaugušais audzināja bērnus, mājokļa uzturēšanas izdevumi veidoja 24,1 procentus no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Un tikai 14,3% šo mājsaimniecībām apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana nemaz nav apgrūtinoša.

2015. gadā 50,4% vientuļo vecākā gadagājuma (65 gadi un vecāki) personu ir ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus. Turklāt mājokļa izdevumu segšanai tās tērēja 29% no rīcībā esošajiem ienākumiem, kas procentuāli ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji valstī. Mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša arī ievērojamai daļai nepilno ģimeņu (42,4%) un mājsaimniecībām, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu (35,5%).