Zeme zem mājas: kā atrast kompromisu?

Pēc namu pārvaldes Rīgas namu apsaimniekotājs pieredzes, saprātīgas sarunas ar zemes gabala īpašniekiem palīdz samazināt nomas maksu iedzīvotājiem!

Viens no sāpīgākajiem jautājumiem dzīvokļu īpašniekiem – attiecības ar privātiem, zem dzīvojamām mājām esošās zemes īpašniekiem. Zināms, ka šodien vairumā gadījumu nomas līgumu iedzīvotāju vārdā noslēdz apsaimniekošanas organizācijas darbinieki. Rīdzinieki sūdzas, ka ir spiesti maksāt par zemes izmantošanu pēc maksimālās likmes, ko ļauj likums. Apsaimniekošanas kompānijā Rīgas namu apsaimniekotājs jautājums tiek risināts citādi: iedzīvotāji paši piedalās sarunās ar zemes īpašniekiem, bet pārvaldnieks ir ieinteresēts meklēt klientam izdevīgāko kompromisu.

Rūta Grīnberga, Rīgas namu apsaimniekotājs juridiskās nodaļas vadītāja, izstāstīja, ka apmēram 20 māju, kas ir uzņēmuma apsaimniekošanā, stav uz zemes, kas pieder trešajām personām.

Lasīt tālāk...

Gaidiet jauno tarifu!

Valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija noteikusi jaunu tarifu atkritumu izgāšanai poligonā Getliņi. Sākot ar 2016. gada 5. maiju, iedzīvotāji maksās par poligona pakalpojumiem 28,32 eiro par tonnu (plus PVN un dabas resursu nodoklis). Izmaiņas skars visus Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājus.

Regulators ziņo, ka rūpīgi tika izvērtēts jaunā tarifa projekts, ko iesniedzis uzņēmums Getliņi. Sākumā poligona īpašnieki gribēja paaugstināt tarifu līdz 30,17 eiro par tonnu, bet pēc regulatora prasības samazināja to līdz 1,85 eiro par tonnu atkritumu.

Lasīt tālāk...

Kas ir iekļauts pārvaldīšanas maksā?

Saistībā ar PVN precizēts mājas pārvaldīšanas izdevumu iedalījums

1. jūlijā stājas spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tā kā no šā datuma dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam piemēro 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, izmaiņas normatīvajā aktā precizē regulējumu, lai novērstu situācijas, kad ar PVN tiek aplikti maksājumi par tādiem darījumiem, kas nav uzskatāmi par apliekamiem ar minēto nodokli.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma redakciju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi tiek iedalīti obligātajos izdevumos, citos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumos un atlīdzībā par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tomēr vienlaikus šāds izdevumu iedalījums nav izmantojams, lai noteiktu, kuri no tiem ir ietverti pārvaldnieka sniegtā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumā un attiecīgi būs apliekami ar pievienotās vērtības nodokli.

Lasīt tālāk...

Cik maksāsim par dzīvokli?

Līdz nodokļa par māju apsaimniekošanu ieviešanu atlikuši tikai trīs mēneši. Stāstām, kas mūs sagaida!

Kā zināms, Latvijā no 2016. gada 1.jūlija tiks ieviests jauns pievienotās vērtības nodoklis, kuru mūsu valstī sāks piemērot pakalpojumiem par māju pārvaldīšanu un apkalpošanu. Laiks, kad šo nodokli sāks piemērot, strauji tuvojas, taču lielākajai daļai iedzīvotāju joprojām nav skaidrs, kādas sekas tas radīs. Pagājušajā mēnesī Valsts ieņēmumu dienests laida klajā metodisku materiālu, kurā skaidrots, kas dzīvokļu īpašniekus un pārvaldniekus sagaida pēc „dienas X”.

Līdz šim Latvijā bija divi kardināli pretēji viedokļi par jauno PVN saistībā ar māju apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Nekustamā īpašuma nodoklis nosmacēs?

Lasiet, cik maksāsim par dzīvokli jau pēc gada!

Aprīlī Latvijas iedzīvotāji iesniedza Saeimai petīciju par nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Zem petīcijas parakstījās vairāk nekā 10000 valsts iedzīvotāju. Apmēram tajā pašā laikā valdība aizrāvās ar plānu palielināt nekustamā īpašuma nodokli. Šodien vidējais nodoklis divistabu dzīvoklim Rīgā ir 50 eiro, bet jau 2018. gadā maksa daudziem valsts iedzīvotājiem palielināsies divas – sešas reizes.

Kam ir vēlēšanās maksāt 100–300 eiro par nekustamā īpašuma nodokli? Saprotams, ka nevienam. Šī iemesla dēļ Valsts zemes dienesta priekšlikumi tika uzņemti ar naidīgumu no iedzīvotājiem, pašvaldībām un ekspertiem. Tiksim skaidrībā ar visu pēc kārtas.

Lasīt tālāk...

„Esam gatavi renovēt, gaidām valsts programmu!”

JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts par to, kā jelgavniekiem radās ticība siltināšanai un kas no tā iznācis

Pēdējos gados Jelgava kļuvusi par vienu no mājokļu renovācijas līderiem Latvijā. Pilsētā jau nosiltinātas un atjaunotas 18 mājas, tikai pērn vien darbi pabeigti piecās ēkās. Cilvēki sākuši ticēt renovācijas efektivitātei, uzskata uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Tagad savs vārds sakāms valstij: ja jau šopavasar kļūs pieejams ES līdzfinansējums, kā to sola Ekonomikas ministrija, tad pret rudeni Jelgavā atkal kūsāt kūsās darbs. 

Kā dzīvo tie, kas paspējuši nosiltināties?

Jelgavā ir diezgan daudz māju, kuru iemītnieki paši vēršas pie pārvaldnieka ar lūgumu organizēt viņiem renovācijas darbus. Un kā gan citādi? Tagad, kad beidzies pirmais posms māju siltināšanā ar ES fondu līdzfinansējumu, kļuvis redzams, cik izdevīga iedzīvotājiem ir kvalitatīva renovācija. Piemēram, pagājušā gada decembrī nerenovēto māju iedzīvotāji Jelgavā par siltumu maksāja vidēji 1 eiro/m2, bet dzīvokļu īpašnieki siltinātajās mājās aptuveni 0,50 eiro/m2. Mājā K. Barona ielā 19 maksa par apkuri bija vien 0,36 eiro/m2, bet mājā Brīvības bulvārī 28 vēl mazāka – 0,28 eiro/m2.

Lasīt tālāk...