Zemes īpašniekiem joprojām par maz

Tiesas spriedums pirmo reizi ierobežojis komercdarboņu alkatību, kuri uzpirkuši zemi zem daudzdzīvokļu mājām Rīgā, lai ar to neierobežoti pelnītu

Jau otro mēnesi Rīgā turpinās skaļš zemes skandāls. Akciju sabiedrība Pilsētas zemes dienests ar atgādinājuma vēstulēm par nesamaksātu parādu par zemes nomu no 2008. līdz 2010. gadam ir vērsusies pie simtiem dzīvokļu īpašnieku. Katram dzīvokļa īpašniekam izteikts piedāvājums brīvprātīgi samaksāt parādu, kura apmērs var svārstīties no 40 līdz 2000 eiro. Kā vērtēt šādu nekaunību? Diemžēl ne tā, kā to izdarīja zināms skaits vēstuļu saņēmēju, kuri paziņojumu novērtēja kā zemes īpašnieka neizdevušos joku un vēstules vienkārši izmeta papīrgrozā. Šī lieta nav nekāds joks un prasa vismaz kaut kādu skaidrību.

Uzbrukums piespieda apvienoties

Aiz AS Pilsētas zemes dienests stāv daudziem rīdziniekiem zināmais zvērinātais advokāts Normunds Šlitke, kurš situāciju komentē no zemes īpašnieka pozīcijām. No Šlitkes kunga vārdiem secināms, ka vēstules ar atgādinājumu par senu parādu ir izsūtītas aptuveni 40 māju dzīvokļu īpašniekiem Rīgā. Savukārt Regīnas Ločmeles-Luņevas šī gada februārī izveidotās iniciatīvas grupas rīcībā esošā informācija liecina, ka vēstules saņēmuši vismaz 53 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Cik daudz dzīvokļu īpašnieku vēl nav sazinājušies ar viņu tiesību aizstāvjiem, patlaban grūti spriest. Viens gan ir skaidrs – problēmas mērogs ir iespaidīgs, tādēļ atkal jārunā par Latvijā nenoregulētajām attiecībām starp zemju īpašniekiem un viņu piespiedu īrniekiem.

Dzīvokļu īpašnieki ir iebaidīti

Cietušo māju iedzīvotāji stāsta, ka par mistisko parādu par zemes nomu uzzinājuši tikai 2017. gada janvārī. Līdz tam AS Pilsētas zemes dienests pie viņiem vērsusies nebija – nav ticis piedāvāts nomas līgums, nav prasīta nomas maksa. Tagad iedzīvotājiem ir izsūtīti prātam neaptverami rēķini par diviem, trim gadiem.

– Mūs biedē ar jaunām un jaunām vēstulēm, – stāsta dzīvokļa īpašniece no kāda nama Krišjāņa Valdemāra ielā. – Zemes īpašnieks raksta, ka ir uzvarējis desmitiem tiesu prāvu, kurās apstiprinātas viņa tiesības izrakstīt rēķinus arī gadījumos, kad starp viņu kā zemes īpašnieku un dzīvokļa īpašnieku kā nomnieku nav bijis noslēgts zemes nomas līgums.

Tieslietu ministrija nepiekrīt

Tomēr īpašnieku tiesību aizstāvji aicina nesteigties ar naudas samaksu, tādēļ ka AS Pilsētas zemes dienests prasībās ir daudz strīdīgu punktu. Piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Mediņa notiekošo komentē šādi:

– Mēs esam izanalizējuši šo situāciju un uzskatām, ka attiecības starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem kā piespiedu nomniekiem nevar uzskatīt par pilntiesīgām, ja starp viņiem nav noslēgts nomas līgums. Tātad, ja līguma nav, kā arī nav tiesas lēmuma, tad viena puse – zemes īpašnieks – nav tiesīgs otrai pusei – nomniekam – izrakstīt rēķinu.

Jau pagājušajā gadā Tieslietu ministrija publicēja savu viedokli oficiālajā portālā www.lvportals.lv, kurā norādīja uz vēl vienu vājo vietu zemes īpašnieka prasījumos.

AS Pilsētas zemes dienests zemi iegādājās no privātpersonām, būdama labi informēta par to, ka uz zemes atrodas daudzdzīvokļu ēkas. No tā var secināt, ka uzpircējs īpašumus iegādājies ar vienu mērķi – vēlāk nopelnīt uz nomas maksu. Savukārt Uzņēmumu reģistrā redzams, ka viens no AS Pilsētas zemes dienests saimnieciskās darbības veidiem ir nekustamo īpašumu izīrēšana. Šķiet, ka tam nav būtiskas nozīmes attiecībā uz cietušajiem dzīvokļu īpašniekiem, taču – uzmanību! Tā kā zemes īpašnieks, izrādās, ir komersants, pēc analoģijas uz viņu attiecas Komerclikumā noteiktais. Un šajā likumā parādu atgūšanai ir noteikts trīs gadu termiņš. Tas nozīmē, ka 2017. gadā dzīvokļu īpašniekiem par 2008. līdz 2010. gada nomas rēķiniem nav jāmaksā ne centa.

Pirmā bezdelīga atlido no Ventspils

Ko šādā situācijā darīja Šlitkes kungs? Viņš vēsā un atklātā mierā paziņoja, ka uz zemes nomas parādiem jāattiecina desmit gadu termiņš, kā tas noteikts Latvijas Republikas Civillikumā.

– Uz šādu argumentu bāzes mēs esam uzvarējuši desmitiem tiesas prāvu, – viņš sludina publiskajā telpā.

Taču ir viens tikai – pirms nedēļas kļuva zināms par pirmo lietu, kuru zemes īpašnieki – komersanti – zaudēja. Ventspils pilsētas tiesa nolēma, ka dzīvokļu īpašnieku parādi par zemes nomu tik tiešām ir jāskata pēc Komerclikuma, tādēļ pēc trīs gadu termiņa zaudē aktualitāti (izņemot gadījumus, kad šo trīs gadu laikā zemes īpašnieks parādus ir centies piedzīt un par to esamību regulāri atgādinājis parādniekam).

Laiks labot likumus

– Lietas Nr. 30636016 spriedums ir stājies spēkā, – uzsver Regīna Ločmele-Luņeva. – Šis ir vissvarīgākais precedents, kas mums palīdzēs cīņā par citu īpašnieku tiesībām. R. Ločmele-Luņeva atgādina, ka Rīgā ir izveidota iniciatīvas grupa cietušo dzīvokļu īpašnieku aizstāvībai. Vērsties pie tās organizatoriem var, zvanot pa tālruni 29326888. Cilvēktiesību aizstāvji plāno dibināt sabiedrisku organizāciju, kura pārstāvēs to visu dzīvokļu īpašnieku intereses, kuri dzīvo mājās, zem kurām ir privātpersonai piederoša zeme.

– Mēs vēlamies nākotnē darboties Likuma par dalītā īpašumu izbeigšanu sagatavošanas grupā, kas darbojas Saeimā, un ieviest likumprojektā savas izmaiņas attiecībā uz zemes zem mājas izpirkšanas kārtību, – stāsta Ločmele-Luņeva. – Tāpat mēs tupināsim sekot notikumiem Rīgā un ceram, ka pārlieku aktīvā AS Pilsētas zemes dienests darbošanās beidzot pievērsīs nepieciešamo uzmanību “caurumiem” likumdošanā. Ja tas tā notiks, tad skandāls ir nācis tikai par labu dzīvokļu īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas uz privātiem īpašniekiem piederošas zemes.