Zemes noma: cerēsim uz brīnumu!

Saeimas deputāti sākuši aizstāvošu cīņu par cilvēkiem, kuru mājas atrodas uz trešajai personai piederošas zemes

Pagājušajā nedēļā Saeimā «sakustējās» tā sauktais zemes īpašnieku jautājums, kaut arī Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kurš paredz trešajām personām piederošās zemes zem mājām piespiedu izpirkšanu, stāv bez virzības (turklāt parlamenta gaiteņos klīst runas, ka šajā sasaukumā tas tā arī pieņemts netiks). Tomēr opozīcijas deputāti ir atraduši citu pieeju – viņi piedāvā gada nomas maksas likmi 6% no zemes kadastrālās vērtības samazināt par vienu procentu – uz 5%. Deputāts Andrejs Elksniņš ir uzdrošinājies vēl vairāk – viņa piedāvājumā samazinājums ir uz pusi – 3% no zemes kadastrālās vērtības.

Kur pazudis Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums?

Visi priekšlikumi, kas saistīti ar zemes nomu, izskatīšanai nonāca Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā, kuru 12. Saeimā vada deputāts Jānis Tutins, bijušais Rēzeknes mērs un uzņēmuma Komunāls R vadītājs.

– Tā kā pats dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, – stāsta deputāts, – man dzīvokļu īpašnieku problēmas ir ļoti labi saprotamas.

Pēc Jāņa Tutina teiktā, par dzīvokļu īpašniekiem, kuri kļuvuši par zemesīpašnieku ķīlniekiem, Saeimā nav aizmirsts. Tā, 2016. gada martā pirmajā lasījumā tika pieņemts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Deputātiem tika noteikts laiks, lai sagatavotu priekšlikumus likuma otrajam lasījumam un šis termiņš bija 2016. gada 7. oktobris. Taču par tālāko likuma virzību ziņu vairs nav.

– Tas skaidrojams ar likumprojekta slikto kvalitāti, – paskaidro Jānis Tutins. – Pagaidām esošajā projektā netiek atrisinātas galvenās problēmas, kas pastāv starp zemes un daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku. Piemēram, likums paredz piespiest zemi izpirkt pat tos dzīvokļu īpašniekus, kuriem šāds pirkums finansiāli nav iespējams. Par nespēju norēķināties draud izlikšana uz ielas. Tā nav pareiza pieeja, tādēļ šo likumprojektu ir jāatgriež tā izstrādes grupai Tieslietu ministrijā.

Kurš noteica zemesīpašnieka ienākumus?

Politiķis atzīst, ka atrisināt zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes īpašnieku problēmu, bez valsts finansiālas līdzdalības nav iespējams. Taču visi zina, ka valstij naudas, lai palīdzētu iedzīvotājiem, nav. Tieši tādēļ pieņemšanai virzītais likumprojekts ir noslēpts dziļā atvilktnē.

– Taču mēs domājam par alternatīvām iespējām palīdzēt iedzīvotājiem, – stāsta Mājokļu jautājumu apakškomisijas vadītājs. – Piemēram, viens no reāliem risinājumiem būtu zemes nomas gada likmes samazināšana.

Atgādinām, ka šobrīd, saskaņā ar Privatizācijas likumu, zemes īpašnieks un dzīvokļu īpašnieki var vienoties par jebkādu zemes nomas maksas apmēru. Taču gadījumos, kad vienošanās starp līdzējiem nav panākama, to noteiks tiesa un nomas apmērs būs 6% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības.

– Esmu pieprasījis visus dokumentus līdz pat Satversmes tiesas lēmumiem, lai izprastu, uz kādiem apsvērumiem pamatota tieši šāda nomas likme, – stāsta J.Tutins, – kādus aprēķinus Saeima ņēma vērā, kad noteica tieši 6% no kadastrālās vērtības?

Izrādījās, ka nekādi īpaši aprēķini veikti netika. Vienīgais reālais skaitlis, kas varētu būt pamats šai zemes maksas matemātikai, ir Latvijas Bankas noteiktā gada procentu likme. 2008/2009. gadā valsts banka aizdevumus izsniedza ar likmi 6% gadā. Tā kā Satversmes tiesa sprieda, ka zemes īpašniekiem ir tiesības gūt adekvātus ienākumus no sava īpašuma, tad ienākumu lielums tika pielīdzināts bankas noteiktajai likmei.

Zemes īpašnieki krīzi neizjuta

Ko lai saka, 2000 gadu pirmās desmitgades vidū, šis aprēķins varēja būt pat taisnīgs. Zemes īpašniekam bija izvēle – pārdot īpašumu un naudu noguldīt bankā, lai vēlāk saņemtu procentus, vai arī zemes gabalu saglabāt un tos pašus procentus saņemt no nomniekiem. Pie tam līdz 2007. gadam zemju kadastrālās vērtības par augstām nosaukt nevarēja un tās vispār neizrādīja tieksmi tuvināties tirgus vērtībai.

– Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies, – ir pārliecināts politiķis, – Apliecinājums tam – Latvijas Bankas aprēķini. Tur redzams, ka 2016. gadā bankas gada likme ir nokritusi līdz 0%. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš bankā ir noguldījis naudu, nesaņems praktiski nekādu peļņu. Zemes īpašnieki – gluži pretēji – saņem karaliskus ienākumus.

Rēķins par kvartālu – 140 eiro

Pirms vairākiem gadiem Valsts zemes dienesta pētījumā tika norādīts uz nesamērīgiem zemes nomas likmes apmēriem. Gūstot peļņu 6% apmērā gadā, zemes īpašnieks 16 gadu laikā ir atpelnījis zemes gabala vērtību. Tiesa, kopš tā laika Saeima nedaudz ir ierobežojusi zemes īpašnieku apetīti, atbrīvojot iedzīvotājus no pienākuma kompensēt zemes īpašniekiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, kas sastādīja vēl 1,5% no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā. Taču ir teritorijas, kur izdevumi par zemes nomu dzīvokļu īpašniekiem joprojām saglabājas nesamērīgi augsti un sasniedz pat vairākus simtus eiro.

Lūk, mūsu lasītājas vēstule:

„Mūsu mājas adrese ir Krišjāņa Valdemāra ielā 143/2, Rīgā, un mūsu ciešanas sākās 2011. gada jūlijā. Mēs saņēmām kosmiskus rēķinus – divistabu dzīvokļa rēķins par zemes nomu vienā kalendārā gada kvartālā vidēji sastāda 140 eiro. Pat tad, ja cilvēks saņem vairāk nekā minimālo darba algu, tādu rēķinu samaksāt nav reāli. Puse mājas iedzīvotāju vienkārši nemaksā par zemes nomu, jo naudas nav. Esam gājuši pēc padoma pie dažādiem ierēdņiem, bet atbildē saņēmām skaidrojumu, ka zemes zem daudzdzīvokļu mājām noma šais laikos ir bizness, tādēļ tuvākajā laikā izmaiņas gaidīt nevajadzētu. Interesanti, ka no televizora ekrāna šie cilvēki runā pavisam citu tekstu. Apsaimniekotājs mums visu laiku sūta brīdinājumus un draud ar tiesas darbiem. Bet mēs zinām arī to, – ja samaksāsim šādu rēķinu, tad līdz nākamajai algai neēdīsim. Nepamet sajūta, ka esam nokļuvuši kaut kādā šausmu spēlē, kurā darboties vairs nav spēka.”

Ticēsim brīnumiem!

Ja mēs vāktu parakstus zem šīs sievietes vēstules, tur parakstītos ārkārtīgi liels skaits Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ deputātu izteiktais priekšlikums, samazināt zemes nomas likmi teju vai uz pusi, dod viņiem cerību.

– Mēs ceram, ka šī ideja atradīs atsaucību visos Saeimas deputātos, – saka Jānis Tutins, – un esam gatavi to aizstāvēt ar reālu aprēķinu palīdzību. Nākamos grozījumus paredzēt ir ļoti grūti, jo, neslēpšu, visus šos gadus parlamentā ir darbojies ļoti spēcīgs zemesīpašnieku lobijs. Likumi, kuri bija izdevīgi zemesīpašniekiem, tika pieņemti rotaļīgi viegli, bet par labu iedzīvotājiem – ar milzīgām grūtībām. Labā ziņa – Latvijā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām aiz kalniem nav 13. Saeimas vēlēšanas. Un tas, kā pierādījies, ir laiks, kad deputāti sāk virzīt sociāli jutīgus jautājumus, kas skar pēc iespējas lielākas vēlētāju masas. Tādēļ, iespējams, brīnumi var notikt, tiem arī ticēsim!