Eiropas savienība prasa palielināt tarifu par ūdeni un kanalizāciju!

Esam “aizdzīvojušies” – Eiropai šķiet, ka dzīvokļu īpašnieki Latvijā ir pārāk bagāti

Iedzīvotāji Latvijā pārāk maz maksā par ūdeni un kanalizāciju, pie tāda secinājuma ir nonākuši Eiropas savienības auditori, par šokējošo ierēdņu slēdzienu pavēstīja radio Doma laukums.

Pēc auditoru ieskata, aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifi, kas noteikti mājsaimniecībām, ir ļoti zemi un tas pakalpojuma piegādātājiem neļauj ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu attīrīšanas iekārtās. Rezultātā Baltijas jūras akvatorijā nonāk pārāk daudz piesārņojuma un jūra joprojām turpina aizaugt.

Eiropas komisija uzskata, ka maksai par ūdeni un kanalizāciju, lai tā nosegtu visus izdevumus, būtu jāsastāda 4% no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Portāls Rus.lsm.lv ir izrēķinājis, ka pielīdzinot Latvijas tarifus vispārpieņemtajam pieejamības līmenim, šodien katrai mājsaimniecībai būtu jāmaksā 52 eiro bez karstā ūdens uzsildīšanas pakalpojuma. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iedzīvotāji pašlaik maksā Rīga.

Bez tam Latvijā tikai pagājušajā gadā noslēdzās visu attīrīšanas iekārtu modernizācija. Šī vērienīgā projekta, ko ar vairākiem desmitiem miljonu eiro atbalstīja Eiropas savienība, mērķis bija – uzlabot ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā. Diemžēl gaidītais rezultāts sasniegts netika – jūras akvatorija kā bija, tā palika viena no netīrākajām.

– Šis attīrīšanas projekts ir viens no spilgtākajiem piemēriem, cik “gudri” Latvija apgūst Eiropas naudu. Tika nomainītas jaunas maģistrālās caurules, taču neviens nebija izdomājis, kā pie tām pievienos atsevišķas mājsaimniecības. Pievienošanās centrālajam tīklam maksā lielu naudu – vairākus tūkstošus eiro, un katrai mājsaimniecībai tāda nauda var arī nebūt, – skaidro Pasaules Dabas Fonda pārstāvis Ingus Purgalis.

Eiropas auditoru rekomendācijas Purgaiļa kungs nosauc par murgu, jo tarifu paaugstināšana ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nekādi nevar ietekmēt Baltijas jūras ekosistēmas uzlabošanu.

– Daudzi komersanti jau jūtami paaugstināja tarifus tulīt pēc attīrīšanas ietaišu nomaiņas. Tas prasīja lielas investīcijas, bez tam jaunu attīrīšanas iekārtu apsaimniekošana izmaksā dārgāk. Pagaidām mēs neesam saņēmuši nevienu jaunu iesniegumu par tarifu paaugstināšanu, – stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Savukārt uzņēmuma Rīgas Ūdens pārstāvis Māris Zviedris pastāstīja, ka galvaspilsētā problēmu šobrīd nav – esošais tarifs ļauj uzturēt attīrīšanas iekārtas. Vajadzība pārskatīt tarifus varētu rasties pēc aptuveni desmit gadiem, kad iekārtas būs savu laiku nokalpojušas.

Atgādināsim, ka iepriekšējā Eiropas savienības līdzekļu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, attīrīšanas iekārtu modernizācijas projektiem piecām pie Baltijas jūras esošām valstīm tika izdalīti pieci miljardi eiro, bez tam vēl 10 miljardi eiro saņēma lauku attīstības projekti, tai skaitā arī ūdenstilpņu pasargāšanai no piesārņošanas.