Kā ietaupīt 70% siltuma?

Jelgavā jau ir rajoni ar pilnībā renovētām mājām, 12 daudzstāvu ēkas stāv rindā

Jau 2001. gadā Jelgava kļuva par vienu no pirmajām pilsētām, kurā sāka padomju gados būvēto tipveida daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Pagāja laiks, un patlaban uzņēmumu Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) droši var saukt par vienu no pilsētas dzīvojamā fonda renovēšanas līderiem. Tikai pēdējo gadu laikā nosiltinātas 16 daudzdzīvokļu mājas, bet 12 pašlaik ir gatavas darbiem – gaida rindā. Par 2017. gadā ieplānoto stāsta NĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Netērējām laiku velti

– Iesākumā vēlos atgādināt, ka projektu pieņemšana pirmajā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas programmā Latvijā beidzās jau 2014. gadā. Māju beidzamo apstiprināto projektu realizāciju veicām 2015. gadā. Kopumā šajā programmā atjaunojām 16 ēkas, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus.

Savukārt ēku atjaunošanā pagājušais bija “tukšais gads”, jo vēl nebija apstiprināta “jaunā” daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu programma, tāpēc ēku atjaunošanas pasākumi netika veikti. Šajā laikā mēs organizējām tikšanās ar dzīvokļu īpašniekiem, lai stāstītu par māju renovācijas ieguvumiem un to atjaunošanas iespējām, mudinot īpašniekus saimnieciskai attieksmei pret savu kopīpašumu. Piedalījāmies Ekonomikas ministrijas rīkotos semināros dzīvokļu īpašniekiem, lai popularizētu ēku atjaunošanu nākamajā plānošanas periodā.

Pēc vācu standartiem

– Nevaru nepieminēt, ka NĪP jo­projām ļoti augsti vērtē sadarbību ar Austrumeiropas iniciatīvas fondu (IWO) un Vācijas attīstības banku. Šīs organizācijas palīdzēja pirmo divu ēku renovēšanas projektu īstenošanā Jelgavā. Atgādināšu, ka sadarbība ar Vācijas speciālistiem mūsu uzņēmumam sākās krietni agrāk, pirms Latvijā tika atvērta pirmā ES līdzfinansētā māju renovācijas programma. Toreiz vācu partneri ne tikai palīdzēja īstenot pilotprojektus 4. līnijā 1, un Kr. Helmaņa ielā 3, bet pārliecināja mūs par kompleksās renovācijas nepieciešamību un efektivitāti.

Patlaban mēs joprojām sadarbojamies ar IWO – vācu kolēģi nekad neatsaka padomu sarežģītu jautājumu risināšanā un regulāri ierodas novērtēt mūsu veikumu. Visām 16 ēkām, kuras mēs Jelgavā nosiltinājām ar ES līdzfinansējumu, darbi izpildīti atbilstoši vāciešu ieteikumiem.

Kas vairāk ieguldīja, tie tagad vairāk ietaupa

– Jāatzīst, ka ēku renovēšanas pieredze, ko uzkrājām laikā no 2008. līdz 2015. gadam, bija ļoti pozitīva. Iepriekšējās kārtas noteikumi paredzēja, ka māja uz līdzfinansējumu varēja pretendēt, ja pēc nosiltināšanas tai bija 20% siltumenerģijas patēriņa ekonomija. Visas mūsu renovētās mājas ne tikai sasniedza šo rezultātu, bet gan daudzkārt to pārsniedza. Renovētajās mājās dzīvojošie jelgavnieki ekonomē 50 līdz 70% no iepriekš patērētās siltumenerģijas. Kādēļ visās mājās nav vienāda – 70% – ekonomija? Diemžēl ne visās mājās mums izdevās pārliecināt dzīvokļu īpašniekus veikt pilnu renovāciju, piemēram, daudzās mājās iedzīvotāji nepiekrita nomainīt siltumapgādes sistēmu, tādējādi liedzot sasniegt siltumenerģijas ietaupījuma maksimālos rezultātus. Jo lielākus līdzekļus dzīvokļu īpašnieki ir ieguldījuši renovācijas darbos, jo lielāku atdevi no tiem gūst šodien.

Ik nedēļu – jauns pieteikums

– Mēs uzskatām, ka labie ēku renovāciju piemēri Jelgavā un mūsu veiktais iedzīvotāju izglītošanas darbs 2017. gadā dod zināmu rezultātu. Patlaban, ēku atjaunošanas programmā piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, vēlas piedalīties 12 mājas. Esam jau iesnieguši pirmos projektus finanšu institūcijā Altum, kas tos izvērtēs un pieņems lēmumu par grantu piešķiršanu. Jāteic, ka pie mums katru nedēļu vēršas jauni interesenti par savas mājas atjaunošanu.

Iedzīvotājus, kas vēl šaubās par siltināšanas nozīmi, aicinu izpētīt mūsu uzņēmuma mājaslapu www.nip.lv un salīdzināt, cik apkures periodā viņi maksā par siltumenerģijas patēriņu uz vienu apkurināmās platības kvadrātmetru mēnesī un cik iedzīvotāji, kuru mājas ir renovētas. Ekonomija ir acīmredzama.

Kādi nosacījumi būs māju atjaunošanas programmā?

– Iepriekšējās siltināšanas programmas (darbojās līdz 2014. gadam) nosacījumi bija ārkārtīgi vienkārši. Katrai mājai, kuras projektu bija apstiprinājusi uzraugošā iestāde – Latvijas investīciju attīstības aģentūra –, no Eiropas Savienības fondiem apmaksāja daļu no mājas renovācijas izmaksām. Jaunajā, finanšu institūcijas Altum uzraudzītajā programmā, noteikumi ir daudz komplicētāki. Līdzfinansējuma apjoms ir atkarīgs no mājā sasniegtā siltumietaupījuma, turklāt dzīvokļu īpašnieki var pretendēt ne tikai uz grantu, bet arī uz valsts garantiju kredītam ar samazinātu procentu likmi.

Jaunajā programmā pieejamā līdzfinansējuma apjoms ir atkarīgs no renovācijas darbu rezultāta jeb no tā, cik lielu siltuma daudzumu māja reāli ietaupīs. To nosaka energoauditora veiktais teorētiskais aprēķins, kurā tiek ņemti vērā vairāku iepriekšējo gadu siltumenerģijas patēriņu dati.

Esmu pārliecināts, ka visas mājas Jelgavā var rēķināties ar maksimālo – 50% – līdzfinansējumu. Lai to iegūtu, maksimālais siltumenerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru nedrīkst pārsniegt 70 kWh gadā. Mēs jau esam veikuši aprēķinus 10 pretendentēm uz renovācijas darbiem un visos gadījumos ieguvām indeksa vērtību, zemāku par 70 kWh uz vienu kv. metru gadā.

Grants vai aizdevums?

– Nākamais jautājums, uz ko svarīgi atbildēt dzīvokļu īpašniekiem, – no kādiem finanšu līdzekļiem apmaksāt renovācijas darbus? Ja māja izvēlas aizņemties naudu finanšu iestādē, piemēram, bankā, maksimālais līdzfinansējuma apjoms, ko izsniedz Altum, ir 50% no kopējām darbu izmaksām.

Taču ir situācijas, kad bankas atsaka kredīta piešķiršanu. Tad aizdevumu var saņemt finanšu institūcijā Altum. Nauda tiks izsniegta, bet šādā gadījumā ES līdzfinansējums nepārsniegs 35% no kopējām izmaksām. Kādēļ šāda it kā acīmredzama netaisnība? Patiesība ir ļoti vienkārša: Altum izsniedz aizdevumu uz daudz zemākiem procentiem nekā komercbankas. Tādēļ uz 20 gadiem Altum izsniegtā kredīta atmaksa nepārsniegs maksājumu komercbankām ar 50% Eiropas līdzfinansējumu. Vēlos atgādināt, ka Altum izsniedz valsts garantijas mājām, kuras patstāvīgi nespēj saņemt banku aizdevumu.

Siltināšana atmaksājas 20 gados!

– Jaunajā ēku atjaunošanas programmā ir vairākas nianses, kuras iedzīvotājiem būtu jāzina. Pirmā prasība – lai māja varētu piedalīties projektu konkursā, tai nepieciešams pārvaldnieks – juridiska persona, kura dzīvokļu īpašnieku vārdā vērsīsies finanšu institūcijā Altum. Otrā prasība – visiem ieguldījumiem, kas mājā izdarīti atbilstoši energoauditora aprēķiniem, tai skaitā arī bankas kredītam kopā ar procentu maksājumiem, ir jāatpelnās 20 gadu laikā. Jau no šī nosacījuma vien izriet, ka, izpildot programmas nosacījumu minimālās prasības, pēc renovācijas dzīvokļu īpašnieku rēķini nepieaugs.

Mājā, kura pretendē uz renovāciju, ir jābūt ne mazāk par pieciem dzīvokļiem, vienam īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk par 20% no visiem dzīvokļu īpašumiem, bet neapdzīvojamo telpu platība mājā nedrīkst pārsniegt 25% no kopējās mājas platības.

Var veikt pat lifta nomaiņu

– Kādus darbus drīkst veikt renovācijas ietvaros, cerot uz 50% līdzfinansējumu? Tie ir absolūti visi darbi, kas saistīti un arī nav saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu. Izmantojot Eiropas fondu līdzfinansējumu, iespējams nomainīt jumtu, kanalizācijas vai ūdensapgādes sistēmu, veikt kosmētisko remontu kāpņu telpā un pat nomainīt liftu. Iepriekš daudzi no šiem darbiem netika iekļauti attiecināmajās izmaksās, taču tagad galvenais nosacījums ir visu remontdarbu atmaksāšanās 20 gadu periodā uz siltumpatēriņa ietaupījuma rēķina.

Nepieciešama 2/3 īpašnieku piekrišana

– Vai kādām mājām var rasties sarežģījumi piedalīties ēku atjaunošanā? Galvenais iemesls ir stigrākas prasības lēmuma pieņemšanas nosacījumiem no finansētāju puses. Ja iepriekš darbu uzsākšanai pietika ar balsu vairākumu – 50% + 1 balss, tad patlaban nepieciešama 2/3 īpašnieku piekrišana. Manuprāt, tā nav slikta prasība, jo mājas renovēšana ir nopietns process ar lieliem ieguldījumiem uz ilgu laiku, tādēļ 50% + 1 balss var izrādīties pārāk maza pārstāvniecība.

Jāņem vērā vēl kāda prasība: fiziskās personas – dzīvokļa īpašnieki, kuri nodarbojas ar saimniecisko darbību minētajā nekustamajā īpašumā, ES līdzfinansējumu saņems tikai tādā gadījumā, ja viņi līdz tam no Eiropas Savienības fondiem nav saņēmuši grantus, atbilstoši de minimis noteikumiem, un iesniegs par to apliecinājumu.

Kā risināt paaugstināta mitruma problēmu dzīvoklī?

– Nākas dzirdēt, ka atsevišķi dzīvokļu īpašnieki pēc mājas siltināšanas žēlojas par mitruma līmeņa paaugstināšanos viņu dzīvoklī. Uzreiz gribu paskaidrot, ka mitrums un tam sekojošie pelēšanas procesi attīstās tikai tajos dzīvokļos, kuru īpašnieki ignorē ikdienas vēdināšanas nozīmi. Piedevām iepriekšējā siltināšanas programma bija ļoti demokrātiska un pieļāva dzīvokļu īpašniekiem ekonomēt uz ventilācijas ierīkošanu vai esošo sistēmu savešanu kārtībā. Piebildīšu, ka arī pašlaik mēs neuzstājam, lai dzīvokļu īpašnieki izvēlētos tik ļoti lietderīgās, bet dārgās rekuperācijas sistēmas, taču par ventilāciju aizmirst neļaujam. Gaisa apmaiņas nodrošināšanai būs pietiekami ierīkot speciālas atveres logos vai sienās, bet visas mājas ventilācijas sistēmas velkmes uzlabošanai – šahtās uzstādīt speciālus aeratorus. Šie vienkāršie uzlabojumi pilnībā pasargās dzīvokļus kā no mitruma, tā no pelējuma.

Siltināšanas darbus veic atsevišķi pilsētas rajoni

– Nākamās rindā uz renovāciju mūsu uzņēmumā ir vairākas mājas – Dobeles ielā 10 (neliela 12 dzīvokļu māja), taču vērību izpelnījusies ar to, ka ir pirmā pilsētā, kur par renovāciju ir nobalsojuši 100% dzīvokļu īpašnieku; otra ir 103. sērijas piecstāvu 39 dzīvokļu māja Vīgriežu ielā 30, ievērības cienīga ar to, ka pretendēt uz renovāciju sāka jau pirmās programmas laikā, kurā diemžēl nav izdevies realizēt projektu, līdzīgi kā 8 dzīvokļu mājai Vaļņu ielā 12.

Priecē, ka Jelgavā veidojas renovēto māju rajoni. Piemēram, Lāčplēša ielā ir jau nosiltinātas divas mūsu pārvaldīšanā esošas mājas, bet pašlaik vēl četras ir izteikušas vēlēšanos piedalīties programmā un trim mājām jau ir sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija.

Ar būvniekiem ir sarežģīti

– Patlaban prognozēt, cik māju varēsim renovēt 2017. gadā, ir sarežģīti. Esam gatavi organizēt darbus 10 mājās, bet ļoti daudz ir atkarīgs no piedāvājuma būvniecības tirgū. Kā jau teicu, 2016. gads Latvijā bija klusais periods, renovēšanas darbi pilnībā apstājās, tādēļ daudzi profesionāli būvnieki vai nu aizbrauca, vai pārkvalificējās. Taču tagad, darbiem atsākoties, kad tiks atjaunotas ne tikai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, bet arī siltinātas sabiedriskās būves, pietrūks darbaspēka. Tas var novest pie situācijas, kādu piedzīvojām 2006.–2007. gadā, kad lielā pieprasījuma dēļ būvlaukumos strādāja cilvēki bez pieredzes un zināšanām, cenas kāpa augšup, bet kvalitāte samazinājās. Tā kā mēs ļoti rūpīgi sekojam darbu izpildes kvalitātei, būšu reālists un prognozēšu, ka 2017. gadā mēs spēsim renovēt aptuveni piecas mājas.

Kā iegūt naudu pagalma labiekārtošanai?

– Jelgavā bez māju renovēšanas notiek vēl citas labas aktivitātes. Mūsu pilsētas pašvaldība līdzfinansē pagalmu remonta un labiekārtošanas darbus. Iedzīvotāji no pašvaldības var atgūt līdz 50% no darbu izmaksām (taču ne vairāk par 5000 eiro pasākumiem, kuru īstenošanai nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, un ne vairāk par 2000 eiro pārējiem labiekārtošanā nepieciešamiem darbiem kā, piemēram, apzaļumošanai vai bruģēšanai). Mums ir ļoti labi šī granta izmantošanas piemēri. Piemēram, 2016. gadā pilsētas domes programmā piedalījās divas mājas, bet Māras un Aspazijas ielu rajonā apvienojās uzreiz piecas mājas. Šinī teritorijā tika pasūtīts liels projekts un labiekārtots liels pagalms, kas kopumā uzlaboja visa iekškvartāla vizuālo tēlu. Vēl viens interesants piemērs ir jāmin Zemgales prospektā 4,
kur mājas dzīvokļu īpašnieki pilnībā labiekārtoja savu pagalmu, paplašināja autostāvvietu, ierīkoja bērnu rotaļu laukumu un salaboja pazemes komunikācijas. Dzīvokļu īpašniekiem tas izmaksāja aptuveni 50 tūkstošus eiro, no kuriem 5 tūkstošus viņi saņēma no pašvaldības. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar pagalma labiekārtošanas rezultātu un tagad domā par iespējām renovēt arī māju. Taču māja Kronvalda ielā 5 rīkojās tieši pretēji – vispirms sāka ar vispārējo renovāciju, bet pēc tam nolēma pašu spēkiem labiekārtot pagalmu. Iedzīvotāji rīkoja vairākas talkas un daudzus darbus paveica pašu spēkiem. Šāda rīcība ir tikai apsveicama, jo cilvēki paši rūpējās par iespēju dzīvot sakoptā un skaistā vidē. Lai piedalītos konkursā par pilsētas domes līdzfinansējuma iegūšanu labiekārtošanas darbu veikšanai, īpašniekiem jāvēršas pie sava pārvaldnieka. Tālāk mēs palīdzam dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu un sagatavot nepieciešamos dokumentus. Pašlaik gaidām, kad dome apstiprinās jaunos – 2017. gada – programmas nosacījumus.

Pilsēta palīdz pieslēgties centralizētajai kanalizācijai

– Jelgavā ir vēl viena pašvaldības programma, ar kuras starpniecību tiek līdzfinansēta māju pieslēgšana centralizētajai pilsētas kanalizācijai. Šajā programmā var piedalīties ne tikai daudzdzīvokļu, bet arī privātmājas. Pagājušajā gadā centralizētajai kanalizācijai pieslēdzās vai pieslēgumu atjaunoja trīs mūsu pārvaldīšanā esošās ēkas Garozas ielā 66 un 68, kā arī Dobeles ielā 52. Dzīvokļu īpašnieki šo darbu izmaksu segšanai no pilsētas saņēma 50% līdzfinansējuma. Mēs ļoti ceram, ka programma turpināsies arī 2017. gadā, jo tajā var piedalīties gan mājas, kurās kanalizācijas sistēma nekad nav bijusi, gan arī tās, kurās kanalizācijas sistēma ir jāremontē vai jāatjauno.