Dzīvesvieta veca, bet adrese – jauna!

Adresācijas reformas laikā mainīs daudzas adreses Purvciemā un Dārzciema apkaimēs. Ko darīt iedzīvotājiem?

Trešo gadu Rīgā turpinās vērienīga adresācijas reforma. Novembrī noslēdzās publiskā apspriešana par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Purvciema un Dārzciema apkaimē. Ar laiku adresācijas izmaiņas notiks visos Rīgas rajonos. Kā savlaicīgi uzzināt par adreses maiņu, un ko darīt, ja jūsu māju skārusi reforma?

Kādēļ tas ir vajadzīgs?

Laikam ejot, Rīgā ir attīstījusies apbūve un ir izveidota jauna infrastruktūra. Rezultātā izveidojušies jauni adresācijas objekti, kā arī esošā daudzviet vairs neatbilst adresācijas pamatprincipiem. Tādēļ nepieciešams to sakārtot, jo loģiska un sakārtota adresācija ir priekšnoteikums, lai maksimāli vienkāršā un ērtā veidā pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu orientēties pilsētvidē, kā arī operatīvajiem dienestiem būtu atvieglota objektu atrašana apvidū.

Lasīt tālāk...

Vai drīz dos naudu remontiem?

Maija beigās Rīgas dome paziņoja par apjomīgu programmu, kuras ietvaros katra no pašvaldības bilances noņemtā māja četru gadu periodā varēs saņemt līdzfinansējumu remontdarbu veikšanai. Pašvaldība solīja apmaksāt pat 50% no darbu izmaksām. Tas bija maijā, bet kā ir jūlija vidū?

Mūsu avīzes iznākšanas dienā Rīgas domes noteikumi Nr. 257 Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas renovācijai vēl nav stājušies spēkā. Dokuments gandrīz divus mēnešus atrodas saskaņošanas procesā pašvaldību darbību uzraugošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Mums patlaban nav ziņu par to, ko valdība domā par galvaspilsētas vadības plāniem.

Lasīt tālāk...

Kā atbrīvoties no liekās zemes?

Ne pirmo gadu dzīvokļu īpašnieki vēršas pašvaldībā ar lūgumu pārskatīt mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala lielumu, kas viņiem iedalīts privatizācijas brīdī. Zemesgabala lieluma pārskatīšana iedzīvotājiem nākotnē var dot ievērojamu naudas līdzekļu ekonomiju.

Piemēram, pašlaik ir sagatavoti funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskata provizoriskie rezultāti Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 46.

Privatizācijas komisijas speciālisti ir nonākuši pie atzinuma, ka mājas dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams no privātīpašnieka nomāt 4800 kvadrātmetrus, jo mājas funkcionēšanas nodrošināšanai pilnīgi pietiek ar 3300 kvadrātmetriem zemes.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājiem naudu dāvinās?

Pašvaldība ir gatava daudzdzīvokļu māju remontu programmā ieguldīt līdz 14 vai pat vairāk miljoniem eiro gadā. Māju vecākie par jaunajām iespējām iztaujāja Rīgas mēru

Šī gada maija beigās apstiprināta svarīga programma: mērs Nils Ušakovs ir apsolījis, ka pašvaldība līdzfinansēs 50% no daudzdzīvokļu māju remontos iztērētajiem līdzekļiem. Lai piedalītos programmā, iedzīvotājiem ir jāizpilda divi nosacījumi. Pirmais – jāpārņem māja savā valdījumā no Rīgas domes bilances, otrais – jāizveido mājā biedrība.

Lasīt tālāk...

Kā dzīvoklis tu esi?

Pašvaldības dzīvoklis – kā apmaksāt, novēlēt mantojumā, nodot lietošanā

Katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku saņem pašvaldības dzīvokļus. Vienlaikus ar ilgi gaidīto dzīvokli cilvēkiem rodas arvien vairāk jautājumu, kas saistīti ar jauniegūto dzīvesvietu. Daudz neskaidrību ir ar tiem dzīvokļiem, kuros īrnieki dzīvo jau kopš padomju laikiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā uzdevām raksturīgākos īrnieku jautājumus.

Mūsu sarunu biedrs ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomnieks Ivo Kiršblats.

Lasīt tālāk...

Kur pazūd ūdens?

Latvijas dzīvojamā fonda lielāko daļu veido daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas, un skaitliski tas nozīmē desmitus tūkstošu. Taču nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka teju vai pusē no šiem īpašumiem dzīvokļu īpašnieki cīnās ar ūdens zudumu problēmu. Atgādinām, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mājas pārvaldnieka pienākums ir uzskaitīt starpību, kāda izveidojas starp dzīvokļu īpašnieku individuālo skaitītāju rādījumu summu un mājas ievades skaitītāja rādījumu. Šīs matemātiskās darbības rezultāts rēķinos parādās ailē ar nosaukumu ”Ūdens zudumi”. Nebūtu jau nekas sevišķs, ja vien dažu mēnesi par šo pazušanu nebūtu jāmaksā no 5 līdz pat 10 eiro.

Kādēļ jāmaksā par to, kas pazudis?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu noteic, ka katras mājas pienākums ir norēķināties par to ūdens daudzumu, kādu uzrāda mājas kopējais ievades ūdensskaitītājs. Gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku nodoto individuālo skaitītāju rādījumu summa nesakrīt ar šo rādījumu, sākas interesantas lietas. Pēc būtības ir situācija – māja ir saņēmusi noteiktu daudzumu ūdens, bet to neviens nav izlietojis.

Lasīt tālāk...