Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

“Rīgas namu pārvaldnieks” atbild domes deputātam

Pēc portālā Ir.lv publicētā Rīgas domes deputāta Valda Gavara raksta redakcija saņēma rakstā kritizētā "Rīgas naumu pārvaldnieka" atbildi. Publicējam to pilnībā.

Slīprakstā ir V.Gavara kunga raksts, savukārt bez slīpraksta - "Rīgas namu pārvaldnieka" komentārs.

Katras ēkas dzīvotspējas pamatā ir finansējums, Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekoto māju gadījumā, uzkrājumi, kas ļauj veikt nepieciešamos darbus. Ja uzkrājumu nav, tad remonts netiek veikts, viens bojājums «pavelk» līdzi citu un ķēdes reakcijā viss brūk kopā. Tomēr arī, ja uzkrājumi ir, ēkas iedzīvotājiem būtu regulāri jāpārliecinās, vai tie tiek izmantoti mājas iedzīvotāju interesēs Vislabāk negaidīt RNP plānoto darbu sarakstu un tāmi, bet pašiem iedzīvotājiem izstrādāt savu darbu grafiku un piedāvāt to RNP vai citam darbu veicējam. RNP ir lielākais namu apsaimniekotājs Rīgā, un neviens iedzīvotājs nevar būt drošs, ka viņa ēkas vajadzības apsaimniekotājam ir tās svarīgākās.

Lasīt tālāk...

Rīga vēlas celt lieljaudas katlu māju; valsts apšauba lietderību

Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pilsētā nav siltuma jaudu iztrūkums, tādēļ bez šāda projekta varētu iztikt. Pret ieceri ir valsts, jo liela katlu māja būtu tiešs konkurents „Latvenergo”, kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda, ziņo LTV raidījums „de facto”.

Šķeldas katlu māju ar aptuveni 100 megavatu (MW) jaudu uzņēmumam „Rīgas siltums” piedāvāja celt tā mazākuma akcionārs „Enerģijas risinājumi”. Pret bija valsts pārstāvji, bet atsaucās Rīgas domes cilvēki.

Pērn „Rīgas siltums” un „Enerģijas risinājumi” nodibināja kopuzņēmumu  – „Rīgas BioEnerģija”, kurā katram dalībniekam pieder puse. „Enerģijas risinājumi” īpašnieks ir „TAK investīcijas”. Šīs akciju sabiedrības īpašnieki uzņēmumu reģistrā nav redzami, bet kā vienīgo akcionāru sevi nosauc Guntars Kokorevičs.

Lasīt tālāk...

Adrešu maiņa: zūd vēstules

Rīgā turpinās adrešu reforma. Rīgas pilsētas būvvalde sola: līdz 2016. gadam jaunas adreses iegūs ap 10 000 ēku un zemesgabalu. Taču process solās būt visai sarežģīts.

„Dzīvoju Rīgā, Rigondas gatvē 4,” raksta Marija. „Reformas rezultātā mūsu mājai piešķirta adrese Rigondas gatve 5. Savukārt blakusmāja Rigondas gatvē 7 tagad ieguvusi mūsu veco adresi – Rigondas gatve 4. Varat iedomāties, kādas jukas sākušās?! Visas mūsu vēstules pastnieks tagad nes uz kaimiņos esošo divpadsmit stāvu māju. Mūsu mājas iedzīvotāji nesaņem svarīgus sūtījumus no bankas, tiesas utt. Ko darīt?”

Lasīt tālāk...

Īrnieki var mainīt dzīvokli

Ja pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieki vēlas apmainīt īrēto dzīvokli, kopš 15. janvāra viņi var ievietot sludinājumu Mājokļu un vides departamenta mājas lapā, aizpildot anketu, ziņu aģentūrai BNS pavēstīja departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Mazūre.

Mājas lapā jāaizpilda anketa, sniedzot ziņas par īrētajām telpām. Pēc datu pārbaudes sludinājums triju darba dienu laikā tiks ievietots Mājokļu un vides departamenta mājas lapā.

Lasīt tālāk...

Rindā gaidītājiem – labāki nosacījumi!

Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja apstiprināja svarīgus grozījumus pašvaldības noteikumos par palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Drīzumā daudzbērnu ģimenes un īrnieki, kuriem nav parādu, varēs no pašvaldības saņemt daudz labākus dzīvokļus nekā pirms grozījumu pieņemšanas.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko pastāstīja, ka deputātus īpaši satraucis daudzbērnu ģimeņu stāvoklis: „Grozījumi paredz, ka turpmāk pašvaldībai jāpiešķir dzīvokļi ar atsevišķu istabu katriem diviem bērniem vecumā no septiņiem gadiem. Līdz šim mums atsevišķa istaba bija jānodrošina tikai bērniem no deviņu gadu vecuma”.

Lasīt tālāk...

Ģimenēm – labāki nosacījumi

Rīgas dome pieņēmusi grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos par palīdzības  sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz, ka dzīvokļu rindā esošās daudzbērnu ģimenes un personas, kurām nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem, varēs pretendēt uz labākiem dzīvokļiem.

Turpmāk ar atsevišķu istabu tiks nodrošināti ik divi bērni no septiņu gadu vecuma (līdz šim bija noteikts, ka atsevišķa istaba bērnam pienākas tikai no deviņu gadu vecuma). Tāpat noteikumi uzlabos to īrnieku stāvokli, kuriem nav parādu. Izvietojot īrniekus no pašvaldības dzīvojamām telpām, piemēram, gadījumā, ja mājai vajadzīgs remonts, viņi varēs saņemt no pašvaldības  atsevišķus dzīvokļus ar ērtībām.

Lasīt tālāk...

Piedalieties

Gada sākumā Rīgas pilsētas būvvalde sāka realizēt globālu adrešu inventarizācijas projektu, jo katra piektā adrese galvaspilsētā neatbilst Ministru kabineta noteikumiem. Būvvalde sola līdz 2016. gada vidum piešķirt jaunas adreses 10 000 ēkām un zemesgabaliem. Reforma skars aptuveni 180 000 rīdzinieku.

Process jau sācies – augusta vidū jaunas plāksnītes sāka parādīties Bolderājas, Daugavgrīvas, Buļļu un Voleru apkaimē. Nepalaidiet garām adrešu maiņu savā rajonā! Uzzināt, vai jums mainīsies adrese un kāda būs jaunā, iespējams publiskās apspriešanas gaitā. Tādas tiks rīkotas ikvienā Rīgas rajonā.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!