Renovācija sākta nopietni

Rīgā ir izveidota neatkarīgu ekspertu grupa, kura gatava izstrādāt labākos māju siltināšanu risinājumus, lai iedzīvotājus pasargātu no vilšanās

Rīgas apsaimniekotāju asociācijā sākts projekts, ar mērķi sniegt atbalstu mājām, kuras plāno veikt renovāciju. Pie asociācijas izveidotā ekspertu grupa, ņemot vērā praktiskus piemērus, pārliecināsies par labākajiem māju siltināšanas risinājumiem, lai pēc diviem trim gadiem Rīgā izveidotu nosacītu centru, kas darbosies renovāciju jomā.

Ikvienas mājas glābšanai

Rīgas apsaimniekotāju asociācijas (RAA) ekspertu darba grupā piekrituši darboties būvspeciālisti, energoauditori, arhitekti un būvnieki. Darba kārtībā septembrī bija piecu ēku Rīgā un Salaspilī renovācijas projektu izskatīšana. Kādus risinājumu izvēlēties, lai iedzīvotāji būtu apmierināti un nauda nebūtu tērēta velti? Vai katram gadījumam piemērota tieši renovācija?

– Labs piemērs – divstāvu koka māja Rīgā, Maskavas ielā 137, jāteic, diemžēl klasisks piemērs tam rajonam, – saka RAA valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Māja ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī – vecais koka apšuvums vispār vairs netur siltumu, vietām cauri sienām tiešā nozīmē svilpo vējš. Ja paies vēl daži gadi, būvi, iespējams, vairs nevarēs saglābt.

Gala sienas siltināt vai ne?

Par laimi, mājas iedzīvotāji izvēlējās klausīt saprātam un pieteikt māju konkursā uz renovāciju. Protams, svarīga bija cerība panākt siltumietaupījumu (mājā līdz šim ir malkas apkure), taču īpašniekiem gribējās atjaunot savu simts gadus sasniegušo īpašumu. Jau pirmajā kopsapulcē īpašnieki nobalsoja par tehniskās apsekošanas un energoaudita veikšanu un pasūtīja pilnu renovācijas projektu.

Projekta izstrādes stadijā atklājās vairāki sarežģījumi, kurus kopīgā apspriedē analizēja RAA darba grupa. Izrādījās, ka gandrīz visas problēmas ir atrisināmas.

– Galvenie šajā mājā ieplānotie darbi ir saistīti ar siltināšanu, – skaidro uzņēmuma Latsolar priekšsēdētājs arhitekts Ivo Imša. – Plānojam bēniņus siltināt ar 250 mm vates kārtu, bet savu darba mūžu nokalpojušo siltinājumu utilizēt. Tālāk būvniekiem nāksies pilnībā noņemt veco dēļu apšuvumu, likt jaunu siltinājuma slāni un visu noklāt ar jauniem kvalitatīviem dēļiem. Problēma radās ar gala sienām – viena ir apmesta, bet pie otras (ķieģeļu) sienas enkurojas kaimiņu mājas mūra šķūnīši.

– Par laimi, gala sienu nosiltināšana šim objektam nav obligāta, – stāsta būvniecības uzņēmuma Panda VA vadītājs Viktors Isajevs. – Pietiekami, ja ķieģeļu mūrējums tiek salabots un uzklāts jauns apmetums.

Attapība palīdz risināt problēmas

Būvnieka teikto apstiprina energoauditora aprēķini, taču viena mezgla aprēķinos viņš bija kļūdījies – pagalmā iebraucamās arkas siltināšanā. Izrādās, ka plānotais 200 mm biezais siltinājums nav pielietojams, jo tas pārāk sašaurinās jau tā nepiedodami zemo arku. RAA speciālistu viedoklis bija vienots – pavisam atteikties no arkas siltināšanas nevar, jo tad visi aprēķini var izrādīties nepareizi.

– Ir jāizmanto pietiekami blīvs un elastīgs siltināšanas materiāls, taču ne biezāks par 100 mm, – nolēma Viktors Isajevs. Ar šādu risinājumu bija mierā arī projektētāji.

Projekta vizualizācijā redzams, cik respektablu izskatu pēc renovācijas darbu pabeigšanas iegūs māja, turklāt energoauditora aprēķini pierāda, ka iedzīvotāji iegūs ievērojamu siltumenerģijas ekonomiju.

Kad ierodas energoauditors?

– Energoauditors ir viens no pirmajiem speciālistiem, kurš ierodas objektā pirms visiem citiem, – stāsta energoauditors no uzņēmuma DEAG Aleksandrs Nikolajevs.

Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka pastāv divu veidu energoauditoru atskaites. Viena tiek izveidota, lai māja iegūtu energosertifikātu, tā ir vienkārša, bet pietiekami informatīva, lai varētu iesniegt dažādu remontdarbu projektu konkursā. Otra atskaites forma tiek izveidota precīzi pēc finanšu institūcijas Altum prasībām, lai varētu izvērtēt mājas iespēju saņemt 50% līdzfinansējumu no ES fondiem. Es ieteiktu iedzīvotājiem uzreiz pasūtīt pilnīgu energoaudita formu.

Vislabāk, ja auditors objektā ierodas vienlaicīgi ar būvspeciālistu, kurš veic mājas tehnisko apsekošanu. Tad abi var apvienot zināšanas, lai atrastu visas tehniskās nepilnības un sniegtu labākos ieteikumus mājas siltināšanai, jo tieši energoauditora rekomendācijas ir pamats projekta izstrādei.

Diskusija palīdzēja atrast risinājumu

– Pārvaldnieks, kaut arī viņam ir pietiekamas zināšanas, centīsies uzaicināt kā energoauditoru, tā būvspeciālistu, – stāsta A. Nikolajevs. – Ja energoauditors uz objektu dodas viens, tad sarežģītā gadījumā viņam ir jāmeklē zināma būveksperta viedoklis, lai sniegtu vislabākās rekomendācijas.

Atbilstošs piemērs ir māja Maskavas ielā 137. Energoauditors ieteica siltināt arku ar 200 mm biezu slāni, bet tas izrādījās neiespējami.

– Labi, ka RAA sarīkoja šo diskusiju un būvniekiem izdevās rast risinājumu. Tikai tagad atsevišķas pozīcijas vecajā auditā nāksies pārrēķināt, – atzīst auditors.

Kļūda var maksāt tūkstošus eiro

Māja Maskavas ielā 137 ir pierādījums, cik svarīgi renovācijas projekta kontroli uzticēt speciālistu darba grupai. Citām mājām nekvalitatīvs vai paviršs energoauditora darbs var beigties ar katastrofu.

– Gadījumā, ja izrādītos, ka ieplānotos siltināšanas darbus paveikt nav iespējams, varētu tikt apstrīdēta visas siltināšanas lietderība. Ja arī pēc aprēķiniem dokumentos izrādītos, ka plānotais siltumietaupījums nav panākts, Altum būtu pilnas tiesības atteikt līdzfinansējumu, – uzskata Igors Trubko.

Dubultsāpīgi iedzīvotājiem tas izrādītos tad, ja būtu jau pasūtīts renovācijas projekts, jo projekta izmaksas sasniedz 6–10 tūkstošus eiro.

Komandas darbs

RAA izveidotās darba grupas speciālistu viedoklis ir vienprātīgs par to, ka jebkura renovācijas projekta izpildīšanā ļoti svarīgs ir komandas darbs.

– Energoauditoram, būvinženierim, kurš vēlāk pilda arī būvuzrauga funkcijas, projektētājiem un būvniekiem ir jābūt pastāvīgā kontaktā, – saka arhitekts Ivo Imša. – Tas nepieciešams, lai visi varētu elastīgi risināt jautājumus, veikt izmaiņas dokumentācijā un mainīt darbu gaitu. Diemžēl Latvijā daudzi speciālisti ir izteikti individuālisti, viņu uzskats ir šāds: „Savu darbu es esmu padarījis un visu pārējo zināt negribu!”

– Arī projektētāja kļūda iedzīvotājiem var dārgi izmaksāt, – uzskata Igors Trubko. – Esmu redzējis māju, kurā arhitekts bija nepareizi ieplānojis lodžiju stiklojumu. Rezultātā lodžiju logus atvērt nebija iespējams. Varat iedomāties, kādas iedzīvotājiem bija mokas karstā laikā. Nekam tādam nebija jānotiek, ja arhitekts būtu sadarbojies ar būvniekiem, nevis distancējies.

Kādēļ svarīgi nekļūdīties ar fasādes krāsojumu?

Arī arhitekts Ivo Imša piekrīt, ka arhitektam pret iedzīvotājiem ir liela atbildība.

– Gatavojot projektu, tieši arhitekts izvēlas piemērotāko fasādes siltināšanas risinājumu, tostarp izvēlas gala krāsojumu. Krāsas toni īpašnieku kopsapulce var apstiprināt vai noraidīt, bet reti kurš zina, ka no fasādes krāsas toņa ir atkarīgs siltuma ietaupījums visā mājā.

Izrādās, ka tumša krāsa iedarbojas graujoši uz apmetuma stabilitāti. Piemēram, tumši pelēka fasāde saulainā vasaras dienā var uzkarst līdz 100 grādiem. Ja zem apmetuma esošais siltinājuma slānis ir nedaudz mitrs, tas izdala tvaiku, kas spiediena rezultātā plēš apmetumu – veidojas mikroplaisas. Caur šīm plaisām lietus laikā sienā atpakaļ nonāk mitrums, un aplis sākas no jauna. Tā tas var turpināties, kamēr plaisas kā tīkls ir pārklājušas visu fasādi.

Mitrums var kaitēt 20 gadus

Ja piemērs ar fasādi norāda uz projektētāja atbildību kvalitatīva rezultāta sasniegšanā, tad kā lai raksturo būvnieku atbildību? Viņu attieksmei pret darāmo ir jābūt nevainojamai.

– Veidojot darba grupu, mēs aprunājāmies ar populārāko siltināšanas materiālu pārstāvjiem Latvijā un ievācām daudz darbam nepieciešamas informācijas. Izrādījās, ka, pieļaujot 1% mitruma siltinājuma slānī, tā siltumnoturība samazinās par 4%. Pieņemsim, ka vēlamies sasniegt labu siltināšanas rādītāju – panākt siltuma ietaupījumu par 40%. Tas nozīmē, ka 10% mitruma siltinājuma slānī visu darbu padara bezjēdzīgu, un pierāda, ka darbu tehnoloģiskā procesa ievērošana un darbu veikšana atbilstošos laikapstākļos ir teju vai galvenie nosacījumi.

– Akmensvatē nonācis mitrums ārkārtīgi ilgi žūst, – piebilst būvnieks Viktors Isajevs. – Tas siltinājuma slānī var saglabāties līdz 20 gadiem. Savukārt, ja fasāde būs saules pusē, žūšanas procesā radies tvaiks turpinās plēst apmetumu un mitrināt fasādi.

Mērķis – atrast labāko risinājumu

Kāds ir RAA darba grupas mērķis? Speciālisti vienbalsīgi apgalvo, ka vēlas pēc iespējas lietderīgāk izmantot šo periodu, kad Latvijā ir pieejami Eiropas fondu līdzekļi māju renovāciju veikšanai. Tas ļaus saprast, kādi materiāli un metodes ir visvairāk piemērotas darbu veikšanai. Patlaban, kamēr Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja no Altum atgūt līdz 50% ieguldīto līdzekļu, jāaprobē labākie risinājumi un paņēmieni. Tādi paņēmieni, par kuriem iedzīvotāji spēs maksāt personīgos līdzekļus pēc 2020. gada, kad Eiropas palīdzība būs beigusies.

– Mēs saprotam, ka jau pašlaik iedzīvotāji iegulda ne mazums līdzekļu māju renovēšanā un vēlas panākt labāko rezultātu, – saka Igors Trubko. – Rīgas apsaimniekotāju asociācijā ir gatavi dalīties uzkrātajā pieredzē un ieteikt pārbaudītus speciālistus.

Ikvienas mājas pārstāvis ar savu jautājumu var vērsties asociācijā, zvanot pa tālruni 22090355 vai rakstot jautājumu uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Būs izstāžu zāle

Svarīgi, ka RAA speciālisti lēmuši renovētās mājas monitorēt vēl pēc darbu pabeigšanas. Tas labāk ļaus saprast lietoto materiālu un tehnoloģiju piemērotību. Asociācijas plānos ietilpst informatīvi izglītojošas izstādes zāles iekārtošana telpās Rīgā, Gogoļa ielā 5.

– Ekspozīciju veidos ne tikai materiālu paraugi, bet lielākoties renovēto māju fotogrāfijas, kurās būs apskatāms objekts pirms darbu sākšanas un pēc to pabeigšanas. Galvenais – būs objekta tehniskie rādītāji, – sola Igors Trubko.
– Tas ļoti palīdzēs māju pārstāvjiem, kuri domā par darbu sākšanu, bet šaubās par darāmā lietderību.