Tiešo norēķinu līkloči un viltības

No 2015. gada 1. oktobra Latvijā paredzēts ieviest tiešos norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem: iedzīvotāji varēs naudu par siltumu, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu pārskaitīt uzreiz pašiem pakalpojumu sniedzējiem, apejot namu pārvaldniekus. Tas darīts tālab, lai dzīvokļu īpašniekus pasargātu no pārvaldnieku rindās iekļuvušiem blēžiem. Taču pakalpojumu sniedzēji dumpojas pret Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem un dara visu iespējamo, lai tiešo norēķinu sistēma kļūtu iedzīvotājiem nepieejama.

Kas notiek pēc likuma pieņemšanas?

Kas dzīvokļu īpašniekiem mainīsies līdz ar tiešo norēķinu ieviešanu? Viņi saņems atsevišķu rēķinu no katra pakalpojumu sniedzēja un varēs būt pārliecināti, ka par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu samaksātā nauda nav pielipusi negodīga starpnieka pirkstiem. Tiesa, uz tiešajiem norēķiniem varēs pāriet tikai mājas, kuru īpašnieki kopsapulcē pieņems attiecīgu lēmumu. Pārējām mājām saglabāsies līdzšinējā sistēma – norēķini par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību.

Tiešo norēķinu sistēmu paredz nesen veiktie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Saeimas deputāti domāja, ka šī norma aizsargās iedzīvotājus. Beigu beigās tiešie norēķini de facto darbojas jau daudzās Latvijas pilsētās. Piemēram, Ventspilī. Un zīmīgi, ka šajā pilsētā pakalpojumu sniedzēji neprasa no iedzīvotājiem papildu maksu par rēķinu sagatavošanu un nosūtīšanu. Tur cilvēki norēķinās, izmantojot abonentu grāmatiņas.

Turpretī Rīgā un citās pilsētās, kur tiešie norēķini ir jaunums, pakalpojumu sniedzēji turas pretī jaunievedumam. Apgalvojot, ka uz siltumapgādes un ūdensapgādes uzņēmumu pleciem gulsies milzīgs darba apjoms, šo uzņēmumu pārstāvji biedē cilvēkus ar augstu individuālo rēķinu sagatavošanas cenu.

Nevis vienkārši cenas, bet milzu cenas

Visiem komunālajiem uzņēmumiem vajadzēja līdz šā gada 1. jūnijam paziņot, cik daudz iedzīvotājiem nāksies papildus maksāt, saņemot atsevišķus rēķinus par patērēto siltumu un ūdeni, izvestajiem atkritumiem. Sākotnēji tika prognozēts, ka pakalpojumu sniedzēji katra rēķina cenu noteiks 2–3 eiro robežās, taču patiesība ir vēl daudz ļaunāka.

Viens no pirmajiem cenu pavēstīja uzņēmums Rīgas ūdens, kas ir ar mieru individuālos klientus apkalpot par 2,64 eiro mēnesī (2,14 eiro par rēķina apkalpošanu un 0,50 eiro par pasta pakalpojumiem). Šajā cenā nav ierēķināta parādu piedzīšana un PVN, tātad reāli Rīgas ūdens pakalpojumi dzīvokļu īpašniekiem maksās krietni dārgāk.

Tad pieteicās uzņēmums Rīgas siltums, tas ir gatavs ar klientiem sadarboties par 2,73 eiro mēnesī plus 0,57 eiro pasta izdevumiem un PVN (kopā 3,87 eiro katram dzīvoklim).

No vecākajiem brāļiem neatpalika arī atkritumu apsaimniekotāji. Piemēram, SIA Clean R sola atsevišķus rēķinus klientiem nosūtīt un maksājumus apkalpot par 3,62 eiro no dzīvokļa mēnesī.

Ņemam kalkulatoru un rēķinām. Iznāk, ka visparastākajai 80 dzīvokļu mājai Rīgā par tiešajiem norēķiniem ar visu triju galveno komunālo pakalpojumu sniedzējiem nāksies maksāt 10 200 eiro gadā. Gribot negribot jāsāk domāt, vai tik pārvaldnieka blēdības neizmaksās lētāk. Vidējā maksa par tiešajiem norēķiniem viena dzīvokļa īpašniekam Rīgā būs aptuveni 10 eiro mēnesī.

24 eiro par vienu rēķinu

Taču rīdziniekiem it kā nebūtu iemesla žēloties, jo tepat kaimiņos Salaspilī situācija ir vēl dramatiskāka. Vietējie pakalpojumu sniedzēji sarēķinājuši, ka tad, ja tiešos norēķinus izvēlēsies mazākā daļa iedzīvotāju, viena rēķina sagatavošanas izmaksas būs milzīgas. Piemēram, ūdensapgādes uzņēmums Valgums sarēķinājis: ja individuālus rēķinus pasūtīs mazāk par 1000 Salaspils iedzīvotāju, katram no viņiem šis prieks maksās 19,64 eiro mēnesī.

Tādu pašu ceļu gājis uzņēmums Salaspils siltums. Pēc tā aprēķiniem, viena individuālā rēķina maksimālā cena verētu būt 24,43 eiro mēnesī (ja tiešos norēķinus izvēlēsies no 300 līdz 1000 Salaspils iedzīvotāju). Pat ja uz jauno sistēmu pārietu visu centralizēti apkurināmo dzīvokļu īpašnieki, siltuma rēķini lēti nekļūtu, jāmaksā būtu 5,64 eiro mēnesī. Izrādās, ka SIA Salaspils siltums sava norēķinu centra ikmēneša darbu novērtē par 22 000 eiro. Brangi gan! To pašu darbu (maksājumu sadale, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, cīņa ar parādniekiem) pārvaldnieki šobrīd dara par baltu velti.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša pavasarī norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nevarēs pārbaudīt pakalpojumu sniedzēju izrakstīto rēķinu pamatotību, jo maksa par rēķinu sagatavošanu neietilpst valsts regulēto pakalpojumu tarifu klāstā. Taču jebkurš cilvēks, pēc Ošas teiktā, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Bet tā kā PTAC teiktajam parasti nav tik liela svara kā Regulatora lēmumiem, maz ticams, ka iedzīvotāju sūdzības varētu palīdzēt mazināt cenas.

Visdrīzāk jau sagaidāms, ka iedzīvotāji ignorēs tiešos norēķinus kā pārāk neizdevīgus.

„Pārvaldnieki ir nospiesti uz ceļiem!”

Saņemot no pakalpojumu sniedzējiem tiešo norēķinu apkalpošanas izcenojumus, pārvaldniekiem tie jādara zināmi dzīvokļu īpašniekiem. No pašvaldības vai valsts bilances nepārņemto māju iedzīvotāji var līdz 2015. gada 31. janvārim nobalsot par pāreju uz tiešajiem norēķiniem. Vai viņi to darīs, vai arī uzņēmumu pavēstītie izcenojumi jau saknē nocirtuši tiešo norēķinu ideju? Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Pašreizējā diskusijā par tiešo pakalpojumu dārdzību es saskatu vienu pozitīvu aspektu: beidzot Latvijā ir atzīts, ka maksājumu sadale starp dzīvokļu īpašniekiem un rēķinu izrakstīšana ir atsevišķs pakalpojums, par kuru iedzīvotājiem ir jāmaksā. Jums taisnība, šobrīd pārvaldnieki ir spiesti šo darbu darīt par velti!

– Pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka pārvaldniekiem nav par ko maksāt, jo jūs jau tāpat sūtot cilvēkiem dzīvokļa rēķinus! Kas nu tur liels – ierakstīt vēl vienu rindiņu...

– Tas ir galīgi aplami. Pārvaldnieki iekasē no iedzīvotājiem naudu, kas jau pats par sevi ir liels darbs. Turklāt viņi bez maksas cīnās ar parādniekiem. Esam nonākuši līdz absurdam: namu pārvaldēm nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, lai uz sava rēķina laikus „pabarotu” pakalpojumu sniedzējus un nodrošinātu mājai komunālos pakalpojumus.

– Kā to saprast?

– Labprāt paskaidrošu. Pakalpojumu sniedzēji izraksta namu pārvaldei kopēju rēķinu par iepriekšējā mēnesī iedzīvotāju patērēto siltumu un ūdeni. Šadus rēķinus mēs saņemam katra nākamā mēneša 10. datumā. Pārvaldniekam atvēlētas tikai 10 dienas tam, lai apstrādātu mājas datus, sagatavotu un nosūtītu rēķinus, saņemtu no iedzīvotājiem naudu un pārskaitītu to ūdens un siltuma piegādātājiem. Šis darbs namu pārvaldē jāpabeidz jau līdz mēneša 20.-25. datumam.

– Kas notiek, ja jūs nepaspējat izrakstīt rēķinus vai iedzīvotāji nepaspēj samaksāt?

– Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības ieslēgt kavējuma naudas skaitītāju, kā tas paredzēts jebkurā līgumā. Tātad labam pārvaldniekam jāatrod nauda, lai simtprocentīgi norēķinātos par iedzīvotājiem iepriekšējā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp viņam jāsamaksā arī par tiem cilvēkiem, kuri vēl nav paspējuši norēķināties. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji gluži vienkārši ir nospieduši pārvaldniekus uz ceļiem un liek viņiem savā labā strādāt bez jebkādas atlīdzības.

Izcenojumi ir nepamatoti augsti

– Labi, tātad grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz tiešo norēķinu ieviešanu. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem pašiem vajadzēs apstrādāt datus par mājas patērēto ūdeni un siltumenerģiju, aprēķināt katra dzīvokļa īpašnieka daļu un izrakstīt rēķinus. Bet kāpēc šie pakalpojumi maksā tik dārgi?

– Šo jautājumu uzdodu sev kopš maija mēneša, kad iepazinos ar pakalpojumu sniedzēju cenrāžiem. Nesaprotu, kāpēc tāds neliels uzņēmums kā Rīgas namu apsaimniekotājs ir gatavs saviem klientiem atsevišķus rēķinus par ūdeni izrakstīt tikai par 60 centiem mēnesī, bet tāds milzis kā Rīgas ūdens vēlas par to pašu saņemt 2,64 eiro plus PVN? Skaidri redzams, ka pakalpojumu sniedzēju izcenojumi ir nepamatoti augsti.

– Kāds tam iemesls?

– Pakalpojumu sniedzēji kopš sākta gala ir bijuši pret tiešajiem maksājumiem, viņus apmierina pašreizējā mierīgā dzīve. Viņiem nav nekādu rūpju un raižu: viņi ražo savu preci un tūlīt to pārdod garantētiem patērētājiem par garantētu samaksu. Tiešo norēķinu gadījumā viņiem nāktos pašiem karot ar parādniekiem, bet tas ir ļoti grūts uzdevums. Droši vien viņi cer, ka politiķi un  patērētāji, ieraudzījuši drausmīgās rēķinu sagatavošanas cenas, atmetīs ar roku: „Nevajag mums nekādus tiešos norēķinus! Labāk paliksim pie vecās sistēmas”.

– Varbūt tā tiešām būtu labāk?

– Ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju paziņotās rēķinu sagatavošanas cenas, līdzšinējā sistēma ar pārvaldnieka starpniecību iedzīvotājiem neapšaubāmi ir izdevīgāka. Kā piemēru minēšu apzagtās mājas Ieriķu ielā, kuru iepriekšējais pārvaldnieks pieteica maksātnespēju un būtībā pazuda, paķerot līdzi pa 10 tūkstošiem latu no katras mājas iedzīvotāju maksājumiem par siltumu. Šajā kritiskajā brīdī mājas pārņēma Rīgas namu apsaimniekotājs. Vienojoties ar iedzīvotājiem, tika ieviesta caurspīdīga un godīga sistēma. Lai nepaliktu bez siltuma un ūdens, dzīvokļu īpašnieki apņēmās triju līdz piecu gadu laikā vēlreiz samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, papildus maksājot trīs līdz piecus santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru, tātad 1,40 latus jeb 2 eiro mēnesī.

– Absurds! Divreiz samaksāt vienus un tos pašus rēķinus iedzīvotājiem iznāca lētāk, nekā atbilstoši pakalpojumu sniedzēju piedāvājumam būtu jāmaksā par tiešo rēķinu sagatavošanu!

– Minēšu vēl spilgtāku piemēru. Mājas Dzirciema ielā 59 iepriekšējais pārvaldnieks visu ziemu ievāca no iedzīvotājiem naudu par apkuri, bet siltuma piegādātājam nepārskaitīja ne santīma. Tā viņam izdevās nesodīti cilvēkiem nozagt 50 tūkstošus latu. Mājas iemītniekiem nekas cits neatlika kā 60 mēnešos atkārtoti samaksāt šo summu siltumapgādes uzņēmumam. Bet pat šajā kliedzošajā gadījumā papildu maksa nepārsniedza 10 santīmu par kvadrātmetru mēnesī, kas vidējam dzīvoklim veidoja 5 latus jeb aptuveni 7 eiro mēnesī. Kā redzat, joprojām iznāk lētāk, nekā pastāvīgi maksāt par rēķinu sagatavošanu visiem pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa, iedzīvotāji var pāriet uz tiešajiem norēķiniem arī tikai par vienu pakalpojumu, piemēram, siltuma piegādi, bet arī šajā gadījumā papildu maksājumi būs pārmērīgi lieli.

Sistēma pusgatava, vajadzīga Saeimas iejaukšanās

– Kādu izeju no situācijas jūs redzat?

– Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka, ieviešot tiešos norēķinus, pakalpojumu sniedzējiem nav obligāti pašiem jāizraksta rēķini un jāpieņem maksājumi, viņi var izveidot vienotu norēķinu centru, var aicināt talkā finanšu kompāniju vai arī uzticēt naudas iekasēšanu tiem pašiem pārvaldniekiem.

– Kas mainīsies, ja iedzīvotāji izvēlēsies tiešos norēķinus, bet naudu turpinās iekasēt pārvaldnieks? Tas pats agrākais starpnieks starp iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem paliks, tikai krietni piemaksāsim par individuālajiem rēķiniem...

– Jūs kļūdāties, mainīsies ļoti daudz! Pirmkārt, likumā teikts, ka par pakalpojuma sniedzēja pilnvaroto personu var kļūt tikai pārvaldnieks, kas saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci. Tas nozīmē, ka namu pārvalde tiks kontrolēta un nevarēs pazust kopā ar klientu naudu. Otrkārt, pārvaldnieki ir gatavi tiešo rēķinu sagatavošanas pakalpojumus sniegt daudz lētāk nekā paši pakalpojumu sniedzēji. Domāju, ka iedzīvotāji vidēji maksātu 5–6% no komunālo pakalpojumu cenas.

– Vai tādai grozītai tiešo norēķinu sistēmai būtu tiesības pastāvēt?

– Pieņemsim, ka pakalpojumu sniedzēji atradīs partnerus starp pārvaldniekiem un samazinās maksu par rēķinu sagatavošanu. Bet pat tāda kārtība man šķiet dzīvotnespējīga. Latvijā pagaidām nav izdarīts galvenais – reizē ar tiešajiem norēķiniem likumdevēji nav noteikuši iedzīvotāju individuālu atbildību par parādiem. Kamēr pakalpojumu sniedzēji varēs viena vai divu īpašnieku vainas dēļ atslēgt siltumu un ūdeni visai mājai, cilvēki tiešajiem norēķiniem nenoticēs. Bet tas nozīmē, ka visi dzīvokļu īpašnieki un īrnieki Latvijā gaida no Saeimas jaunus enerģiskus soļus. Runā, ka Saeimas komisijās šobrīd apspriež Enerģētikas likuma grozījumus, kas liegs siltumenerģijas piegādātājam atslēgt siltumu godīga maksātāja dzīvoklim. Tas jau būtu reāls problēmas risinājums!