Trokšņa piesārņojums: kā no tā izvairīties?

Pārlieku liels troksnis iespaido dzirdi, atstāj iespaidu uz miegu un vispārējo veselības stāvokli. Taču tas nav vienīgais ļaunums. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, gandrīz 2% visu nāves gadījumu cēlonis ir liels troksnis

Latvijā spēkā esošajos normatīvos noteikts, ka trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 60 decibelus (dB) dienā un 30 dB nakts stundās. Mūsu lasītāji bieži žēlojas par neciešamiem dzīves apstākļiem, ko rada vienu stāvu augstāk dzīvojoša zīdaiņa raudas vai maza bērna solīšu radītā dipoņa. Pat tāds troksnis kā kaimiņa suņa rejas viņiem traucē gulēt, koncentrēties un izraisa galvassāpes. Cik liels troksnis ir kaitīgs cilvēka veselībai?

Medicīniski pētījumi apstiprina, ka skaļš troksnis ir viens no draudiem veselībai. Pastāv termins trokšņa piesārņojums, kas ietver ne tikai sadzīves radītos, bet arī vides trokšņus, kas sevišķi jūtami pilsētās, rūpnieciskos centros, satiksmes maģistrāļu tuvumā u. c. Ilgstoša atrašanās trokšņa ietekmē bojā dzirdi, cilvēks var saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, var attīstīties hipertonija, tiek ietekmēta vielmaiņa, vairogdziedzera un smadzeņu darbība, var vājināties atmiņa un pazemināties darbaspējas. No trokšņa radītā stresa rodas bezmiegs un apetītes zudums. Augsts trokšņa līmenis var izsaukt gastrītu, kas veicina kuņģa čūlas attīstību, iespējamas psihiska rakstura saslimšanas.

Troksnis caur dzirdes kanāliem var iespaidot dažādus galvas smadzeņu centrus, kas ietekmē atsevišķu orgānu darbību. Austriešu zinātnieks Roberts Grifits savos pētījumos ir pierādījis, ka troksnis kļūst par priekšlaicīgas novecošanas cēloni 30 gadījumos no 100, bet lielajās pilsētās saīsina iedzīvotāju dzīves ilgumu vidēji par 8 līdz 12 gadiem.

Pasaules Veselības organizācijas eksperti par nekaitīgu veselībai uzskata līdz 85 dB skaļu troksni, pie nosacījuma, ka organisms tam pakļauts ne vairāk par 8 stundām dienā.

Cik skaļš ir 25–30 dB troksnis

Šo trokšņa līmeni uzskata par komfortablu cilvēka uztverei. Tas ir dabisks skaņas fons, bez kura dzīve nav iedomājama.

Starp citu…

Salīdzināšanai piedāvājam dažus labi zināmus trokšņus: koku lapu čabēšana rada 5–10 dB, vēja šalkas – 10–20 dB, sarunāšanās čukstot – 30–40 dB. Vanna ar ūdeni piepildās, radot 36–58 dB, bet lifts šahtā kustas, izraisot 34–42 decibelus. Mājsaimniecībā neizbēgami trokšņi ir ēdiena gatavošana uz plīts (35–42 dB), ledusskapja darbošanās (42 dB) un kondicioniera darbība (45dB).

Ir pierādīts, ka absolūtā klusumā dzīvot nav veselīgi – ja apkārt valda pilnīgs klusums, cilvēks neapzināti izjūt lielāku vai mazāku nemieru, savukārt lapu čaboņa, lietus šalkas, kaut kur piekārta vēja zvana skaņas, sienas pulksteņa tikšķēšana uz cilvēka nervu sistēmu atstāj nomierinošu, iespējams, dziedinošu ietekmi.

Cilvēki, kuri domā, ka klusums ir bezskaņu stāvoklis, kļūdās. Kā apstiprinājies Oregonas štata universitātes (ASV) zinātnieku pētījumā, cilvēka smadzenes klusumu uztver tāpat kā jebkuras skaņas.

Trokšņa līmenis – 60–80 dB

Šāds troksnis, iedarbojoties regulāri, cilvēkam var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, bet nogurums var iestāties pat tad, ja iedarbība ir īslaicīga.

Starp citu…

Šādu līmeni sasniedz lielveikala trokšņu fons (60 dB), strādājoša veļas mazgājamā mašīna (68 dB) vai putekļu sūcējs (70 dB). Tāda patīkama nodarbe kā klavierspēle var sasniegt 80 dB, bet raudošs bērns var radīt 78 dB stipru troksni. Automašīnas dzinēja darbināšana var sasniegt līdz 80 dB.

Trokšņa līmeni katrs indivīds uztver subjektīvi, daudziem var izveidoties pieradums, tomēr patstāvīgs transportlīdzekļu troksnis ap 65 dB skaļumā var izraisīt dzirdes traumēšanu, savukārt ielas radītais troksnis – negatīvi ietekmēt dzirdes centra darbību galvas smadzenēs, kas atstāj iespaidu uz cilvēka uzvedību. Pie šāda secinājuma nonākuši Sanfrancisko universitātes pētnieki Kalifornijā ASV.

Kad skaļums sasniedz 90–110 dB

Šādu troksni cilvēka apziņa uztver kā mokošu. Tas noved pie dzirdes pasliktināšanās. Intensīva 95 dB stipra trokšņa iedarbība izsauc vitamīnu, olbaltumvielu, holesterīna uzsūkšanās traucējumus un izjauc ūdens–sāls līdzsvaru organismā. 110 dB izsauc tā saukto „trokšņa apdullumu”, var rasties agresijas lēkmes.

Starp citu…

Skaļums, ko rada motocikls, smagās mašīnas motors, Niagāras ūdenskritums, sasniedz 90 dB, pārbūves darbi dzīvoklī – 90–100 dB. Vasarā tik nepieciešamais mauriņa pļāvējs strādā ar aptuveni 100 dB skaļu troksni. Vēl skaļāks ir koncerts vai diskotēka – 110–120 dB. Līdz maksimālajam skaļumam noregulēts pleiera atskaņotājs austiņās raida skaņu līdz 110 dB, kas rada ļoti augstu risku, ka cilvēks var kļūt kurls.

Saskaņā ar normatīviem, jebkura ražošana šāda trokšņa apstākļos ir kaitīga, tādēļ nodarbinātajiem regulāri jāveic veselības pārbaudes. Šādās darbavietās strādājošie 2 reizes biežāk cieš no hipertonijas. Skaļajās profesijās nodarbinātajiem ieteicams papildus lietot B un C grupas vitamīnus.

Uz sāpju robežas – 115–120 dB

Par „sāpju slieksni” var runāt tiešā, nevis pārnestā nozīmē: dzirdes nervs vairs neuztver skaņu, cilvēks jūt sāpes ausīs.

Starp citu…

Līderi šāda līmeņa trokšņa radīšanā ir lidostas un dzelzceļa stacijas. Braucoša preču vilciena sastāva radītais troksnis sasniedz 100 un vairāk dB. Vilcienam bremzējot pie platformas, riteņu radītais troksnis ir nedaudz zemāks – 95 dB. Pat kilometra attālumā no pacelšanās vai nolaišanās joslas pasažieru lainera dzinēju radītais troksnis pārsniedz 100 dB. Metro izraisītais troksnis stacijās var sasniegt 110 dB, vagonos – 80–90 dB.

Arī pārlieku liela aizraušanās ar karaoke nav laba veselībai – akustiskā slodze uz dzirdes orgāniem var pārsniegt pat 115 dB.

140–150 dB ir neizturami

Šāds troksnis nav nāvējošs, bet cilvēks var zaudēt samaņu, var pārplīst ausu bungādiņas.

Starp citu…

Šādu troksni rada reaktīvās lidmašīnas dzinēju iedarbināšana – 120–140 dB, urbis darbojoties var sasniegt 140 dB, raķetes starta brīdī ir 145 dB, salūtā vai rokkoncertā var būt 120–150 dB skaļš troksnis.

Nereālie 180 dB

Ja trokšņa līmenis pārsniedz 180 dB, cilvēka auss to neiztur, šādā troksnī sabrūk pat metāls.

Starp citu…

Diemžēl šāds troksnis ir reāls, to var radīt, piemēram, virsskaņas lidmašīnas triecienvilnis – 160 dB, no 122 milimetru haubices raidīts šāviens sasniegs 183 dB, bet vulkāna radīts sprādziens – 180 dB.

Neaptverami, bet vislielāko troksni pasaulē spēj radīt zilais valis – šī milzīgā dzīvnieka izkliegtais sauciens pārspēj visu iepriekš aprakstīto, jo sasniedz 189 dB. Šāda zem ūdens raidīta skaņa okeānā var ceļot simtiem, pat tūkstošiem kilometru tālu.

Lielpilsētas problēmas

Pēc ekspertu vērtējuma, pilsētās lielas teritorijas ir piesārņotas ar troksni, kuram ir dažāda izcelsme. Troksnis var paaugstināties līdz šādiem līmeņiem:

■ šoseju tuvumā – līdz 20–25dB;

■ dzīvokļos, kuru logi vērsti pret šosejām (ja nav izmantots troksni slāpējošs stiklojums) – līdz 30–35 dB;

■ 10–20 dB – dzelzceļa līniju tuvumā;

■ 8–10 dB – teritorijā, kas pakļauta periodiskam lidostas radītam troksnim;

■ līdz 30 dB – ja netiek ievērotas būvdarbu veikšanai noteiktās prasības, darbus pildot nakts stundās.

Ko nedzird cilvēka auss

Cilvēka auss uztver skaņas svārstības, kuru frekvence ir robežās no 16 līdz 20 000 Hz. Frekvence, kas ir zemāka par 16 Hz, tiek saukta par infraskaņu, frekvence, kas ir augstāka par 20 000 Hz, ir ultraskaņa. Ne vienu, ne otru cilvēka auss neuztver. Visaugstākā auss jutība ir skaņām, kuru frekvence ir robežās no 1000 līdz 4000 Hz. Jo augstāka ir skaņas vai trokšņa tonalitāte, jo kaitīgāk tā iedarbojas uz dzirdes orgāniem. Infraskaņa un ultraskaņa var kaitēt cilvēka veselībai, tomēr to nosaka iedarbības biežums un ilgums.

Ļaujiet mierīgi gulēt!

Izrādās, miegā skaņu uztveres jutība palielinās par 10–14 dB. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas normatīviem, risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām pieaug cilvēkiem, kuri regulāri nakts stundās ir pakļauti 50 dB vai stiprākam troksnim. Lai iedzīvotos bezmiegā, pietiek ar 42 dB skaļu troksni, lai vienkārši kļūtu uzbudināts – ar 35 decibeliem.