Novēlēt vai nogaidīt?

Cik bieži gadās, ka cilvēks mutiski apsola nekustamo īpašumu atstāt vienam radiniekam, bet pēc viņa nāves dzīvokli dabū pavisam citi ļaudis. Kāpēc tā notiek? Tikai tāpēc, ka mēs neesam raduši laikus, vēl pašā spēku plaukumā, sakārtot savas lietas. Uz sarežģītiem, bet visnotaļ izplatītiem jautājumiem par mantošanu atbild juriste Viktorija Auziņa (SIA Legis Pluss, 29387075).

■ Apprecējos ar gados vecāku cilvēku, kuram pieder dzīvoklis, taču viņa trīs brāļi draud pēc vīra nāves izmest mani uz ielas. Vai tā var notikt?

Ja nav atstāts testaments, mantošana notiek likumiskās mantošanas kārtībā. No jautājuma izriet, ka mantojuma atstājējam ir dzīvesbiedre (laulība ir oficiāli reģistrēta) un trīs brāļi (radniecība blakuslīnijā), bet nav ne bērnu (savu vai adoptētu), ne dzīvu vecāku. Ja mantojuma atstājējs nav uzrakstījis testamentu, mantošana notiek pēc likuma. Pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Otru pusi saņems brāļi līdzīgās daļās.

Tātad, ja jūsu dzīvesbiedrs vēlas, lai visu mantojumu pēc viņa nāves saņemtu jūs, viņam jāsastāda testaments, ieceļot jūs par mantinieci. Dzīvesbiedrs var vai nu pašrocīgi uzrakstīt testamentu un to parakstīt, vai arī sastādīt testamentu pie notāra. Tāpat arī iespējams noslēgt mantojuma līgumu.

■ Manam dzīvesbiedram ir četri bērni no pirmās laulības. Kā tiks sadalīts dzīvoklis viņa nāves gadījumā?

Ja jūs oficiāli sastāvat laulībā un testaments nebūs atstāts, mantošana notiks pēc likuma. Saskaņā ar Civillikuma 393. pantu jums kā pārdzīvojušajam laulātajam pienākas ceturtā daļa mantojuma, atlikušās trīs ceturtdaļas var tikt sadalītas četriem bērniem. Gadījumā, ja bērnu būtu mazāk, dzīvoklis starp pārdzīvojušo laulāto un bērniem tiktu sadalīts vienādās daļās.

Ja mantojuma atstājējs ir atstājis testamentu, tajā neiekļautajiem bērniem un laulātajam ir tiesības uz savu neatņemamo mantojuma daļu, kas līdzinās pusei no tā, kas viņiem pienāktos, ja mantojuma atstājējs nebūtu uzrakstījis testamentu.

■ Man nav neviena mantinieka Latvijā. Kas notiks ar manu dzīvokli?

No jautājuma nav skaidri saprotams, vai nav mantinieku tieši Latvijā, vai arī vispār nav mantinieku. Ja nav radinieku, kam ir tiesības mantot pēc likuma, jūs varat par mantinieku iecelt kādu tuvu cilvēku, kurš nav radinieks likuma izpratnē. Tāpat arī varat noslēgt uztura līgumu, nododot īpašumtiesības uz dzīvokli cilvēkam, kuram jūs uzticaties, un tādējādi nodrošināt sev pienācīgu aprūpi līdz mūža galam. Variantu ir daudz. Jums derētu personiski konsultēties ar juristu.

■ Vēlos atstāt dzīvokli vecākajam dēlam, jo jaunākais pret mani slikti izturas. Vai jaunākais dēls varēs pret manu gribu pretendēt uz savu mantojuma daļu?

Ja sastādīsiet testamentu ar nosacījumu, ka atstumjat jaunāko dēlu no mantojuma, norādot tam konktētu un ticamu iemeslu, viņš reiz par visām reizēm mantojumu zaudēs. Bet, sastādot testamentu, ar kuru jūs atstumjat no mantojuma cilvēkus, kam ir tiesības uz neatņemamo daļu (bērni vai laulātais), jāpievērš uzmanība Civillikuma 427. un 428. panta regulējumam, pretējā gadījumā no mantojuma atstumtais tomēr varēs prasīt savu tiesu – neatņemamo daļu.

„427. Ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.

Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Neatņemamās daļas tiesīgā atstumšana no neatņemamās daļas nesaista atstumtā lejupējos.

(Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 01.07.2014.)

428. Augšupējais var atstumt lejupējo, ja pēdējais:

1)  izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;

2)  ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;

3)  atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;

4)  dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;

5)  nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;

6)  mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;

7)  mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.

■ Vai man ir tiesības novēlēt savu dzīvokli nevis kādam cilvēkam, bet gan, piemēram, baznīcai vai pašvaldībai? Kā šīs organizācijas uzzinās par manu testamentu?

Jā, jūs varat par mantinieku iecelt juridisku personu. Par testamenta esamību kļūs zināms, kad kāds par to paziņos. Būtu labi, ja jūs pati iepriekš pavēstītu mantiniekam, ka ir šāds testaments, vai arī uzdotu kādam par to paziņot jūsu nāves gadījumā.

■ Tuvinieki uzstāj, lai es ātrāk uzrakstu testamentu par dzīvokli. Saka, ja testamenta nebūs, dzīvoklis tiks svešiem cilvēkiem. Vai tā ir taisnība?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vajag vismaz saprast, kāda ir jūsu un minēto tuvinieku radniecības pakāpe. Ja jums ir bērni, laulātais, brāļi, māsas vai citi radinieki, testaments nav obligāti vajadzīgs, viņi mantojumu saņems arī bez testamenta – likumiskās mantošanas kārtībā. Ja radinieku likuma izpratnē jums nav, jūsu interesēs ir sastādīt testamentu, noformēt dāvinājumu ar uzlikumu vai noslēgt uztura līgumu. Grūti pateikt, kurš variants jums būtu labākais, par to vajadzētu jums personiski konsultēties ar juristu.

■ Pēc brāļa nāves palicis dzīvoklis, bet namu pārvaldē saka, ka tam sakrājies liels parāds. Vai es varu mantot tikai dzīvokli, bet parādu ne? Ko darīt, ja nevaru samaksāt brāļa parādu?

Mantot tikai dzīvokli bez parāda jūs nevarat. Vai nu jūs pieņemat visu mantojumu, tai skaitā brāļa parādu, vai arī vispār nepieņemat mantojumu.

■ Radiniece noslēdza uztura līgumu ar savu draudzeni. Viņa apņēmās draudzeni aprūpēt, pretī saņemot tās dzīvokli. Taču radiniece nomira, bet vecmāmuļa joprojām ir dzīva. Esmu nelaiķes vienīgais mantinieks. Vai tas nozīmē, ka es mantošu arī uztura līgumu un man būs jāgādā par svešu cilvēku?

Uztura līgums izbeidzas pats no sevis ar uztura ņēmēja, nevis uztura devēja nāvi. Tātad, ja jūs kā vienīgais mantinieks pieņemat mirušās atstāto mantojumu (dzīvokli, naudu u.tml.), jūs reizē pieņemat arī no uztura līguma izrietošās saistības. Civillikums neparedz iespēju mantot tikai kādu daļu no mantojuma masas.

■ Pirms nāves tante pārrakstīja testamentu, novēlot visu kaimiņienei. Bet tante tai laikā vairs nebija pie pilna prāta, nepazina cilvēkus. Acīmredzot viņu ar viltu piespieda pārrakstīt testamentu. Kādos gadījumos testamentu atzīst par spēkā neesošu?

Apstrīdēt testamentu var Civillikuma 636. panta kārtībā, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam. Piemēram, ja testamentu rakstījusi persona, kas oficiāli ir atzīta par rīcībnespējīgu. Vai arī, ja testaments uzrakstīts spaidu kārtā, šantāžas, draudu rezultātā utt. un to ir iespējams pierādīt. Katrs gadījums ir skatāms individuāli. Galvenais jautājums: kā tieši jūs varēsiet pierādīt, ka tante „nepazina cilvēkus”. Jautājums par pierādījumiem tiesā tādos gadījumos ir ļoti jutīgs.

■ Vēlos atstāt dzīvokli un iedzīvi meitai, bet bibliotēku draudzenei, viņa prot novērtēt grāmatas. Vai es varu to ierakstīt testamentā? Vai vajadzīga draudzenes rakstiska piekrišana?

Jā, jūs varat to ierakstīt testamentā, bet draudzenes piekrišana nav vajadzīga. Ja jums vajadzīgs rakstisks pierādījums tam, ka draudzene mantojumu (šajā gadījumā grāmatas) pieņems, varat ar viņu noslēgt atsevišķu mantojuma līgumu.

■ Radinieki pierunāja mani uzrakstīt testamentu pie notāra. Tagad esmu pārdomājis un nevēlos viņiem atstāt māju. Vai varu atsaukt testamentu?

Jā, Civillikuma 793. pants atļauj vai nu vienkārši atsaukt uzrakstīto testamentu, vai arī sastādīt jaunu.

■ Dzīvoju ārzemēs, bet Latvijā man ar testamentu novēlēta daļa mājas. Kā rīkoties, ja nevaru personīgi ierasties?

Uzrakstiet pilnvaru juristam, kurš veiks mantojuma noformēšanas procedūru un reģistrēs īpašumtiesības uz jūsu vārda zemesgrāmatā. Ārzemēs pilnvaru iespējams noformēt Latvijas vēstniecībā. Tādā gadījumā tā jau būs rakstīta latviešu valodā un jums nebūs vajadzīgs tulkojums.

■ Es kopā ar māsām mantoju dzīvokli, mums katrai no tā pienākas viena trešdaļa. Kā es varu tālāk rīkoties ar tādu īpašumu?

Par kādiem nosacījumiem vienosities ar māsām, ar tādiem nosacījumiem arī rīkosities. Dalītu dzīvokli var kopīgi pārdot un naudu sadalīt. Var vienoties, ka viena māsa dzīvos dzīvoklī, bet abas pārējās saņems īres maksu par savām daļām. Var dzīvokli izīrēt trešajai personai un peļņu sadalīt savā starpā. Var līgumā rakstiski vienoties par dzīvokļa kopīgas lietošanas nosacījumiem (piemēram, kas kurā istabā dzīvos) un  līgumu reģistrēt zemesgrāmatā.

■ Nesen uzzināju par radinieka nāvi. Kā varu uzzināt, vai viņš ir atstājis testamentu un cik ilgā laikā man jāpiesakās uz mantojumu, ja testamenta nav?

Ja jums ir tiesības pretendēt uz mantojumu pēc likuma, dodieties pie notāra un uzsāciet mantojuma lietu. Ja pirms jums jau pieteicies cits mantinieks un mantojuma lieta ir sākta, notārs jums to darīs zināmu. Pieteikties uz mantojumu pēc likuma vai testamenta var gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves.