Mājas Valdeķu iela 55 pieredze: Tagad ekonomēsim uz apkuri!

Valdeķu iela 55: ko dara mājas pilnvarotais pārstāvis? 

Latvijā ir daudzdzīvokļu mājas, kurās ik gadu notiek nozīmīgi remontdarbi un labiekārtošana. Mājas Valdeķu ielā 55 Rīgas Ziepniekkalna apkaimē pieredze pierāda, ka šādām mājām palīdz tehniski izglītoti iedzīvotāji, kuri gatavi strādāt kopīga labuma vārdā.

No kurienes tādas cenas?

119. sērijas simts divdesmit dzīvokļu lielā māja Valdeķu ielā 55 ekspluatācijā tika nodota 1991. gadā. Kaut māja ir salīdzinoši jauna, bez remontiem tomēr tā iztikt nevar.

– Piemēram, 2015. gadā mums sākās problēmas ar jumtu, – stāsta viens no mājas vecākajiem Aleksandrs Travkovs. – Jumta pārklājums bija ne tās labākās kvalitātes mastika, kas 25 gadu ekspluatācijas laikā bija sadēdējusi, tādēļ stipru lietavu laikā sākās noplūdes augšējos stāvos.

Jumtu vajadzēja remontēt. Mājas pārvaldnieks, kas tobrīd apsaimniekoja Aleksandra Travkova un pārējo īpašnieku māju, izveidoja un atsūtīja remontdarbu izmaksu tāmi. Šajā tāmē iedzīvotājiem tika piedāvāts jauns jumts par 72 tūkstošiem eiro.

Sasauciet kopsapulci!

– Tā mums nebija pieņemama cena, – komentē mājas vecākais. – Kad es vērsos pie pārvaldnieka jurista ar jautājumu, no kurienes tādi izcenojumi, saņēmu atbildi, ka uzņēmums strādā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un iedzīvotāji tā piedāvājumus var apstrīdēt tikai ar kopsapulces lēmumu. 

Diemžēl mājas pārvaldnieks pieprasīja kopsapulces lēmumu ne tikai par dārgo jumta remontu. Kopsapulces lēmums bija nepieciešams par katru remontu, kurš neapmierināja iedzīvotājus, un vispār par jebkuru mājas labiekārtošanas jautājumu.

Aleksandrs stāsta: – Regulāri sasaukt kopsapulces mājā ar tik daudz dzīvokļu īpašniekiem ir gandrīz neizpildāmā misija. Turklāt mūsu mājā 25–30% dzīvokļu ir izīrēti un to patiesie īpašnieki atrodas ārzemēs un nepiedalās lēmumu pieņemšanā.

Bet lēmumi bija nepieciešami un nekavējoši, pretējā gadījumā iedzīvotājiem draudēja lieli tēriņi. Pēc Aleksandra vārdiem, bijušais mājas pārvaldnieks katru gadu mājas remontdarbu plānu izveidoja, norādot ļoti augstas cenas: – Dažas izmaksas salīdzinoši ar vidējām tirgū bija sadārdzinātas 2–3 reizes. Pavisam drīz sapratām, ka katru reizi cenu apstrīdēt mums nebūs pa spēkam. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc mēs ar 2015. gada 1. decembri pārņēmām mājas pārvaldīšanas tiesības un izvēlējāmies jaunu apsaimniekošanas uzņēmumu.

Izvēlējās četrus pilnvarotos pārstāvjus

Lai vienotos par kaimiņu piekrišanu, jaunās dzīves sākumā, 2015. gadā, Aleksandrs personīgi apstaigāja visus 120 dzīvokļus un izskaidroja situāciju.

Svarīgs arguments pārvaldnieka nomaiņai bija apsaimniekošanas maksas samazinājums – jaunais pārvaldnieks Rīgas namu apsaimniekotājs piedāvāja savus pakalpojumus par 0,38 eiro par kvadrātmetru, kas, salīdzinot ar iepriekšējā pārvaldnieka cenu, deva ekonomiju 9 centus par katru dzīvojamās platības kvadrātmetru.

Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka mājas valdē varēja ievēlēt tehniski izglītotus cilvēkus.

– Dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par mājas valdi četru pilnvaroto pārstāvju sastāvā. Valdē diviem cilvēkiem bija tehniskā izglītība. Piemēram, es esmu pabeidzis celtniecības tehnikumu (studēju ēku inženiertehnisko iekārtu darbību), bet valdes loceklis Udo Mežulis ir absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, – stāsta Aleksandrs Travkovs.

Pārejot apsaimniekošanā pie jaunā pārvaldnieka, dzīvokļu īpašnieki saviem pārstāvjiem noteikuši pilnvaru apmēru – četras funkcijas:

■ ar paraksta tiesībām pārstāvēt iedzīvotāju intereses visos apsaimniekošanas uzņēmumos,

■ prasīt audita pārskatu no apsaimniekošanas uzņēmuma,

■ kopā ar apsaimniekošanas uzņēmumu izvēlēties remontdarbu veicēju uz trīspušu līguma pamata,

■ izvērtēt būvnieku iesniegtās darbu tāmes.

Jāatzīst, ka darba dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem netrūkst. Tagad visi remonti mājā notiek pēc viņu apstiprināta plāna un viņu uzraudzībā.

Kāpēc ne biedrība?

– Aleksandr, kāpēc jūsu mājas iedzīvotāji neveidoja biedrību mājas pārvaldīšanai?

– Tas bija apzināts lēmums. Mājās, kur pārvaldīšanu pārņem biedrības, daudzus svarīgus jautājumus risina divi–trīs cilvēki – biedrības valdes locekļi. Labi, ja biedrībā ir savi tehniskie speciālisti, kuri spēj izvēlēties pareizo taktiku remontu jautājumā, taču bieži valdes veido pārdevēji, skolotāji, bijušie juristi, humanitārā virziena pārstāvji, kuriem grūti novērtēt būvniecības jautājumus.

– Kā lēmumi tiek pieņemti jūsu mājā? Kā jūs izlemjat, kurai firmai uzticēt, piemēram, logu nomaiņu vai pakāpienu remontu? 

– Veicot remontdarbus, mūsu mājā pastāv savstarpēja kontrole starp mājas valdi un Rīgas namu apsaimniekotāju. Sadarbībā ar pārvaldnieku mēs ikviena remonta veikšanai slēdzam trīspušu līgumu, kuru paraksta mājas valdes, apsaimniekotāja un būvorganizācijas pārstāvji.

– Kāds ir ieguvums?

– Šādā shēmā mājas pārstāvji nevar paaugstināt remontdarbu tāmes, pat ja vēlas, jo apsaimniekotāja uzņēmuma galvenais inženieris to nepieļaus. Savukārt, ja apsaimniekotājs bīdīs savu būvfirmu ar sadārdzinātu tāmi, to nepieļaus mājas valdes pārstāvji.

Par jumtu ietaupīti 48 000 eiro

Strādājot pēc šādas shēmas, mājai Valdeķu ielā 55 izdevies veikt vairāk nekā desmit remontu.

– Mūsu pirmās rūpes bija jumts. Kopā ar Rīgas namu apsaimniekotāju 2016. gada maijā mēs par 24 tūkstošiem eiro nomainījām jumtu. Kā jau teicu, bijušais pārvaldnieks centās šo darbu mums pārdot par 72 tūkstošiem eiro, tādēļ mēs uzreiz ietaupījām gandrīz 50 tūkstošus eiro.

– Kā panākta šāda ekonomija, vai tikai ne uz darbu kvalitātes rēķina?

– Nekādā gadījumā. Mūsu mājas jumts ir pārklāts ar modernu divslāņu mastiku. Kopā ar otru mājas valdes pārstāvi Udo Mežuli pārbaudījām katru darba posmu, pastāvīgi apsekojām jumtu un parakstījām dokumentus par katru darbību. Kopš remonta veikšanas ir pagājuši pieci gadi, jaunā jumta kvalitāte joprojām mūs apmierina.

– Pie kādiem remontiem ķērāties pēc galvenās problēmas novēršanas?

– Pārņemot mūsu mājas apsaimniekošanas tiesības, Rīgas namu apsaimniekotājs mums deva iespēju veikt remontu par 6000 eiro, tā teikt, uz nomaksu. Mēs nolēmām pilnībā nomainīt čuguna lietus ūdens kanalizācijas caurules bēniņos, jo tās bija aizaugušas par 50–70%, aizblīvējušās ar atkritumiem un netika galā ar ūdens novadīšanu. Pēc tam nomainījām ūdens ievadmezglu, ielikām jaunas iekšdurvis kāpņutelpu vējtveros, tika siltinātas pagrabu durvis, kā arī durvis atkritumu vada telpai. Starp citu, tagad atkritumu vada telpas durvis var atvērt, nospiežot podziņu kāpņutelpā. Šis uzlabojums ļauj atkritumu konteinerus pasargāt no vandaļiem un aizdedzināšanas.

– Tā ir Ziepniekkalnā zināma problēma... 

– No mājas uzkrājumu līdzekļiem uzstādījām koda atslēgas kāpņutelpas ieejas durvīm, turklāt katram dzīvoklim ir savs piekļuves kods mājā. Pēc tam pasūtījām 12 jaunus logus pagrabiem, kas tagad palīdz ekonomēt siltumu. Visbeidzot jāmin, ka mēs veicām arī mājas piebraucamā ceļa bedru remontu.

– Kāpēc nemainījāt ceļa segumu?

– Ceļa seguma remonts ir ļoti dārgs. Piemēram, viena no mūsu aptaujātajām būvfirmām piedāvāja pilnu seguma nomaiņu par 32 000 eiro, bet mēs ietaupījām, veicot lokālus remontus.

– Ko vēl remontējāt no ietaupītajiem līdzekļiem?

– Nomainījām apgaismojumu kāpņutelpās, izvēlējāmies ergonomiskās spuldzes. Jāatzīst, ka ekonomija nav bijusi pārāk liela, jo lielāko kopējās elektroenerģijas patēriņu rada siltummezgla un lifta darbība, nevis komunālais apgaismojums. Iezīmējās interesanta detaļa – kopš esam uzstādījuši lampas pie kāpņutelpas griestiem, mājā vairs nepazūd spuldzītes.

Ūdens bez pārtraukumiem

Pirms diviem gadiem mājā Valdeķu ielā 55 tika uzstādīta sūkņu stacija ūdens spiediena paaugstināšanai.

Stāsts par sūkņu staciju sākās ar brīdi, kad pašvaldība atļāva uzņēmumam Rīgas ūdens samazināt ūdens spiedienu maģistrālajos vados. Iepriekš ūdens tika piegādāts ar spiedienu 4,4 kg/cm², tad spiediens samazinājās līdz 4 kg/cm², bet pēdējos gados – pat līdz 3,6 kg/cm².

Šādos apstākļos mājas augšējo stāvu iedzīvotāji sajuta, ka karstais ūdens maksimālajās patēriņa stundās līdz viņiem nenonāk.

– Tā kā notika visas sistēmas sagaisošanās, mēs nolēmām pagrabā uzstādīt sūkņu staciju un uzturēt ūdens spiedienu 4,2 kg/cm² līmenī, – stāsta Aleksandrs Travkovs. – Ražotāja Grundfos stacija ar diviem sūkņiem maksāja 4300 eiro. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot sūkņu pamatu betonēšanu, telpas nostiprināšanu, elektrotīkla un nepieciešamā pieslēguma ūdensvadam izbūvi, bija aptuveni 8600 eiro. Salīdzinājumam varu pastāstīt, ka mūsu kaimiņmājai, kuru apsaimnieko cita organizācija, tādu pašu staciju piegādāja un nolika uz plikas grīdas, bez apšuvuma, bet par to no mājas uzkrājumiem noņēma 15 000 eiro.

Tagad ūdens mājas augšējos stāvos ir nepārtraukti un iedzīvotāji, protams, ir apmierināti.

Par apkuri maksājam mazāk nekā kaimiņi!

Tie nav visi darbi, ko aktīvie iedzīvotāji ir izpildījuši savā mājā beidzamo sešu gadu laikā. Aleksandrs pats daudzus gadus ir strādājis uzņēmumā Rīgas siltums un īpaši lepojas ar to, kā sakārtota mājas apkures sistēma.

– Bez lielības teikšu, ka mūsu mājā ir zemākā apkures maksa starp 119. sērijas mājām Ziepniekkalnā. Beidzamās apkures sezonas aukstākajos mēnešos maksa nepārsniedza 0,89 eiro par kvadrātmetru, savukārt kaimiņmājas tajos pat mēnešos maksāja 1,12–1,60 eiro.

– Kā izdevās panākt šādu ekonomiju?

– Pagātnē arī mūsu mājā bija problēmas. Līdz 2015. gadam iedzīvotājiem bija brīva piekļuve pagrabiem un bēniņiem. Dzīvokļu remontdarbu izpildei atļāva nolīgt aizdomīgus uzņēmumus, atslēgt stāvvadus un nekontrolēti uzstādīt neatbil­stoša izmēra radiatorus. Rezultātā slodze apkures sistēmā palielinājās, bet delta t (temperatūras starpība starp padevi un atplūdi) dažos stāvvados sasniedza 12–14 grādus. Šāda starpība liecina par neefektīvu apkures sistēmas darbību. Pēc jauna apkures cirkulācijas sūkņa uzstādīšanas plūsmas ātrums pieauga un  deltu t izdevās samazināt līdz 7–8 grādiem. Vienlaikus samazinājās arī rēķini par apkuri. 

– Kādus ieguldījumus tas prasīja no iedzīvotājiem?

– Darbus paveica uzņēmuma Rīgas siltums speciālisti, jaunais sūknis izmaksāja aptuveni 1000 eiro. Ideālajā gadījumā, – saka Aleksandrs, – pārvaldniekiem ir jāseko līdzi deltai t katrā Latvijas mājā un, ja nepieciešams, pašiem jāpiedāvā īpašniekiem uzstādīt jaudīgākus cirkulācijas sūkņus. Šis patiesībā nelielais darbs palīdz iedzīvotājiem ietaupīt tūkstošiem eiro apkures rēķinu apmaksai. Diemžēl, lai panāktu tādus darbus, daudzās mājās joprojām ir nepieciešama pašu iedzīvotāju iejaukšanās.