Mājas Bruknas ielā 12 pieredze: Plānā – galasienu siltināšana

Bruknas iela 12: arī neliela 40 dzīvokļu māja var sakrāt līdzekļus lieliem remontiem

Vai daudzi rīdzinieki var teikt, ka no sirds lepojas ar savu māju? Piemēram, mājas Bruknas ielā 12 iedzīvotāji ne tikai lepojas, viņi savu daudzstāvu māju uzskata par labāko visā Ziepniekkalna apkaimē.

Galasiena siltināta uz trīspušu līguma pamata

Līdz 2020. gada 1. septembrim mājas Bruknas ielā 12 apsaimniekotājs  bija Rīgas namu pārvaldnieks. Neskatoties uz apsaimniekošanas problēmām kopumā, iedzīvotāji ir ļoti pateicīgi atsevišķiem iecirkņa Zemgale darbiniekiem, piemēram, Gaļinai Rātniecei, kura pērn palīdzēja mājai organizēt remontdarbus uz trīs pušu līguma pamata. Remontdarbu izpildītājus izvēlējās mājas komitejas locekļi Jānis, Tatjana un Larisa.

– Piemēram, vēl atrodoties pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldībā, mūsu mājas iedzīvotāji sadomāja siltināt vienu ēkas galasienu, – stāsta mājas komitejas locekle Larisa. – Mēs paši izvēlējāmies firmu, kas izpildīja šos darbus uz trīspušu līguma pamata. Darbu pasūtītāji bija dzīvokļu īpašnieki, namu apsaimniekotājs tikai apmaksāja būvnieku pakalpojumus.

Jāteic, ka mājas galasiena Bruknas ielā 12 tiešām atšķiras no citu māju siltinātajām galasienām. Būvnieki tika ievērojuši visas tehnoloģiskās prasības, lai izslēgtu aukstuma tiltiņu veidošanos, nodrošinātu siltinātāja iekšējo slāņu ventilāciju un izvadītu no materiāla lieko mitrumu. Pateicoties tam, mājā uzreiz kļuvis siltāk.

Pārmaksāja divas ar pusi reizes

Diemžēl iedzīvotāju sadarbība ar Rīgas namu pārvaldnieku ne vienmēr bijusi veiksmīga. Piemēram, pirms vairākiem gadiem pārvaldnieks piedāvāja mājai uzstādīt sūkņu staciju ūdens spiediena paaugstināšanai. Larisa atceras, ka veica iedzīvotāju aptauju un noskaidroja, ka pat mājas augšējos stāvos problēmas ar ūdens padevi netika novērotas. Katram gadījumam, ja reiz tāda saruna ar pārvaldnieku bijusi, mājas vecākā veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, cik izmaksās sūkņu stacijas uzstādīšana, ja to pasūtīs paši dzīvokļu īpašnieki:

– Mēs atradām uzņēmumu, kas solīja uzstādīt sūkņu staciju tikai par 4600 eiro, bet līdz realizācijai lieta nenonāca, jo man vasarā bija jāaizbrauc no Rīgas. Pēc atgriešanās es uzzināju, ka visiem iedzīvotājiem ir izrakstīti rēķini par sūkņu staciju, kuru, neskatoties uz mūsu iebildumiem, mājā bija uzstādījis Rīgas namu pārvaldnieks.

Pārvaldnieka uzstādītā sūkņu stacija maksāja divas ar pusi reizes dārgāk nekā vidēji tirgū. Iedzīvotāji brīvprātīgā piespiedu kārtā par to samaksāja 11 600 eiro.

– Par visiem piedzīvojumiem mājā tik vienkārši nemaz nevar izstāstīt, – saka Larisa. – Piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks piedāvāja iedzīvotājiem iztērēt iespaidīgu summu liftu kabīnes remontam.

Es speciāli aizgāju uz kaimiņu māju, kur pārvaldnieks jau bija izpildījis šādu remontu. Izrādījās, ka par šo naudu kaimiņi ir dabūjuši tikai jaunu liftu vadības paneli, spoguli un jaunu linoleju kabīnē. Mēs par mata tiesu izsprukām no šādiem tēriņiem. Vēlāk panācām lifta darbībai patiešām svarīgu mehānismu remontu.

Atbildi nesniedza pat KNAB

Kā ar iedzīvotāju parādiem? Ar parādiem pie līdzšinējā pārvaldnieka nekad nebija gludi.

– Piemēram, 2008. gadā mājā bija dzīvoklis, kura uzkrātais parāds bija 13 000 eiro, – saka Larisa. – Cik vēstules mēs uzrakstījām, cik reižu gājām uz vizīti pie uzņēmuma Zemgales nami vadības (šis uzņēmums 2010. gadā tika iekļauts apvienotajā pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks), bet nevarējām panākt, lai pārvaldnieks vērstos pret nemaksātāju tiesā. Uzņēmumā man atklāti pateica: „Pārvaldniekam nav izdevīgi tiesāties ar tādu parādnieku, jo cilvēku izliks no dzīvokļa, nekustamo īpašumu pārdos izsolē, bet visu naudu atdos hipotekārā parāda apmaksai. Pārvaldnieks no tā nesaņems ne centa!”

Beidzot pēc 2008. gada pārvaldnieks iesūdzēja tiesā parādnieku – rekordistu. Mājas vecākā atzīstas, ka joprojām nezina, kāds bija tiesas lēmums:

– Man atbildēja, ka šis risinājums ir komerciāls noslēpums. Es nesaprotu: mēs esam mājas īpašnieki, bet informāciju nedod. Mēs uzrakstījām pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), bet atbildi nesaņēmām...

„Gribam dzīvot labi!”

Pēc vairākām sarežģītām situācijām ar Rīgas namu pārvaldnieku mājas iedzīvotāji Bruknas ielā 12 nolēma pārņemt māju no pašvaldības bilances un izvēlēties jaunu pārvaldnieku. Sarunas par to sākās jau 2019. gadā, bet lēmuma pieņemšanas termiņi ievilkās pandēmijas dēļ, līdz beidzot no 2020. gada 1. septembra mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku uzdevumā pārņēma uzņēmums  Rīgas namu apsaimniekotājs.

Vai kaut kas ir mainījies mājā šajos deviņos mēnešos? – Jā, ir mainījies, – uzskata Larisa. – Galvenais, neviens neuzspiež mums remontus. Paši esam nolēmuši, ka jau 2021. gadā mēģināsim nosiltināt mājas otro galasienu. Tas nav lēti – darba izmaksas ir aptuveni 30 000 eiro, bet arī mājai efekts ir ievērojams.

Patlaban dzīvokļu īpašnieki ir nobalsojuši par iemaksām uzkrājumu fondā 0,35 eiro par kvadrātmetru apmērā. Jā, ikmēneša maksa nav maza, bet mājā ir tikai 40 dzīvokļi un naudu lieliem darbiem savākt citādi nevar.

Larisa stāsta: – Ja atsevišķi dzīvokļu īpašnieki jautā, kāpēc mēs nevaram palikt mierā, bet visu laiku plānojam kaut kādus remontus, es atbildu: „Mēs nedzīvosim cūkkūtī.” Sūtu viņus paskatīties atsevišķas mājas Ziepniekkalnā, lai redzētu, kā dzīvo cilvēki, kuri neveic iemaksas uzkrājumu fondā. Tur var apskatīties izdrupušus pakāpienus, nobružātas sienas, durvis no kartona... Galu galā, ja cilvēks nevēlas rūpēties par savu māju, viņš var pārdot dzīvokli par labu cenu un nopirkt citu, arī  daudzstāvu mājā, kurā viņu neviens neraustīs, liks mierā. Ticiet man, dzīvoklim mūsu mājā vienmēr atradīsies pircējs.

Dzīve pēc pašu veidota plāna

Kad mājā parādās jauni iedzīvotāji, Larisa jautā, kāpēc viņi izvēlējušies tieši māju Bruknas  12. Atbilde gandrīz vienmēr ir viena un tā pati: „Mēs apskatījām dzīvokļus daudzās mājās, bet tieši jūsu māja mums šķita visomulīgākā.” Tas ir tiesa, pat starppaneļu šuves mājai Bruknas ielā 12 ir akurātāk izremontētas nekā blakus esošajās mājās.

– Mēs meklējām firmu, kas veica šos darbus ne tikai labi, bet arī estētiski, – saka Larisa.

Mājas Bruknas ielā 12 plānos ietilpst ne tikai galasienas siltināšana, bet arī jumta remonts. Par šiem darbiem dzīvokļu īpašnieki vērsās Rīgas pašvaldībā ar cerību saņemt līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Bet izrādījās, ka pašvaldība ir gatava izsniegt grantu tikai bēniņu siltināšanai, jo tieši šis darbs došot mājai vislielāko siltuma ekonomiju.

– Mēs tam nepiekrītam. 119. sērijas mājām jau paši par sevi ir silti bēniņi, – uzskata Larisa, – turklāt kaimiņu mājā siltinājuma slānis bēniņos ļoti ātri saplacinājās, tātad sabojājās un no tā vairs nav labuma. Vēl mūsu iedzīvotāji baidās, ka mikroskopiskās daļiņas no siltinātāja materiāla iekļūs ventilācijā, no turienes – dzīvokļos un cilvēku elpošanas sistēmā.

Vārdu sakot, no šāda projekta māja nolēma atteikties, savukārt galasienas siltināšanu paveiks pašu spēkiem. Mājas pārvaldnieks Rīgas namu apsaimniekotājs ir apsolījis, ka iedzīvotāji varēs norēķināties par šo remontu uz nomaksu. Tagad, kad dzīvokļu īpašnieki ir redzējuši reālu labumu no iepriekš veiktajiem darbiem, viņi nebaidās rīkoties pēc pašu izveidota plāna.