Mājas Bruknas ielā 8 pieredze: Izpirkām saimnieka zemi!

Mājas Bruknas ielā 8 dzīvokļu īpašnieku kopīgais maciņš atdots biedrības rokās

Vai ir vērts mājā veidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, vai tā īpašniekiem dod kādas priekšrocības? Rīgā, Ziepniekkalna apkaimē, mājā Bruknas ielā 8, dzīvokļu īpašnieku biedrība tika dibināta jau pirms desmit gadiem. Šajā laikā iedzīvotājiem ir izdevies ne tikai mājas remontos ieguldīt vairāk nekā 160 tūkstošus eiro, bet arī izpirkt saimniekam piederošo zemi zem mājas.

Izdevīgs piedāvājums

Māja Bruknas ielā 8 ir liela, tajā ir 160 dzīvokļi, tomēr īpašnieki savā starpā prot atrast kopīgu valodu un pastāvīgi uzlabo mājas stāvokli.

– Dzīvokļu īpašnieku biedrību mēs izveidojām 2011. gadā, kad mājas pārvaldnieks bija pašvaldības uzņēmums, – stāsta biedrības valdes loceklis Sergejs Bogdanovs. – Šāda lēmuma pieņemšanai mūs saliedēja zemes īpašnieka rīcība, kurš no mums pieprasīja nesaprotami augstu zemes nomas maksu – aptuveni 15 latus mēnesī no dzīvokļa. 

Pēc biedrības izveidošanas iedzīvotāji nomainīja pārvaldnieku un par pakalpojumu sniedzēju izvēlējās akciju sabiedrību Rīgas namu apsaimniekotājs, kas prata dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt izdevīgu apsaimniekošanas maksu.

– Kāpēc nesākāt savu māju apsaimniekot biedrības spēkiem?

– Pirmkārt, lai biedrība pati apsaimniekotu 160 dzīvokļu lielu īpašumu, nepieciešams speciālists ar konkrētu izglītību un sertifikātu. Otrkārt, valde uzskata, ka tas nav rentabli. Arī vienai pašai mājai tāpat ir jāalgo gan santehniķis, gan grāmatvede. 

Tiešie līgumi ar pakalpojumu piegādātājiem

– Ko mājai dod izveidotā dzīvokļu īpašnieku biedrība?

– Tieši biedrība ir mājas maciņa turētāja. Visa nauda, ko iedzīvotāji pārskaita par dzīvokli, nonāk biedrības kontā, un es personīgi veicu visu rēķinu apmaksu. Biedrība pati ir noslēgusi tiešos līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas operatoru, Rīgas ūdeni un Rīgas siltumu. Galvenais ir tas, ka dzīvokļu īpašnieki paši var izvēlēties kompāniju, kas sniedz pakalpojumus, un, ja apsaimniekotājs viņiem nepatīk, viņi pieņem lēmumu to nomainīt.

– Lēmumus par to, kur ieguldīt iedzīvotāju kopējos uzkrājumus, arī pieņem biedrība?

– Nē, lielus projektus mēs veicam tikai ar visu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu.

– Kas mājā ir mainījies šo desmit gadu laikā? 

– Pēc apsaimniekošanas uzņēmuma maiņas 2011. gadā sākām veidot uzkrājumus nākotnē veicamajiem remontdarbiem biedrības kontā. Tad uzzinājām, ka ieguldīt iedzīvotāju naudu, lai tā sniegtu maksimālu atdevi, nemaz nav viegli. Lai to paveiktu, paši meklējām daudzu remontdarbu veicējus, piemēram, logu nomaiņai kāpņutelpās, jaunu durvju uzstādīšanai. Ar laiku mums uzkrājās pieklājīga apmēra fonds, un tad parādījās mazliet cita rakstura problēmas. Radās domstarpības par to, kā naudu tērēt. Daļa iedzīvotāju, protams, uzskatīja, ka vissvarīgākais ir remonts kāpņutelpās, bet mēs saprotam, ka šāds remonts ir visīslaicīgākais.

Remontos kopumā – 160 000 eiro

– Kā jūs rīkojaties ar uzkrātajiem līdzekļiem? 

– 2018. gadā, kad sākās Rīgas pašvaldības atbalsta programma par 50 procentu līdzfinansējumu ēku remontam un labiekārtošanai, mēs ļoti ātri reaģējām un veiksmīgi ieguldījām iedzīvotāju uzkrājumus. Mums izdevās izpildīt četrus projektus par kopējo summu 160 tūkstoši eiro, turklāt pusi no šiem līdzekļiem samaksāja pašvaldība. Par šo naudu mēs izremontējām kāpņutelpas, saremontējām jumtu un liftu kabīnes, kā arī nomainījām aukstā ūdens augšējās un apakšējās sadales caurules. Visdārgākais izrādījās četru kāpņutelpu kosmētiskais remonts, kas kopumā izmaksāja 90 tūkstošus eiro. 

– Jūs personīgi rakstījāt projektus dalībai pašvaldības līdzfinansētajās programmās?

– Jā, pie tam valdes locekļi izvēlējās remontdarbu izpildītājus, un es četras reizes personīgi braucu uz Rātslaukumu saņemt apliecinājumu par piešķirto grantu. Es domāju, ka Ziepniekkalnā mēs bijām visaktīvākais šīs programmas dalībnieks. Tiesa, piektajam projektam pašvaldība mums naudu vairs nepiešķīra, jo programmas finansējums ir beidzies.

– Cik daudz jūsu mājas iedzīvotāji patlaban iegulda uzkrājumos?

– Pašlaik mēs remontdarbu uzkrājumu fondā maksājam aptuveni 0,15 eiro par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru, kas ļauj mums sakrāt aptuveni 1500 eiro mēnesī. Jāņem vērā, ka no šīs naudas tiek maksāta alga vienam biedrības valdes loceklim. Iedzīvotāji par to pieņēmuši lēmumu, uzskatot, ka valdes loceklim ir grūts darbs, jo viņam pastāvīgi jāatrodas kontaktā ar mājas pārvaldnieku, jākontrolē apsaimniekošanas darbs, jāatgādina un jāziņo dzīvokļu īpašnieku viedokļi.

Kā izpirkt saimnieka zemi?

– Kādus darbus mājā esat veikuši bez pašvaldības līdzdalības?

– Svarīgākais, ka mēs burtiski šajās dienās esam pabeiguši privātīpašniekam piederošās zemes zem mūsu mājas izpirkšanas procesu. Stāsts par zemi sākās pirms gada, kad īpašnieks to gabalu, kas atrodas pretī mūsu mājai, iznomāja uzņēmumam CityParks. Šī kompānija pie mūsu mājas ierīkoja automašīnu stāvvietu ar abonementa maksu 35 eiro mēnesī. Mēs, protams, bijām sašutuši un sākām pārrunas ar zemes īpašnieku, līdz vienojāmies par zemes izpirkšanu pēc kadastrālās vērtības – 83 000 eiro (152 000 eiro vietā). Divistabu dzīvokļa īpašniekiem vidējā maksa bija aptuveni 450 eiro, trīsistabu – aptuveni 550 eiro. 

– Tā nav maza summa!

– Toties tagad mēs maksāsim tikai zemes nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Kad zemes īpašnieks mājai atņēma iespēju turēt auto pie mājas, dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu, – pat vairāk nekā 75% atbalstīja lēmumu par zemes izpirkšanu. Darījuma noformēšana mums aizņēma gadu, turklāt iedzīvotājiem tika dota iespēja par zemi norēķināties uzreiz, vai arī pēc grafika piecu gadu termiņā ar likmi – 4,5% gadā. No 160 dzīvokļiem aptuveni 120 jau samaksājuši par izpirkumu, bet aptuveni 15 dzīvokļi sastādījuši maksāšanas grafiku no pusgada līdz pieciem gadiem.

Tagad stāvvietā pie mājas darbojas caurlaižu sistēma, turklāt caurlaide tiek izsniegta vienu reizi un tās vērtība ir 2 eiro. Dzīvoklim var būt divas caurlaides.

– Vai bija dzīvokļu īpašnieki, kuri atteicās izpirkt zemi zem mājas?

– Bija, un mēs nolēmām, ka šie īpašnieki turpinās maksāt zemes nomas maksu, bet ne vairs zemes īpašniekam, bet savas mājas biedrībai. 

Aktīvistus atrodiet paši savā mājā!

– Vai jūsu mājā ir parādnieki?

– Ir, bet galveno parāda summu – aptuveni 16 tūkstošus eiro – ir uzkrājuši divu–trīs dzīvokļu īpašnieki, un ar viņiem mēs tiesājamies. Rīgas namu apsaimniekotāja juristi mums ļoti palīdz.

– Kādi ir biedrības nākotnes plāni?

– Tagad mēs izpildam nelielus remontus un krājam naudu. Ar laiku varēsim domāt par mājas pamatu siltināšanu vai līdzīgiem darbiem. Ceram, ka Rīgas pašvaldība piedāvās jaunu līdzfinansējuma programmu māju remontiem. 

– Vai citu māju iedzīvotāji Ziepniekkalnā, skatoties uz jūsu piemēru, arī apvienojas?

– Daudzi kaimiņi interesējas, kā mums izdodas, un brīnās, kādēļ apsaimniekošanas izmaksas mums ir tik lētas. Atbildēšu: apsaimniekošanas maksa ir tik zema, jo lielāko daļu no mājā nepieciešamajiem darbiem mēs veicam ar biedrības spēkiem un visu laiku meklējam veidus, kā ekonomēt. Piemēram, mēs pieņēmām sētnieku darbā biedrībā, kas ļāva darbiniekam palielināt algu par 100 eiro. Tas kļuva iespējams, pateicoties ekonomijai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Mājas iekšējo komunikāciju tehnisko apkopi esam uzticējuši AS Rīgas siltums. Savukārt apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs uz pakalpojuma līguma pamata biedrībai nodrošina sīko remontdarbu veikšanu, grāmatveža un jurista pakalpojumus, un par šiem pakalpojumiem mēs mēnesī maksājam tikai 0,29 eiro par katru dzīvojamās platības kvadrātmetru un vēl uzkrājumus remontiem.

– Kādu padomu dosiet iedzīvotājiem, kuri vēlas izveidot biedrību savā mājā?

– Mans padoms – meklējiet aktīvistus savā mājā. Mums paveicās, jo starp mums bija ļoti aktīvi kaimiņi, piemēram, dzīvokļa īpašnieks Pjotrs un nenovērtējamā grāmatvede Irīna. Viņa jau iepriekš bija izrēķinājusi visus plusus un mīnusus pāriešanai pie cita apsaimniekotāja, tiešo līgumu noslēgšanai ar pakalpojumu piegādātājiem u.tml. Šādi aktīvisti ir liela veiksme, pēc tam viņi iekļaujas biedrības valdē un ļoti palīdz, veicot skaidrojošo darbu.