RNA galvenās inženieres pieredze: Patīkami sadarboties ar šādām mājām!

Divu gadu laikā katra māja ir spējusi paveikt vidēji piecus–sešus nozīmīgus remontus 

Pirmie daudzdzīvokļu māju kvartāli Ziepniekkalna apkaimē, tā sauktajā Vecajā Ziepniekkalnā,  tika uzbūvēti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet Jaunā Ziepniekkalna tipveida apbūve sākās astoņdesmitajos gados. Diemžēl, laikam ritot, pat jaunākajām rajona mājām jau ir nepieciešams inženierkomunikāciju remonts vai pat to nomaiņa. Kā dzīvokļu īpašnieki tiek galā ar šo uzdevumu?

Par Ziepniekkalna māju tehniskās uzturēšanas pieredzi stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva.

Māju Zaļenieku ielā lieliskais piemērs

– Pirmās mājas, kas Ziepniekkalnā savu apsaimniekošanu uzticēja mūsu uzņēmumam, ir mazstāvu ēkas Zaļenieku un Līvciema ielā. Acīmredzot iedzīvotāji bija apmierināti ar mūsu darbu un pastāstīja to arī kaimiņiem. Laikam tādēļ pirms trim gadiem pie uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs sāka vērsties arī citas šī rajona daudzdzīvokļu mājas.

Šo trīs gadu laikā esam uzkrājuši daudz veiksmīgas sadarbības piemēru ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv savu māju intereses. Kā piemēru varu minēt piecstāvu māju Zaļenieku ielā 40A. Šī tā sauktā Hruščova tipa māja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldīšanā nonāca 2018. gada sākumā. Mājā ir 55 dzīvokļi un nedaudz vairāk par 2000 kvadrātmetriem lietderīgās platības.

Mājas Zaļenieku ielā 40A dzīvokļu īpašnieki bija ļoti enerģiski – vēlējās aktīvi sakārtot māju, un, pateicoties mūsu kopdarbam, tas izdevās. Trīs gadu laikā Rīgas namu apsaimniekotājam izdevās paveikt šajā mājā plašu darbu klāstu. Mēs veicām mājas ūdensvada un kanalizācijas apakšējās sadalnes renovāciju un nomaiņu, sakārtojām koplietošanas elektrotīklu, rekonstruējām siltummezglu, iztīrījām pagrabu, izveidojām apstādījumus un tā tālāk.

Interesanti, ka tad, kad mājas Zaļenieku ielā 40A iedzīvotāji pārliecinājās, ka nama iekšējie inženiertīkli pakāpeniski tiek savesti kārtībā, viņi sagribēja arī skaistumu. Pēc dzīvokļu īpašnieku lūguma tika sakārtota lietus ūdens kanalizācija un izbūvēta apmale ap mājas pamatiem. Šie darbi bija jādara neatliekami, lai piemājas teritorija izlīdzinātos, netiktu applūdināta un lai mitrumam nebūtu piekļuves mājas fasādei.

Šajā labās sadarbības stāstā es vēlos uzsvērt, ka tik daudz darbu ir izdevies paveikt, vienīgi pateicoties lielajai iedzīvotāju aktivitātei. Dzīvokļu īpašnieki šajos darbos ir ieguldījuši visus mājas uzkrājumus, bet pamatu apmale ir izbūvēta uz nomaksu, apņemoties atdot apsaimniekotājam Rīgas namu apsaimniekotājs remontā ieguldītos līdzekļus 24 mēnešu laikā. Pēc izveidotā samaksas grafika dzīvokļu īpašnieki norēķināsies jau 2021. gadā.

Neslēpšu, ka dzīvokļu īpašnieki rūpīgi novēroja remontdarbu gaitu. Mājas vecākais Vladimirs labi orientējas tehniskajos jautājumos, savukārt mājas aktīviste Oksana pati strādā mājā par sētnieci. Prieks strādāt ar tādu māju!

Kādas problēmas izdodas atrisināt?

AS Rīgas namu apsaimniekotājs pārvaldīšanā beidzamajos gados ir pārnākušas vairākas lielas mājas no Ozolciema ielas un citām vietām Ziepniekkalnā. Tās salīdzinoši ir jaunas daudzdzīvokļu mājas, bet katrai jau ir nepieciešami remontdarbi.

– Vidēji 1,5–2 gadu laikā sadarbībā ar Rīgas namu apsaimniekotāju katrai no šīm mājām izdodas veikt piecus–sešus svarīgus remontdarbus, tādus kā jumta nomaiņa, ceļa seguma nomaiņa, siltummezgla remonts, cauruļu nomaiņa un citus, – stāsta Viktorija Kurajeva.

– Atsevišķi jāmin divas lielas mājas Kartupeļu ielā 45 un Kartupeļu ielā 47, kopā – 83 dzīvokļi. Tās ir tā sauktās specprojekta mājas, kuras savu darbinieku vajadzībām kādreiz uzbūvēja rūpnīca Dzintars. Saprotams, pēc tam kā savas saimniecības sastāvdaļu tās arī apsaimniekoja. Lūk, kas notiek, ja dzīve pēkšņi mainās, – saka Viktorija Kurajeva. – Tagad rūpnīcas vairs nav un tā nevar parūpēties par mājām. Labi, ka liktenim atstātie iedzīvotāji nobalsoja par uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārvaldīšanas pakalpojumiem.

– Jāatzīst, ka šo māju neatdalāmais mantojums no rūpnīcas laikiem nebija tas labākais. Abas mājas siltumenerģiju gan apkurei, gan karstajam ūdenim saņēma no rūpnīcas gāzes katlumājas, – stāsta Rīgas namu apsaimniekotāja galvenā inženiere. – Šāda apkure iedzīvotājiem, pirmkārt, neļāva prognozēt cenu, otrkārt, izcēlās ar lieliem siltuma zudumiem. Dzīvokļu īpašnieki abās mājās pieņēma lēmumu pieslēgties centralizētajiem Rīgas siltuma tīkliem. Mūsu tehniskais dienests palīdzēja dzīvokļu īpašniekiem pasūtīt projektu, un tas prasīja vairāk nekā gadu. Pašlaik darbi tuvojas noslēgumam, un, nākamajai apkures sezonai sākoties, mājām siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana notiks pa jaunam, saņemot siltumenerģiju no uzņēmuma Rīgas siltums.

Būs centralizētā kanalizācija!

Nevaram nepieminēt sešas Rīgas namu apsaimniekotāja apsaimniekošanā esošās ēkas Līvciema un Zaļenieku ielā, kuru iedzīvotāji nobalsoja par pieslēgšanos pilsētas centrālajai kanalizācijai, ņemot dalību projektā, kurā līdzfinansējumu piešķīra pašvaldība.

Viktorija Kurajeva stāsta, ka mājā Zaļenieku ielā 34 jaunais kanalizācijas tīkls jau nodots ekspluatācijā, bet pārējām mājām darbi tuvojas noslēgumam: – Tikai viena no mūsu apsaimniekotajām mājām nevarēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu, tomēr ir pievienojusies projektam un veic darbus no saviem uzkrājumiem. Pieslēgšanās pilsētas kanalizācijas tīkliem nākotnē šo māju īpašniekiem ļaus ievērojami ietaupīt līdzekļus uz kanalizācijas sistēmu avāriju darbiem.

Jārisina problēmas ar komunikācijām

Kopumā Ziepniekkalns ir jauns pilsētas apbūves rajons, un tam raksturīgas 119. sērijas mājas. Šīs sērijas mājas ir pazīstamas ne tikai ar saviem lielajiem gaiteņiem, tām ir vēl daudz interesantu īpatnību. Piemēram, daži pētnieki apgalvo, ka šo ēku pagrabus pēc projektētāju ieceres varētu pārbūvēt pretradiācijas patvertnē. Nepieciešamības gadījumā pagrabā būtu iespējams samontēt guļamās lāviņas, iedarbināt pieliekamās ventilācijas šahtas, atvērt iepriekš uzstādītus sanitāros mezglus un noķīlēt logus. Pēc paredzētā aprēķina šiem darbiem vajadzētu tikai 12 stundas. Dzelzsbetona cokola paneļi ir 275 mm biezi, un bija paredzēts, ka tiem jānodrošina aizsardzība pret gamma starojumu saskaņā ar doto aizsardzības koeficientu K3=100. Viena blokmājas sekcija varēja kļūt par patvērumu 100 cilvēkiem. Vai tas viss ir patiesība, nav zināms, bet ir pilnīgi droši, ka šīs sērijas namos ir ļoti veiksmīgi aizdarītas starppaneļu šuves. Turklāt zem jumta ēkām ir tā sauktie tehniskie bēniņi, tāpēc augšējo stāvu iedzīvotāji parasti nesalst.

Tieši Ziepniekkalnā atrodas arī lielākā ēka visā Baltijā – 11sekciju 119. sērijas māja ar 396 dzīvokļiem Ozolciema ielā 18.

– Šajā ziemā esam pārņēmuši šīs mājas, sauktas par Ķīnas mūri, apkalpošanu, – informē Viktorija Kurajeva. – Ceru, ka mēs esam atraduši kopīgu valodu ar mājas vecākajiem. Patlaban strādājam pie remontdarbu plāna, ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku vēlmes. Kopumā par 119. sēriju var teikt, ka tās ir paneļu mājas, kurām ir jau vairāk par 30 gadiem, tādēļ ir parādījusies paaugstināta siltuma atdeve. Dzīvokļu īpašniekiem ir jēga apdomāt iespēju nosiltināt mājas  galusienas un jumtu. Turklāt mājās, kuras pārnāk pie mums no citiem pārvaldniekiem, ir problēmas ar iekšējām komunikācijām, daudzos objektos nepieciešams plānot cauruļu nomaiņu pagrabos un mainīt stāvvadus. 

Samazinām ūdens zudumus

2021. gadā uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs Ziepniekkalna mājām ir ieplānojis gan parastos, gan ne gluži standarta remontdarbus. Stāsta uzņēmuma galvenā inženiere: – Pieminēšu māju Bauskas ielā 49. Tā ir piecstāvu tā sauktā lietuviešu projekta ēka, kurai apsekošanas gaitā tika konstatēts neapmierinošs balkonu stāvoklis. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas tika pasūtīta projekta dokumentācija šo konstrukciju remontam. Projekta izstrāde jau tuvojas noslēgumam, ļoti ceram, ka dzīvokļu īpašnieki nobalsos arī par remontu.

Tāpat kā iepriekš, arī šajā sezonā turpināsim cīņu ar ūdens zudumiem un ūdens skaitītāju neprecizitātēm.

Gandrīz visām Rīgas namu apsaimniekotāja apsaimniekotajām mājām mēs piedāvājam remontdarbu plānā iekļaut ūdens skaitītāju ar distancētās vadības sistēmu uzstādīšanu, lai samazinātu tā sauktos ūdens zudumus.

Mūsu praksē ir mājas Bieziņa ielā 6 pieredze, kur mājas vecākā Natālija Mihņeviča ar ūdens zudumu jautājumu nodarbojas vairāk nekā 10 gadus. Šī māja jau ir pārgājusi uz otrās paaudzes distancētās nolasīšanas skaitītājiem. Pateicoties gudrajiem ūdens patēriņa skaitītājiem, šajā mājā ūdens zudumi nepārsniedz 5–10%.