Tarifs – viens, bet maksa – atšķirīga
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 10 Novembris 2022
„Jau sen esmu elektroenerģijas piegādātāja Elektrum kliente. Nesen noskaidroju, ka maksāju par elektrību pēc neizdevīgā dinamiskā tarifa, kas ir atkarīgs no cenu svārstībām biržā,” raksta Ināra. „Parasti es maksāju 30–40 eiro mēnesī un nepievērsu tam uzmanību, taču, kad nesen sakarā ar strauju biržas cenu pieaugumu man atnāca rēķins par 80 eiro mēnesī, es izjutu šoku.
Es nevaru atļauties maksāt tādas summas, tādēļ nolēmu mainīt tā paša piegādātāja tarifu, tas ir, izvēlēties Elektrum tarifu Universālais. Šo tarifu izvēlējos pēc draudzenes ieteikuma, jo viņa līdz šim nebija izjutusi lielu elektrības cenu pieaugumu. Tarifu maiņas procesā konstatēju, ka viena kilovata cena pēc tarifa Universālais man būs ļoti atšķirīga no tās, ko maksā draudzene. Jaunajā līgumā man piedāvāja maksu 0,45 eiro par kilovatstundu, taču draudzene par to pašu tarifu maksā 0,19 eiro par kilovatstundu (līdz septembrim maksāja 0,11 eiro). Mani interesē, vai man ir pareizi aprēķināta elektrības cena?
Jūs filmē slēptā kamera
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 10 Novembris 2022
„Viens no mūsu mājas iedzīvotājiem ir uzstādījis videokameru bez citu atļaujas. Nav pat norādes, ka mājā ir videokamera. Tā ir uzstādīta pirmajā stāvā, ar skatu pret dzīvokļiem. Savukārt kameras īpašnieka dzīvoklis atrodas otrajā stāvā, tādēļ kamera pat nefilmē viņa durvis. Vai tas ir likumīgi?” jautā Lana.
– Lai uzstādītu videokameru, kuras novērošanas laukā ietilpst mājas kopīpašuma daļa vai dzīvokļu īpašniekiem piederošā koplietošanas teritorija, ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vienošanās vai kopības lēmums, – paskaidro advokāts Jevgeņijs Tverdohļebovs. – Turklāt, ja strīds nonāktu līdz tiesai, kā atšķirīga tiek vērtēta situācija, kad kameru uzlikusi īpašnieku biedrība un kad kameru uzstādījis dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar biedrību. Stingrākas prasības ir paredzētas otrajā gadījumā, jo nav skaidrs, vai īpašnieka mērķis ir likumīgs. Ja kamera filmē koplietošanas teritoriju bez saskaņojuma, tad ikviens dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var vērsties tiesā ar prasību kameru noņemt.
Bez margām pagrabā nekāpt
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 10 Novembris 2022
„Man šogad būs 83 gadi. Kad būvēja mājas, bet būvēja tās jauniešiem, tad nedomāja, ka mēs dzīvosim ilgi. Pamēģiniet nokāpt pagrabā! Par to piecstāvu māju būvnieki nedomāja. Plikas sienas, pakāpieni vietām sadrupuši. Ja nokritīsi, bet es jau divas reizes piezemējos, tad nav pat pie kā pieķerties. Pat ja sadabūtu telefonu, kam lai zvana? Bērni dzīvo citā pilsētas rajonā, tādēļ nācās kaut kā tikt uz kājām un izlīst. Baidos, ka vairs nedošos uz pagrabu, ar divām reizēm pietika.
Es uzrakstīju mājas pārvaldniekam, taču tā izrādījās pasaules mēroga problēma. Uztaisīt margas gar sienu vienā pusē – paņemt koka vai dzelzs cauruli, ko trīs vietās nostiprināt – tas, redzat, jāizlemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Mājas pārvaldnieks pats to nerisina. Viņš pat vaicā: „Kas jums darāms pagrabā?” Redzat, pagrabs bija būvēts, lai tur kaut ko glabātu, jo dzīvoklī nav glabājamo telpu, bet es nedomāju tikai par sevi. Cik cilvēku dzīvo piecstāvu mājās, un, ja viņu māju pagrabu kāpnēm izbūvēs margas, pateicīgi būs ne tikai veci, bet arī jauni.”
Ekonomikas ministrija gatavo apvērsumu
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 20 Oktobris 2022
Svarīgu lēmumu pieņemšanai vairs nebūs vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums
„Mūsu nams Kurzemes prospektā 82 Rīgā jau sen vēlas mainīt apsaimniekošanas uzņēmumu, aktīvisti divas reizes centušies organizēt kopīgu balsošanu šajā saistībā, bet nevarēja savākt vajadzīgo balsu skaitu, jo aptuveni 20 dzīvokļi māja ir izīrēti un tajos dzīvo sveši cilvēki. Es no kaimiņa tiku dzirdējis, ka turpmāk pārvaldnieka nomainīšanai vairs nebūs nepieciešami 51 procents dzīvokļu īpašnieku. Vai tā ir? Jānis Imantā.”
Leģionellas – katrā otrajā mājā!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 20 Oktobris 2022
Zinātnieki ir satraukti: pieņemtajam lēmumam par atļauju pazemināt karstā ūdens temperatūru dzīvojamajās mājās var būt bīstamas sekas
Septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kas ļauj dzīvojamo māju pārvaldītājiem samazināt karstā ūdens temperatūru pie izejas no siltummezgla zem 55 grādiem. Šie noteikumi darbosies līdz 2023. gada 30. aprīlim, tas ir, līdz apkures sezonas beigām, bet ar nosacījumu, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ir informēti par pasākumiem pret iespējamu leģionellu savairošanos mājas ūdensapgādes sistēmā.
Spēlējam kopā!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 20 Oktobris 2022
RNA dambretes klubs aicina bērnus un pusaudžus uz izmēģinājuma nodarbībām pie pieredzējušiem treneriem
Daudzi pieaugušie Latvijas iedzīvotāji ar prieku atceras, kā bērnībā mācījušies spēlēt dambreti. Republikā pastāvēja desmitiem dambretistu klubu, Latvijas spēlētāji izcīnīja augstākās vietas starptautiskās sacensībās. – Paldies dambretei par to, ka attīstīja mums loģisko domāšanu, apsēstību un neatlaidību, – stāsta daudzi uzņēmēji. Kur ar dambreti lai nodarbojas mūsdienu bērni? Viņiem ir labas ziņas – Rīgā ir atvērts jauns dambretistu klubs.
Piešķir naudu arī balkoniem
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 20 Oktobris 2022
Rīgā dots starts atjaunotajai daudzdzīvokļu māju remontu atbalsta programmai. Būs iespējams saņemt līdz 30000 eiro
Rīgas pilsētas pašvaldības Īpašuma departaments informē par atjaunotās dzīvojamo māju remontu atbalsta programmas uzsākšanu. Tagad dzīvokļu īpašnieki varēs no pašvaldības saņemt naudu fasādes vai pat atsevišķu tās elementu, piemēram, dažu balkonu vai lodžiju, remontam.
