„Kas vainas gāzei mūsu rajonā?”

Iedzīvotāji, kas izmanto gāzes plītis, sūdzas par palielinātu gāzes patēriņu un neparastu liesmas krāsu 

Rīdzinieki sūdzas par ierasti zilās liesmas negaidītu nosarkšanu gāzes plīts degļos. Diskusijas iemesls bija Dzeņu ielas iedzīvotājas Veronikas ieraksts sociālajos tīklos, kur viņa padalījās ar savām bažām: „Gāze visos četros gāzes plīts degļos dienas pirmajā pusē deg ar sarkanīgu liesmu, bet vakarpusē – normālā zilā krāsā. Kāds tam varētu būt iemesls?”

Varbūt tā ir slānekļa gāze?

Savu vārdu apliecinājumam rīdziniece Veronika pie jautājuma publicējusi fotoattēlu, kurā redzama nosarkusī gāzes liesma viņas plītī, kam seko satraukts jautājums: „Kas vainas gāzei pie mums – Pļavnieku apkaimē? Tā taču parasti ir zila, bet kas tagad? Turklāt 2023. gadā gāzes patēriņš ievērojami palielinājies. Iepriekš rēķinu saņēmu par 2–3 iztērētiem gāzes kubikmetriem mēnesī, taču tagad – par 6, kaut arī plīti izmantoju tieši tāpat kā parasti.”

Atbildot uz jautājumu, cilvēki izvirza visdažādākās versijas: sākot ar aizdomām, ka gāze ir atšķaidīta ar gaisu, līdz pieņēmumiem, ka tajā ir nekvalitatīvas piedevas, kas it kā piešķirot sarkanīgu krāsu. Komentētāji pat izsaka minējumu, ka „šeit darīšana ar slānekļa gāzi no Amerikas”.

Starp komentāriem ir arī versija, ka gāzes liesmas nosarkšanu varētu izraisīt pārāk liels mitrums telpā, kurā atrodas plīts, vai pašas plīts darbības traucējumi, kuru dēļ gāze pilnībā neizdeg un rada lietotājiem risku saindēties ar oglekļa monoksīdu.

Tā paša Pļavnieku mikrorajona iedzīvotājs Iļja stāsta, ka mājas Andreja Saharova ielā 7 iedzīvotāji no uzņēmuma Gaso saņēmuši paziņojumu par darbiem gāzapgādes sistēmā laika posmā no plkst. 12.00 līdz 17.00 ar lūgumu šajā laikā gāzi nelietot un pat noslēgt gāzes padeves ventili. „Iespējams, vizuālā liesmas krāsas izmaiņa ir saistīta ar šiem profilaktiskajiem darbiem un visas sistēmas pārbaudēm? ” komentē rīdzinieks.

Arī Terēze Šumicka, kas dzīvo Pļavniekos, atzīst, ka ir saskārusies ar līdzīgu situāciju: „Rīgā ik pa laikam pārbauda gāzes skaitītājus un kaut ko dara. Tajā laikā no 12.00 līdz 17.00 gāze tiek izslēgta. Mums arī pēc izslēgšanas plītī bija oranža liesma.”

Tējkanna vārās ilgāk!

Šis nebija vienīgais novērojums, ar kuru dalās gāzes diskusijas dalībnieki. Piemēram, Nikolajs Nords raksta: „Ar gāzi tiešām kaut kas nav kārtībā – ja agrāk tējkanna uzvārījās pāris minūtēs, tad tagad tas aizņem 15. Attiecīgi arī skaitītājs griežas 15 minūtes, nevis kā iepriekš – divas.”

Jūlija Gurecka-Fedorova piekrīt Nikolajam: „Sākumā es domāju, ka man vienkārši rādās, ka viss uz plīts vārās pārāk ilgi, taču tas ir fakts: vakar makaronu izvārīšana prasīja 40 minūtes.”

Savukārt Alekss Blagodarnijs pauž pārliecību, ka „gāzei, kas atšķaidīta ar gaisu, ir sarkana liesma, un tā dod daudz mazāk siltuma. To atšķaida jau vairāk nekā gadu. Iespējams, tagad vienkārši ir palielināta gaisa koncentrācija.” (Gāzes nozares eksperti šo versiju atspēko.)

Lietotājs Aleksejs Lugovojs raksta: „Īpaši bīstami kļūst tad, ja gāzes liesma paliek sarkana. Tas nozīmē, ka oglekļa monoksīds, kas veidojas kurināmā sadegšanas laikā, izdalās ārkārtīgi lielos daudzumos. Tas var draudēt ar saindēšanos ar oglekļa monoksīdu, izraisot galvassāpes, sliktu dūšu vai reiboni. Turklāt oglekļa monoksīds ir bezkrāsains un bez smaržas, to nodod vienīgi liesmas krāsas maiņa. Nekādā gadījumā neignorējiet šo signālu.”

Diskusijas ierosinātāja Veronika, kura pirmā pamanīja gāzes nosarkšanu savā plītī, iebilst: „Nē, man nav ne galvassāpju, ne reiboņu. Zvanīju uz Latvijas Gāzes avārijas dienestu, bet mani mierināja, ka tas, kas notiek, ir pieļaujams. Ar ko tieši tas saistīts, man nepaskaidroja.”

Jurijs Mitroščenkovs dalās šādā pieredzē: „Tas notiek, ja dzīvoklī ir augsts gaisa mitrums, jo sevišķi tad, ja tiek lietots aparāts, kas mitrina gaisu.”

Detalizēta skaidrojuma autore Janīna raksta šādi: „Neapstrādātai dabiskajai vai sašķidrinātajai gāzei nav ne krāsas, ne smaržas. Savukārt, lai cilvēks sajustu gāzes noplūdi, tā tiek dezodorēta ar speciālām ķimikālijām. Arī gāzes krāsa var mainīties tikai šādu iemeslu dēļ: nepareizs gaisa daudzums maisījumā (nepietiekams vai pārmērīgs); netīri degļi; neatbilstošs aprīkojums; sliktas kvalitātes gāze.”

Gāzes sarkanā krāsa ir signāls, ka gāzes maisījumā ir oglekļa monoksīda pārpalikums, kas uzkrājas kā jebkura kurināmā sadegšanas blakusprodukts. Cēlonis var būt arī nepilnīga gāzes sadegšana.

Interesanti, ka šī nav pirmā sūdzība par neparasto gāzes liesmas krāsu plīts degļos. Jau 5. februārī par to sūdzējās Purvciema apkaimes iedzīvotāja Natālija: „Divas dienas mums gāze dega ar sarkanu liesmu, tagad atkal ir ierastajā zilajā krāsā. Plīts ir pilnīgi jauna. Tātad grēkots ar zemas kvalitātes gāzes piedevām. Tagad viss ir atgriezies normālā stāvoklī. Patieso izmaiņu iemeslu mēs tā arī neuzzinājām, gāzes servisā mums neviens nepaskaidroja.”

Conexus Baltic Grid: „Gāzes kvalitāte tiek pārbaudīta ik dienu”

Avīzes pārstāvji nolēma noskaidrot, kāds iemesls ir gāzes liesmas krāsas maiņai no zilas uz sarkanīgu vai oranžu.

Conexus Baltic Grid pārstāve Dace Baltābola skaidroja, ka Latvijā nepārtraukti ik dienas tiek monitorēta dabasgāzes kvalitāte un līdz šim nav konstatēta neatbilstība kvalitātes standartam:

– Strādājam tikai ar juridiskām personām, piemēram, uzņēmumu Latvijas Gāze vai citiem gāzes tirgotājiem, kas savukārt pārdod to tālāk, to starpā arī privātajiem lietotājiem. Fiziskām personām dabasgāzi nepiegādājam, tāpēc sūdzības par gāzes kvalitāti no iedzīvotājiem nesaņemam. Lietotājiem ir jāpārbauda plīts kvalitāte, kā arī jānoskaidro, vai viņu mājās tiek veikts remonts. Lai saņemtu padomu, viņi var sazināties ar avārijas dienestu pa tālruni 114.

Eksperts: „Pārbaudiet plīti!”

Uzņēmuma GASO Mācību centra pasniedzējs inženieris Andris Igovens kliedē visus mītus un baumas:

– Problēma ir nevis gāzē vai tās sastāvā, bet gan gāzes plītī. Parastiem vienkāršiem degļiem ir nepieciešama pastāvīga gāzes sūknēšana – tas nozīmē – regulāra pieplūde. Ja pieplūde ir nepietiekama, liesma kļūst dzeltena, kas patiešām ir trauksmes signāls – tas norāda uz nepilnīgu gāzes sadegšanu.

– Vai tas ir bīstami lietotājiem?

– Tas nozīmē, ka degšanas produkti satur oglekļa monoksīdu, kas padara liesmu dzeltenu un palielina lietotāju saindēšanās risku. Šo ierīci nevar izmantot. Šādā gadījumā būtu jāzvana nevis gāzes servisa speciālistam, kurš vienkārši atslēgs gāzes padevi, bet gan profesionālim, kurš atbild par aprīkojumu, kas tiek lietots – vai tā būtu plīts vai kas cits. Visprātīgāk par šo problēmu ir informēt plīts ražotāju ar tās pārdevēja starpniecību vai arī tieši (sazinoties ar garantijas servisu – red. piezīme).

– Ko darīt, ja liesma kļūst nevis dzeltena, bet sarkanīga?

– Pēc būtības, tas ir viens un tas pats. Gāzes liesmas krāsa ir atkarīga no oglekļa monoksīda koncentrācijas sadegšanas produktos. Ja oglekļa monoksīda piesārņojums ir niecīgs, liesma būs daļēji zila, daļēji dzeltena. Ja deglis ir ļoti netīrs, tas ir, deglī gandrīz neieplūst gaiss, tad liesmas krāsa mainīsies no zilas uz dzeltenu, sarkanu vai oranžu.

– Vai lietotāji, lai novērstu problēmu, savu plīti var iztīrīt paši?

– Ja cilvēks zina, ko dara, protams, to var izdarīt. Ja plīts lietotājs nav eksperts un viņam nav izpratnes par šādiem jautājumiem, es ieteiktu nenodarboties ar pašdarbību. Labāk tomēr sazināties ar remonta speciālistu un konkrētā zīmola plīts ražotāja pārstāvi. Parasti Latvijā ir ražotāju pārstāvji un viņiem ir servisa daļas, kas nodarbojas ar šādiem speciāliem remontdarbiem. Ja mēģināsiet veikt darbus pēc principa – kā būs, tā būs, pastāv risks pieļaut kļūdu, kas var izrādīties letāla. Ar gāzi – bez jokiem!

Trūkst gaisa

– Respektīvi, gāzes liesmas krāsas maiņa nekādi nav saistīta ar piemaisījumiem vai nekvalitatīvu gāzes sastāvu?

– Nē, tas ir saistīts tikai ar gaisa trūkumu degšanas procesā. Lai par visiem 100 procentiem atspēkotu iedzīvotāju aizdomas, būtu jāņem paraugi un jāveic analīzes, bet ar 90 procentu precizitāti varu apgalvot, ka iemesls ir gaisa trūkums deglī. Viss atkarīgs no gāzes degļa konstrukcijas, taču, tā vai citādi gāzei nonākot plīts deglī, tā ievelk gaisu un daļēji sajaucas deglī, kā rezultātā liesma iegūst zilu nokrāsu. Ja gaiss ir daļēji sajaukts pašā deglī, gāze pilnībā izdeg un liesmas krāsa ir zilgana, un bažām nav pamata. Ja gaiss nenokļūst deglī, bet tiek pievienots tikai pašā liesmā, tad tā ir dzeltenā krāsā kā svece.

– Vai ir kaut kas saprātīgs pieņēmumos, ka gāze, kas tagad sadeg plītīs, ir importēta no ASV un tās sastāvs vai koncentrācija kaut kā atšķiras no mums ierastā gāzes sastāva?

– Neatkarīgi no kurināmā veida, vai tā būtu šķelda, granulas vai naftas produkti, ja kurināmais deg pareizi, liesma nedrīkst būt ne sarkana, ne dzeltena, ne, vēl jo vairāk, ar sodrējiem. Tas ir tiešs pierādījums tam, ka sadegšana nenotiek pilnībā.

– Vai lietotāji var sazināties ar gāzes dienestu, lai saņemtu palīdzību?

– Ja klienti zvanīs uz avārijas dienestu 114 ar šāda satura sūdzību, tad gāzes dienesta speciālisti atslēgs gāzes padevi. Viņiem nav tiesību iejaukties, lai veiktu jebkādus iekārtu, to starpā gāzes plīts, remontdarbus. Lietotājam vienalga būs jāmeklē padoms un palīdzība pie speciālista, kurš ir apmācīts un sertificēts veikt gāzes plīts vai cita aprīkojuma remontu. Tas ir vienīgais veids, kā novērst briesmas.   

– Vai pati gāze var saturēt kādus piemaisījumus vai piedevas?

– Visos piegādes posmos no brīža, kad gāze nonāk Latvijā, tā tiek pastāvīgi pārbaudīta. Ja kādā posmā tiktu konstatēta kaut niecīgākā kvalitātes neatbilstība, mums nekavējoties tiktu ziņots. Piegādes posmā caur Conexus Baltic Grid šī uzņēmuma speciālisti veic ikdienas mērījumus, un problēmas ir bijušas ļoti reti.

Inženiera loģiskais skaidrojums padara saprotamus procesus, kas var satraukt atsevišķus rīdziniekus, tomēr gāzes lietotāju novērojumi par liesmas krāsas izmaiņām pienāk arī no citiem Rīgas rajoniem.