Nelaimīgais dzīvoklis

Dzīvokļa īpašnieks ir miris, mājas pārvaldnieks turpina sūtīt viņam rēķinus un mājai krājas parāds: kā rīkoties, ja tā notiek mājā?

Ko iesākt ar dzīvokli, ja pēc īpašnieka nāves neviens no mantiniekiem uz to nepiesakās? Cik gadus šāds dzīvoklis var stāvēt tukšs? Cik ātri tas nonāk valstij un pēc tam pašvaldībai, lai tā dzīvojamo platību varētu izīrēt kādai dzīvokļu rindā esošai personai? Nelāga pieredze Rīgā mums lika meklēt atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem. 

„Kas par bardaku ar tukšajiem dzīvokļiem?”

Nesen avīzes redakcija saņēma izmisuma pilnu vēstuli no kādas mājas Salaspils ielā Rīgā iedzīvotājiem: „Iesakiet, kā rīkoties! Dzīvoklis mūsu mājā ir tukšs jau piecus gadus. Tajā dzīvojusī sirmgalve nomira un, acīmredzot pēc sevis mantiniekus neatstāja, viņa pati bija no bērnunama. Mājas pārvaldnieks vēl divus gadus sūtīja rēķinus uz mirušā īpašnieces vārda, pastkastīte bija piebāzta.”

Tad, kā stāsta mājas iedzīvotāji, pārvaldnieks pārstājis prasīt samaksu par dzīvokli no bijušās īpašnieces, taču tukšajā dzīvoklī parādījās citas problēmas.

„Nelaiķe bija vācēja – savās mājās nesa dažādus atkritumus, tagad no tukšā dzīvokļa pa visu māju ložņā blaktis un tarakāni,” raksta iedzīvotāji. „Jau piecus gadus ik mēnesi sazināmies ar dažādām iestādēm, staigājam no biroja uz biroju, ierēdņus jau pēc sejas zinām. Visur viņi mums sola: „Tiksim skaidrībā!” Tomēr vezums no vietas nekust.”

Pēc vēstules autoru domām, maksimums, ko viņiem izdevies sasniegt, ir koplietošanas telpu dezinsekcija:

„Speciālisti ieradās mājā, pie nelaimīgā dzīvokļa izsmidzināja indi un aizgāja ar vārdiem, ka dzīvoklī ieiet viņiem nav tiesību.”

Mājas iedzīvotāji, protams, ir neizpratnē: „Rīgā uz pašvaldības dzīvokļiem ir rinda, un mūsu mājā dzīvoklis stāv tukšs jau sesto gadu. Kā tā? Kas par bardaku Latgales priekšpilsētā, ja, pēc sētnieku teiktā, vai katrā mājā gadiem divi līdz trīs dzīvokļi stāv tukši? Kas mums var palīdzēt? Lūdzu, iesakiet, pretējā gadījumā mēs nezinām, kur citur vērsties.”

Jautājums jālemj mājas pārvaldniekam!

Pēc skaidrības vērsāmies Rīgas domē un pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks, kas apsaimnieko minēto māju.

Pašvaldībā pastāstīja, ka, saskaņā ar informāciju  nekustamā īpašuma datu pārlūkošanas sistēmas NEKIP, par minētā dzīvokļa īpašnieci joprojām norādīta jau 2017. gadā mirusī persona. Mirušās īpašuma tiesības uz dzīvokli reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, bet savas īpašumtiesības uz dzīvokli sieviete nav nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Kā skaidro Mājokļu un vides departamenta Pārvaldīšanas uzraudzības nodaļas galvenā speciāliste – eksperte Inta Deglava, ja dzīvokļa īpašnieks ir miris un neveic maksājumus par dzīvokli, tad problēma jārisina mājas pārvaldniekam.

Šim nolūkam pārvaldnieks (vai jebkura cita ieinteresētā persona) Latvijas Zvērinātu notāru padomē var pieprasīt izziņu no mantojumu reģistra, kurā būs informācija par to, vai ir atvērta mirušās personas mantojuma lieta.

– Un kas notiek, ja mantojuma lieta ir uzsākta?

– Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka mantinieks pieņēmis mantojums. Pat ja mantinieks savu mantojumu vēl nav nostiprinājis zemesgrāmatā uz sava vārda un nav saņēmis mantojuma apliecību, mājas pārvaldnieks jau var prasīt no viņa maksājumus par dzīvokļa faktisko valdīšanu. Ja mantinieks nemaksā, tad pārvaldniekam jau šinī posmā ir tiesības vērsties pret parādnieku tiesā, lai piedzītu parādu par dzīvokli.

– Kā rīkoties, ja nomirušā īpašnieka dzīves laikā dzīvoklim ir sakrājies parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem?

– Pieņemot mantojumu, mantinieks uzņemas arī visas mirušā parādsaistības.

Ja mantinieki nepiesakās

– Iedzīvotāji mājā Salaspils ielā, Rīgā, stāsta, ka viņu kaimiņienei mantinieku neesot bijis, un viņa mirusi jau pirms sešiem gadiem. Kurš kļūs par šī dzīvokļa īpašnieku?

–  Ja mantinieki neparādās un neviens par dzīvokli nemaksā, pārvaldniekam jāvēršas pie notāra ar iesniegumu par mantojuma atklāšanu. Pēc tam pārvaldnieks varēs notāram iesniegt kreditora pieteikumu par parādsaistībām, kas saistītas ar šo mantojumu. Ja mantinieki tā arī neparādīsies, tad dzīvoklis tiek pasludināts par bezmantinieka mantu un beigu beigās nonāk valsts valdījumā.

Ja pārvaldnieks visu būs izdarījis pareizi, tas ir, paziņojis par iepriekšējā īpašnieka parādu, tad valsts vai pašvaldība, kā jaunais dzīvokļa īpašnieks, šo parādu samaksās.

Ja pārvaldnieks parādu nebūs paziņojis, tad jaunajam dzīvokļa īpašniekam, kuru pārstāv Privatizācijas aģentūra, ir pienākums maksāt apsaimniekotāja izsniegtos dzīvokļu rēķinus no dienas, kad valsts pārņēma šo īpašumu. Šādā situācijā pārvaldniekam iepriekšējo parādu vajadzētu norakstīt kā neatgūstamu parādu.

Ja valsts nodos šo dzīvokli pašvaldībai, lai tā to varētu izīrēt kādai no dzīvokļu rindā reģistrētajām personām, tad visus rēķinus, ko mājas apsaimniekotājs būs izrakstījis no dienas, kad dzīvokļa īpašums nodots valstij, būs jāmaksā pašvaldībai.

– Vai pašvaldībai ir tiesības atteikties pārņemt dzīvokli, ja tas ir ļoti sliktā stāvoklī?

– Pirms piekrist īpašuma pārņemšanai, pašvaldība vispirms izvērtē par dzīvokli pieejamo informāciju: tā platību, labiekārtojuma pakāpi un zemesgrāmatā ierakstītos apgrūtinājumus.

Vai kaimiņi ir tiesības uzzināt, kas ir mantinieks?

Nevar nepiekrist, ka mājas apsaimniekotājs reti ir pirmais, kas uzzina par dzīvokļa īpašnieka nāvi. Un tukšā dzīvokļa nonākšana valsts un pašvaldības valdījumā var krietni aizkavēties. Acīmredzot tas noticis arī mājā Salaspils ielā, kur pārējie iedzīvotāji kļuvuši par situācijas ķīlniekiem. Vērsāmies Zvērinātu notāru padomē, lai noskaidrotu, vai mirušās sievietes kaimiņiem ir tiesības noskaidrot, kurš tagad ir dzīvokļa īpašnieks, lai palūgtu viņu tikt galā ar blaktīm un tarakāniem.

– Iesaku kaimiņiem ar rakstisku iesniegumu vērsties pie mājas pārvaldnieka un lūgt rīkoties, – stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāve Vija Piziča. – Turklāt ar pārvaldnieku sazināties tieši rakstiski, jo mutiskām sūdzībām un sūdzībām pa tālruni ir daudz mazāks svars.

– Kā varēja gadīties, ka sešus gadus pēc sievietes nāves dzīvokli joprojām nav pārņēmusi ne valsts, ne pašvaldība?

– Tā var gadīties, ja nav uzsākta mantojuma lieta. To var uzsākt, piemēram, mirušās kreditori. Konkrētajā situācijā tas ir mājas pārvaldnieks, kas gadiem nesaņem maksu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī Rīgas pašvaldības Ieņēmumu pārvalde, kas no mirušās nesaņem nekustamā īpašuma nodokli.

– Kā kaimiņiem uzzināt, vai mantojuma lieta ir uzsākta un vai tā ir virzījusies uz priekšu?

– To var noskaidrot jebkura persona, sazinoties ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.). Maksa par mutisku informāciju no mantojuma reģistra ir 4,27 eiro. Lai to izdarītu, jāzina dzīvokļa adrese, mirušā īpašnieka vārds, uzvārds un personas kods. Ja ir uzsākta mantojuma lieta, tad ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļauju mājas pārvaldnieks var iegūt informāciju par mantiniekiem un sazināties ar viņiem, lai atrisinātu jautājumu par tarakāniem blaktīm.

– Bet, ja izrādīsies, ka lieta nav sākta?

– Tādā gadījumā mājas pārvaldnieks kā kreditors var vērsties pie jebkura zvērināta notāra, lai ierosinātu mantojuma lietu un paziņotu par mantojuma atklāšanu. Ja mantinieki nepieteiksies, īpašums drīzumā kļūs par bezmantinieka mantu un nonāks valsts īpašumā. Attiecīgi radīsies iespēja situāciju atrisināt.

Pārņemt dzīvokli nav tik vienkārši!

Kā skaidro uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Una Greņeviča, nelaimīgajam dzīvoklim jauna īpašnieka tik tiešām nav.

– Kopš 2017. gada beigām neesam saņēmuši maksājumus no šī dzīvokļa īpašnieka par apsaimniekošanu, komunālajiem maksājumiem un nomas maksu par zemi zem mājas. Mantinieki nelika par sevi manīt, tādēļ uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, kā mirušās dzīvokļa īpašnieces kreditors, jau ir vērsies pie zvērināta notāra ar lūgumu nodibināt mantojumam aizbildnību un uzsākt mantojuma lietu.

– Kāpēc tas aizņem tik ilgu laiku?

– Aizbildnības nodibināšana pār mantojumu nav viegls process, tas aizņem daudz laika. Protams, šo gadu laikā kopējais mājas parāds dzīvokļa nesamaksāto rēķinu dēļ ir audzis.

– Vai mājas pārvaldnieka vainas šeit nav?

– Parasti šādas grūtības rodas, ja īpašniekam nav mantinieka. Ja pārvaldnieks nav saņēmis informāciju par mantojuma atstājēja nāvi, tad viņš nevar vērsties pie notāra.

– Vai jūsu darbā bieži gadās situācijas, kad dzīvoklis, lūk tā – piecus gadus pēc kārtas ir tukšs?

– Jā, praksē ir gadījumi, kad jautājuma atrisināšanai par miruša dzīvokļa īpašnieka mantu ir pagājis ilgs laiks.

Ieiet atļauts tikai ar tiesībsargājošas iestādes rīkojumu

– Pēc jūsu ieteikuma, pie kā vērsties mirušās sirmgalves – atkritumu vācējas – kaimiņiem? Kā rīkoties antisanitārajā situācijā?

– Saskaņā ar normatīvo regulējumu, mums atļauts iekļūt dzīvoklī tikai ar tā īpašnieka atļauju. Ja šādu atļauju iegūt nav iespējams, tad uz tiesībsargājošas iestādes rīkojuma pamata.

Veselības inspekcijā apstiprināja, ka arī viņiem, lai veiktu pārbaudes, dzīvoklī iekļūt nav ļauts.

– Mēs bieži saņemam iedzīvotāju sūdzības par antisanitāriem apstākļiem atsevišķos dzīvokļos, no kuriem cieš visa māja, – stāsta Veselības inspekcijas higiēniste Ilga Gluhovska. – Vienīgais, ko varam darīt, ir uzlikt par pienākumu māajs pārvaldniekam veikt kaitēkļu apkarošanu koplietošanas telpās. Pēc tam varam pārbaudīt, vai pārvaldnieks ir ievērojis šo prasību.

– Kādu palīdzību vēl var sniegt Veselības inspekcija?

– Mūsu inspektori var sastādīt aktu, ka kādā dzīvoklī ir antisanitāri apstākļi. Likums noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums uzturēt savu dzīvokli atbilstoši sanitārajām un higiēnas prasībām. Par šo noteikumu neievērošanu, varam īpašnieku administratīvi sodīt ar naudas sodu līdz 200 eiro apmērā.

– Kā tas palīdzēs, ja problemātiska dzīvokļa īpašnieks nevar vai negrib to sakopt?

– Šajā gadījumā mājas pārvaldnieks vai pārējie mājas īpašnieki, pamatojoties uz Veselības inspekcijas izsniegto aktu, var sūdzēt tiesā higiēnas standartus neievērojošos dzīvokļu īpašniekus, prasot viņu izlikšanu no dzīvokļa vai tā atsavināšanu.

– No jūsu teiktā izriet, ka no antisanitāra dzīvokļa, kurš smird un no kura lien tarakāni, var izlikt ne tikai īrnieku, bet arī tā īpašnieku?

– Jā, Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašumu var atsavināt, izliekot dzīvokļa īpašnieku, ja viņš vai cita dzīvoklī esoša persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, tai skaitā sanitārās, un tādējādi apdraud citu cilvēku drošību, veselību un apkārtējās vides kvalitāti.