„Man pieskaitīti visas mājas atkritumi!”

Janvārī rīdziniece Ņina saņēmusi ļoti nepatīkamu rēķinu no mājas apsaimniekotāja. Par 15,2 kvadrātmetrus lielo dzīvokli sirmgalvei bija aprēķināta maksa 355,37 eiro. Rūpīgi ieskatoties, Ņina gluži vai apstulba: lielāko daļu no rēķina veidoja maksa par lielgabarīta atkritumu izvešanu. „Man ir pieskaitīti visas mājas atkritumi,” sašutumu pauž pensionāre, „kur te likums, kur taisnīgums?”

Ņina stāsta, ka divtūkstošo gadu sākumā pārcēlusies uz mazo dzīvoklīti bez ērtībām Brīvības ielas rajonā. Dzīvoklim bijušas piederīgas arī koplietošanas telpas – vienkāršāk sakot, pieliekamais kambaris koplietošanas telpās.

„Uz manu ievākšanās laiku šajā dzīvoklī pieliekamais jau bija pilns ar dažādiem hlamiem: salauztām mēbelēm un citām nevajadzīgām lietām, ko tur savilka pārējiem mājas iedzīvotāji,” stāsta rīdziniece.

Gāja laiks, Ņinas dzīvoklī dzīvoja vai nu viņas dēls, vai kāds paziņa. Pirmais zvans atskanēja pirms dažiem mēnešiem, kad mājas apsaimniekotāja pārstāvis vērsās pie Ņinas ar brīdinājumu par lielgabarīta atkritumu izvešanu: „Dodam jums divas nedēļas savu lietu savākšanai, nesavāktie atkritumi tiks nogādāti poligonā.”

„Šajā pieliekamajā patiešām bija dažas no mūsu vecajām lietām,” atzīst Ņina, „tās bija sapakotas vairākās kartona kastēs.”

Dzīvokļa īpašniece kastes nesavāca, un drīz apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvji tās izmeta kopā ar citām salauztām un nevajadzīgām lietām, ar ko bija piebāzts pieliekamais. Ņina piekrīt, ka lielgabarīta atkritumu izvešana ir papildu pakalpojums, par kuru jāmaksā. Tikai viņa nesaprot, kāpēc 2022. gada janvārī apsaimniekošanas uzņēmums rēķinu par lielgabarīta atkritumu izvešanu izrakstīja viņai vienai.

■ ■ ■

„Atkritumu rēķins izrādījās milzīgs – 293 eiro,” sūdzas sieviete. „Kad apsaimniekotājam sāku uzdot jautājumus, kāpēc man vienai jāmaksā par daudzu kaimiņu atkritumiem, saņēmu atbildi, ka tādu rīkojumu izteikusi „mājas vecākā”.

Ņinai piedāvājuši uzrakstīt iesniegumu, norādot, kādu daļu no izvestajiem atkritumiem viņa atzīst par savu. Sieviete to arī izdarīja, pieprasot atkritumu izvešanas maksu sadalīt vienādi visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Februārī viņa rēķinā par dzīvokli neredzēja solīto pārrēķinu. Tagad Ņina ir gatava vērsties tiesā.

„Es jau vērsos policijā,” viņa stāsta, „un tur man paskaidroja, ka notiekošais ir tīra patvaļa.”

■ ■ ■

Ko izmantot savai aizstāvībai, ja vienam īpašniekam spiež samaksāt visas mājas lielgabarīta atkritumu izvešanu? Situāciju komentē juriste Viktorija Auziņa.

– Kādi pierādījumi pret apsaimniekotāju jāsagatavo, lai atspēkotu visu atkritumu izvešanas maksas pierakstīšanu vienam dzīvokļa īpašniekam?

– Ja lieta nonāks līdz tiesai, tad pietiekami pierādījumi būs, piemēram, mājas vecākās un sētnieka akts.

– Bet sētnieks taču ir apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieks, un mājas vecākajai var būt personīga interese, lai atkritumu maksa tiktu rēķināta konkrētajam dzīvoklim.

– Tā ir taisnība, tādēļ katras puses iespēja tiesā pierādīt savu taisnību ir aptuveni līdzīga. Ja dzīvokļa īpašnieks saņem nepārprotami negodīgi izrakstītus rēķinus, viņam vispirms ir aktīvi jāpretojas, jo tas palielina viņa izredzes tiesā.

– Kā būtu jārīkojas Ņinai?

– Viņai vispirms ir jāraksta iesniegums apsaimniekošanas uzņēmumam, kurā viņa skaidri norāda, ka pilnībā nepiekrīt aprēķinam, kur viņas rēķinā ir iekļautas visu kaimiņu lielgabarīta atkritumu izvešanas izmaksas. Iesniegumu viņa var rakstīt arī krievu valodā, ja apsaimniekotājs to pieļauj, tomēr ieteicamāk to darīt valsts valodā. Iesniegums jāsagatavo divos eksemplāros, lai vienu eksemplāru ar apsaimniekošanas uzņēmuma atzīmi par saņemšanu atstātu sev (tas kalpos par pierādījumu, ka pieteikums ir pieņemts – red. piezīme).

– Cik likumīga bija apsaimniekošanas uzņēmuma iniciatīva pēc mājas vecākās lūguma organizēt dārgu lielgabarīta atkritumu izvešanu?

– Tas atkarīgs no pilnvarojuma apjoma, ko dzīvokļu īpašnieki devuši mājas vecākajai. Ja īpašnieki ar balsu vairākumu pilnvarojuši šo personu viņu vietā pieņemt lēmumu par atkritumu izvešanas organizēšanu un finansēšanas kārtības noteikšanu, tad viss noticis likumīgi. Ja mājas vecākajai šādu pilnvaru nav, tad lēmumu par atkritumu izvešanu no koplietošanas telpām vajadzēja pieņemt ar dzīvokļu īpašnieku kopīgu balsojumu.

– Pieņemsim, ka apsaimniekotājs vairākuma īpašnieku interesēs turpina uzstāt, lai Ņina apmaksātu visu rēķinu. Kā viņai rīkoties tālāk?

– Iesaku Ņinai vērsties policijā ar iesniegumu par viņas personīgo lietu zādzību no koplietošanas telpām. Vienlaikus viņai jāizveido pazudušo priekšmetu saraksts, norādot to vērtību; šo uzskaitījumu pēc tam varēs izmantot tiesā, lai pierādītu atkritumu izvešanas nelikumību un izrakstītā rēķina neatbilstību – galu galā, pēc iesnieguma policijai, būs uzskatāmi redzams, ka Ņinai pazudušo lietu apjoms ir mazs, un to izvešana nevar izmaksāt teju 300 eiro. Tādējādi strīds starp dzīvokļa īpašnieku un mājas pārvaldnieku nonāks jaunā līmenī.

■ ■ ■

– Biežāk situācija ir tieši pretēja: viens cilvēks izmet lielgabarīta atkritumus, bet par to izvešanu samaksā visi mājas iedzīvotāji. Kā pareizi rīkoties, lai lietu īpašnieks samaksātu rēķinu?

– Aculiecinieki var noformēt aktu, ka ir redzējuši konkrēto personu koplietošanas telpās (vai kādā citā dzīvokļu īpašniekiem noteiktā vietā – red. piezīme) izmetam lielgabarīta atkritumu. Tad iedzīvotāji šo aktu var iesniegt mājas apsaimniekotājam, tomēr katrā šādā gadījumā ir atšķirīgas nianses un pierādīt cilvēka vainu nemaz nav tik vienkārši.

Man atmiņā ir piemērs no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Lāčplēsis Rīgā. Kādu vakaru viena dzīvokļa īpašniece ievēroja vīrieti, kurš kopējā atkritumu konteinerā Kurzemes prospektā izmeta auto riepas. Sieviete atcerējās logotipu uzlīmes uz pārkāpēja automašīnas, un pēc šīm uzlīmēm tika identificēts uzņēmums, kuram piederēja auto. Kooperatīva pārstāvji vērsās firmā ar prasību. Interesanti, ka uzņēmums nenoliedza sava darbinieka, kurš riepas izmeta nevietā, vainu un samaksāja rēķinu par autoriepu utilizāciju.