Acis baidās – rokas dara!

Māja, kurā ir tikai 12 dzīvokļi, ar entuziasmu sāka renovāciju: «Vēlamies krasi samazināt apkures izmaksas» 

Sēņu ielā 1,Garkalnē, 12 dzīvokļu mājas iedzīvotāji nobalsoja par kompleksu savas mājas renovāciju. Viņu galvenais mērķis ir ietaupīt uz apkures izmaksām, un dzīvokļu īpašnieki ir pārliecināti, ka remontdarbi atmaksāsies salīdzinoši drīz.

Pats grūtākais – saglabāt nervu sistēmu

Visticamākais, ka mājai Sēņu ielā 1vienkārši paveicās, ka mājā atradās  tik entuziasma pilni cilvēki, kuri labprāt uzņēmās šo projektu.

Uz jautājumu, kas siltināšanas organizēšanā bijis grūtākais, mājas vecākais Ilgonis Šteinbergs atbildēja: «Nosargāt nervu sistēmu». Patiešām, ceļš uz šīs mājas siltināšanu nebija viegls.

– Dzīvokli Garkalnē iegādājos ar mērķi, lai tur pārceltos, kad būšu pensijā, – stāsta Ilgonis Šteinbergs. – Un tā sagadījās, ka ilgus gadus īrēju dzīvokli Rīgā, bet uz Garkalni pārcēlos tikai pirms pusotra gada.

Taču Ilgonim jau pirms pārcelšanās bija jāķeras pie mājas kopējām lietām. Pirmās runas par mājas renovāciju sākās jau pirms astoņiem gadiem. Tagadējais mājas vecākais atceras, ka cilvēks, kurš tobrīd bija mājas pilnvarotā persona, kaimiņus vienkārši nostādīja fakta priekšā: «Ir doma siltināt māju, katram jāsamet pa 250 eiro.»

– Tai laikā man jau bija pieredze ar dalību ēku siltināšanas projektos, – stāsta Ilgonis Šteinbergs, kurš ilgus gadus bija Rīgas rajona padomes izpilddirektors. – Tikām organizējuši Siguldas pilsētas slimnīcas, kā arī Mālpils arodskolas renovāciju. Vienu projektu pārraudzīja Ekonomikas ministrija, otru – Izglītības ministrija.

Tādējādi bijušajam valsts pārvaldes darbiniekam bija pieredze renovācijas veikšanā atbilstoši visiem noteikumiem. Sasaucis mājas iedzīvotājus, viņš skaidrojis kaimiņiem galveno – «Ja gribam māju siltināt, nevaram nodarboties ar pašdarbību, darbi jāveic pēc likuma, soli pa solim.»

Skaidrs, ka pārējie mājas īpašnieki uzreiz aktīvajam kaimiņam uzdeva uzdevumu – «Tā kā tu esi tik izglītots, tad ņem tās lietas savās rokās!»

Izvēlējāmies profesionālu pārvaldnieku

Ilgonis Šteinbergs nevairījās no atbildības. Siltināšanas organizēšanā par viņa palīgu kļuva apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, kas māju apsaimnieko beidzamos desmit gadus.

«Tā kā mūsu māja bija celta 90. gados, sākumā to apsaimniekojām pašu spēkiem,» atceras mājas vadītājs. – Ļoti labi, ka toreiz bijām pietiekami gudri, lai mājā uzstādītu savu granulu apkures katlu. Tā kā dzīvoju Rīgā un varēju salīdzināt tarifus, tad jau pirmajās ekspluatācijas dienās katls atmaksājās daudzkārt, jo mājas apkure mums izmaksāja četras reizes lētāk nekā tobrīd maksāja rīdzinieki.

Taču ar laiku Sēņu ielas 1.mājas dzīvokļu īpašnieki saprata, ka viņiem nepietiek apgrozāmo līdzekļu, lai iegādātos granulas katrai nākamajai apkures sezonai. Iedzīvotājiem iepriekš bija jāvāc līdzekļi, lai siltajā sezonā iegādātos lētākas granulas, un ne vienmēr bijis viegli pārliecināt kaimiņus samaksāt avansu.

– Lai atvieglotu procesu, aptuveni 2012. gadā mājas pārvaldīšanu nodevām profesionālam uzņēmumam – Rīgas namu apsaimniekotājs, – atceras mūsu sarunbiedrs.

Projekta popularizēšana ilga astoņus gadus

Ar pārvaldnieka atbalstu 2015. gadā māja uzsāka renovācijas projekta virzīšanu. Gāja ļoti smagi, stāsta Ilgonis:

– Mēs gatavojām dokumentus valsts līdzfinansējuma saņemšanai no finanšu iestādes Altum, taču eksperti projektā konstatēja te vienu kļūdu, te citu. Mums norādīja uz dažām nepilnībām, kuras bija jālabo, taču arī pēc labojumiem tika konstatētas jaunas kļūdas.

Šīs kavēšanās radīja mājai papildu izmaksas, jo pandēmijas laikā un pēc tam 2022. gadā būvniecības izmaksas Latvijā strauji pieauga. Līdz ar to pērn, kad iedzīvotāji pulcējās noslēguma kopsapulcē, par renovāciju nobalsoja vairs nevis absolūtais īpašnieku vairākums, bet gan septiņu dzīvokļu pārstāvji no 12.

– Taču lēmums tomēr tika pieņemts, – skaidro Ilgonis. – Tiem iedzīvotājiem, kuri balsoja pret siltināšanu, saku – «Pēc renovācijas varēsiet dzīvokli pārdot, un ieņēmumi būs jums, lai nopirktu divus tādus neremontētā mājā.»

«Jau jūtam ekonomiju»

Mājā Sēņu ielā 1, siltināšanas un renovācijas projekta ietvaros paveikti trīs svarīgi darbi: modernizēts apkures katls, nomainīti ūdensvada un kanalizācijas stāvvadi, daļēji iestiklotas lodžijas un nomainītas ieejas durvis.

Ilgonis Šteinbergs stāsta, ka pat šobrīd, kaut arī vēl nav uzsākti darbi pie fasādes ārējās siltināšanas, dzīvokļu īpašnieki jau jūt temperatūras paaugstināšanos savos dzīvokļos un siltumenerģijas ietaupījumu:

– Tas nozīmē, ka šobrīd varam samazināt savas katlumājas intensitāti un ietaupīt uz granulām.

Ir ideja!

Uz jautājumu, vai iedzīvotājiem ir vērts uzsākt savu māju renovāciju tagad, laikā, kad būvdarbiem ir augstas izmaksas un tik pat dārga ir apkure, Ilgonis Šteinbergs viennozīmīgi atbild: «Jā!»

– Latvijā ir veselas pilsētas, kur ļoti aktīvi notiek renovācija, piemēram, tās ir Valmiera, Sigulda, Silakrogs, – stāsta mājas vecākais.

Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka renovācijas veiksme katrā no apdzīvotajām vietām ir atkarīga no vietējās pašvaldības attieksmes. Taču šeit slēpjas politisks aspekts:

– Katrs nekustamā īpašuma īpašnieks Latvijā maksā nekustamā īpašuma nodokli, kas pilnībā paliek pašvaldības budžetā. Vēlos atgādināt, ka nekustamā īpašuma nodoklis tā klasiskajā izpratnē pirmo reizi tika ieviests Senajā Romā un to izmantoja varas iestādes tieši infrastruktūras uzturēšanai. Tagad nauda, ko pašvaldības iekasē no iedzīvotājiem šī nodokļa veidā, nonāk pašvaldības kopbudžetā, ko pārvaldes iestādes iztērē dažādām pilsētas vajadzībām. Personīgi es domāju, ka pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi būtu jāizmanto, lai palīdzētu iedzīvotājiem dzīvojamā fonda renovācijā un restaurācijā. Galu galā sērijveida māju iedzīvotāji, kuru resurss paredzēts tikai 50 gadiem, jau gadiem maksā šo nodokli pašvaldības kasē un daudzās pilsētās nesaņem pretī nekādu palīdzību, – uzskata mājas Sēņu ielā 1, Garkalnē, pārstāvis.

Cik ātri renovācijai vajadzētu atmaksāties?

Par to, kā tika organizēta renovācija mājā Sēņu ielā 1 Garkalnē, pastāstīja uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis.

– Papildus mājas siltināšanai kapitāli izremontējām arī katlumāju. Faktiski mājā uzstādījām jaunu apkures katlu, kas palīdzēs būtiski samazināt iedzīvotāju apkures rēķinus.

Katlumājas remontu gan nācās veikt bez Altum energoefektivitātes paaugstināšanas programmas palīdzības. Tas saistīts ar atbalsta programmas īpatnībām, kas noteic maksimālo palīdzības apmēru vienam mājas dzīvojamās platības kvadrātmetram.

Šeit nepieciešams paskaidrojums – atbalsta programma dzīvojamo māju siltināšanai sniedz iedzīvotājiem izdevīgu iespēju saņemt no Altum neatmaksājamu naudas daudzumu granta veidā, kas var veidot pusi no mājā veikto darbu izmaksām. Granta apjomam jāatbilst noteiktām prasībām.

– Lai aprēķinātu, uz cik lielu grantu var pretendēt dzīvokļu īpašnieki, energoauditoram ir jāaprēķina iespējamais siltumenerģijas ietaupījums mājā pēc siltināšanas darbiem – parasti ietaupījums sasniedz 50–55% no sākotnējā siltuma patēriņa, – skaidro uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārstāvis. – Tas nozīmē, ka ar projektu saistīto darbu kopējām izmaksām nevajadzētu pārsniegt summu, ko iedzīvotāji turpmāko 35 gadu laikā ietaupīs uz siltumu (pēc siltumenerģijas pašreizējā tarifa).

Kādā veidā palīdz Altum?

Izrādās, ka renovācijas projektam, ko iedzīvotāji veic ar valsts atbalstu, vajadzētu atmaksāties turpmāko 35 gadu laikā. Ja mājas remonta un siltināšanas kopējās izmaksas pārsniedz potenciālo ietaupījumu apjomu, tad izmaksas, kas pārsniedz noteiktās, vairs netiek uzskatītas par attiecināmām uz renovācijas projektu, – uzsver Aleksandrs Sakovskis. – Lai veiktu to darbu daļu, kuru nefinansēja valsts energoefektivitātes paaugstināšanas programma, iedzīvotājiem iepriekš nācās ņemt bankā kredītu. Tā kā ne vienmēr ir viegli saņemt aizdevumu bankā, šādus kredītus papildu remontdarbiem iedzīvotājiem sāka izsniegt finanšu institūcija Altum. 

Sākumā šāda kredīta apmērs mājas remontam nedrīkstēja pārsniegt 120 eiro par vienu mājas lietderīgās platības kvadrātmetru. Tad noteikumi mainījās, un tagad ikviena māja var saņemt Altum kredītu, ne lielāku par 400 tūkstošiem. Tas gan vairs nav grants, bet parasts kredīts, tomēr ar izdevīgu likmi – 3,9% gadā.

Saņēma pārvaldnieka Rīgas namu apsaimniekotājs atbalstu

Aleksandrs Sakovskis stāsta, ka mājas Sēņu ielā 1 Garkalnē iedzīvotāji pieņēma lēmumu veikt visus mājas pilnīgas renovācijas darbus, tāpēc pilnībā pieprasīja visu energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros pieejamo Altum grantu, kā arī izmantoja maksimālo Altum izsniegto kredītu, tomēr līdzekļu katlumājas remontam joprojām nepietika.

Talkā nāca mājas pārvaldnieks Rīgas namu apsaimniekotājs, kas nodrošināja dzīvokļu īpašniekiem iespēju katlumājas kapitālo remontu veikt uz nomaksu. Proti, remonts ir veikts pašlaik, bet dzīvokļu īpašnieki par to samaksās tuvāko divu gadu laikā.

Gandrīz jauna māja

– Iznāk, ka pēc visu būvdarbu pabeigšanas iedzīvotāji saņems gandrīz jaunu māju?

– Jā, – apstiprina Rīgas namu apsaimniekotāja attīstības direktors. – Galu galā renovācijas programmas ietvaros būs pilnībā nosiltināti bēniņi, pagraba pārsegums un fasādes, būvnieki nomainīs mājas logus. Tāpat dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par individuālo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu ar attālinātās nolasīšanas iespēju.

– Cik iedzīvotāji maksās par remontu, un cik ilgi?

– Kopējā samaksa par veiktajiem darbiem renovācijas programmas ietvaros šai mājai būs 1,95 eiro par kvadrātmetru mēnesī, un iedzīvotāji par darbiem maksās 15 gadus. Tāpat divu gadu laikā dzīvokļu īpašnieki saņems ikmēneša rēķinus par pabeigto katlutelpas modernizāciju – maksa būs 0,85 eiro par kvadrātmetru.

Šādus izdevumus kopsapulcē apstiprināja mājas Sēņu ielā 1 dzīvokļu īpašnieki.