Kurš soda par ūdensskaitītāja izmantošanu, kam beidzies lietošanas termiņš?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Marts 2017
“Mūsu mājā ir problēmas ar ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu. 2011. gadā kooperatīvs visos dzīvokļos uzstādīja jaunus C klases mēraparātus. Pēc Ministru kabineta noteikumiem ūdens patēriņa skaitītāji no jauna jāverificē pēc četru gadu lietošanas, taču mūsu kooperatīva biedri patvaļīgi jau divus gadus šo termiņu ir nokavējuši un turpina lietot skaitītājus.
Mēs vērsāmies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, taču tur mums palīdzēt nevar. Uzņēmumam ”Rīgas ūdens” arī ir pilnīgi vienalga, jo viņiem nav jāatbild par dzīvoklī uzstādītiem un lietotiem mēraparātiem. Arī lielākais vairums dzīvokļu īpašnieku nav ieinteresēti savlaicīgā skaitītāju verifikācijā, jo tas maksā naudu.
Patlaban mūsu mājā ir izveidojusies situācija – tiek pārkāpts likums par mēraparātu verifikāciju, bet nevienas uzraugošas iestādes, kurā dzīvokļu īpašniekiem vērsties ar sūdzību, Latvijā nav. Sakiet, ko mums darīt, lai atbildīgās personas apsekotu dzīvokļus un sodītu pārkāpējus?”
Viens dzīvoklis – desmitiem apkrāpto
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Marts 2017
Kā darbojas krāpnieki dzīvokļu īres tirgū Rīgā? Dzīvokļa īpašnieks izkrāpj no īrnieka 2000 eiro, bet beigās izrādās – vispār nav īpašnieks
Pastāstīšu savu skumjo stāstu, kādu piedzīvoju pēc tam, kad nolēmu Rīgā īrēt dzīvokli. Par nelaimi, godīga īpašnieka vietā manā ceļā pagadījās blēdis. Šis cilvēks no manis izkrāpa 2000 eiro, pēc tam izlika no dzīvokļa un tagad izsmej jebkuras manas likumīgās prasības. Kaut arī negribas tā domāt, bet tas var atgadīties ar katru, un nelaimes brīdī palīdzību nebūs kam prasīt.
Tambovas vilks tev biedrs!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 09 Marts 2017
Dzīvokļu īpašnieku biedrība (DzĪB), pārņemot mājas pārvaldīšanu, nereti nonāk konfliktā ar atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem vai pat pārkāpj likumu. Kā pārējiem mājas iedzīvotājiem pasargāt sevi?
Daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri paguruši no nemitīgās cīņas ar komunālajām problēmām, šķiet, ka vienīgā izeja no situācijas ir dzīvokļa iegāde jaunbūvē. Tik tiešām, ko vēl vēlēties dzīvokļa īpašniekam? Jaunbūvē ūdensvads ir jauns, apkures sistēma strādā nevainojami, arī jumtu vēl daudzus gadus mainīt nenāksies. Taču kādas mājas Rīgā, Kaplavas ielā, pieredze rāda, “ka ne viss ir zelts, kas spīd”. Iespējams, reizēm labāk dzīvot padomju laika sērijveida mājā starp draudzīgiem kaimiņiem, nevis smalkā jaunbūvē, kur katrs kaimiņš “deķi velk uz savu pusi”...
Zemes īpašniekiem joprojām par maz
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 09 Marts 2017
Tiesas spriedums pirmo reizi ierobežojis komercdarboņu alkatību, kuri uzpirkuši zemi zem daudzdzīvokļu mājām Rīgā, lai ar to neierobežoti pelnītu
Jau otro mēnesi Rīgā turpinās skaļš zemes skandāls. Akciju sabiedrība Pilsētas zemes dienests ar atgādinājuma vēstulēm par nesamaksātu parādu par zemes nomu no 2008. līdz 2010. gadam ir vērsusies pie simtiem dzīvokļu īpašnieku. Katram dzīvokļa īpašniekam izteikts piedāvājums brīvprātīgi samaksāt parādu, kura apmērs var svārstīties no 40 līdz 2000 eiro. Kā vērtēt šādu nekaunību? Diemžēl ne tā, kā to izdarīja zināms skaits vēstuļu saņēmēju, kuri paziņojumu novērtēja kā zemes īpašnieka neizdevušos joku un vēstules vienkārši izmeta papīrgrozā. Šī lieta nav nekāds joks un prasa vismaz kaut kādu skaidrību.
Uzbrukums piespieda apvienoties
«Tas ir vietējā pircēja tirgus…»
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Marts 2017
Nekustamo īpašumu sertificēto aģentu dienas Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija pirmo reizi sarīkoja pagājušā gada augustā ar mērķi nodrošināt iespēju cilvēkiem personīgi iepazīties ar nekustamo īpašumu aģentu darbu. Pirms darījuma slēgšanas cilvēkiem rodas milzum daudz jautājumu, taču pilnvērtīgu un uzticamu informāciju par tirgū notiekošo iegūt ir samērā sarežģīti.
■ Vai pašlaik ir izdevīgi pirkt dzīvokli, lai pelnītu, to izīrējot?
■ Kurā nekustamā īpašuma segmentā aug cena?
■ Ko mainīs jaunais likums Par dzīvojamo telpu īri?
■ Kā būt pārliecinātam par to, ka nekustamā īpašuma aģents neapkrāps?
Kaimiņi dzīvoklī grasās atvērt masāžas salonu!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Marts 2017
“Rakstu no Preiļiem. Dzīvojam mazdzīvokļu mājā – kopā tikai 12 dzīvokļu un viena kāpņu telpa. Nesen vienistabas dzīvoklī nomainījās īpašnieki. Gluži nejauši uzzinājām, ka jaunie kaimiņi šajā dzīvoklī grasās atvērt masāžas salonu.
Protams, mēs esam pret. Uzrakstījām iesniegumu pašvaldībai, kurā norādījām, ka esam kategoriski pret privātuzņēmuma atvēršanu mājā. Mūsu māja ir privatizēta, visiem dzīvokļiem ir īpašnieki. Zem šī iesnieguma parakstījās desmit dzīvokļu īpašnieki. No domes saņēmām gauži formālu atbildi, kuru sūtīja Būvniecības nodaļa, norādot, ka viņiem pretenzijas pret remontu nav. Un viss! Taču gatavošanās salona atklāšanai turpinās. Ko mums tālāk iesākt, lai mājā nepieļautu šāda salona darbošanos?”
Vai pārvaldnieks pareizi aprēķina apmaksu par sadzīves atkritumu izvešanu
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Marts 2017
“Dzīvoju mājā, kurai pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs (DzĪKS), kura biedre esmu arī es. Daudzus gadus mūsu māju apsaimnieko uzņēmums. Jau labu laiku nevaru no apsaimniekotāja uzzināt, pēc kāda principa mums aprēķina maksu par atkritumu izvešanu. Manā īpašumā neviens nav deklarēts, pati arī tur nedzīvoju, neesmu izīrējusi, jo dzīvot tur nav iespējams – ir tikai pelēkā apdare. Katru gadu pašvaldībai maksāju paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli par to, ka dzīvoklī neviens nav deklarēts.
Taču rēķinos par apsaimniekošanu pārvaldnieks neņem vērā faktu, cik cilvēku dzīvoklī ir deklarēts. Aprēķinos par sadzīves atkritumu izvešanu viņš visiem dzīvokļiem ailītē deklarētās personas raksta – 1, atsaucoties uz to, ka viņam nav iespējams iegūt informāciju par deklarētajām personām. Vai pārvaldniekam ir tiesības tā rīkoties, ņemot vērā, ka mūsu mājā ir ne viens vien dzīvoklis, kuros deklarētas 2 līdz 5 personas. Kopsapulcēs nekad neapspriežam jautājumu par atkritumu izvešanas apmaksas kārtību, tā kā, cik saprotu, pārvaldnieks ir spiests ievērot Ministru kabineta noteikumus Nr. 1013. Tikai kāpēc man ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis un vēl arī par atkritumu izvešanu – pakalpojumu, kuru vispār neizmantoju?”