Gaidāmais tarifs satrauc rīdziniekus

Ar 2018. gada 1. aprīli tiek solīta maksas paaugstināšanās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem Rīgā

Uzņēmums Rīgas ūdens iesniedzis jauna tarifa projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulatorā). Galvaspilsētas ūdensapgādes uzņēmums iecerējis tarifa palielinājumu par 36,5% ūdensapgādes un par 18,5% kanalizācijas pakalpojumiem. Pavisam nesen Regulatorā saistībā ar jauno tarifu notika noklausīšanās, kurā savu atbalstošu vai noliedzošu viedokli varēja paust katrs rīdzinieks.

Pēc Rīgas ūdens aprēķiniem, vidēja rīdzinieku ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, mēnesī tērē 6 kubikmetrus ūdens. Pēc 2018. gada šādas ģimenes maksājums par ūdensapgādi un kanalizāciju kļūs par 2,5 eiro lielāks.

– Tajā pašā laikā statistika rāda, ka vidējās rīdzinieku ģimenes ienākumi mēnesī ir 1100 eiro, – paziņoja Rīgas ūdens vadītāja Dagnija Kalniņa. – Tas mums ļauj secināt, ka tarifa pieaugums būtisku ietekmi uz ģimeņu finansiālo labklājību neatstās.

„No sākuma jāatrisina korekcijas problēma!”

Jāatzīmē, ka rīdzinieku domas krasi atšķiras no Kalniņas kundzes viedokļa. Pirmkārt, runājot par tūkstoti lielu ienākumu mēnesī, neaizmirsīsim par visneaizsargātāko iedzīvotāju slāni, kas arī ir šī pakalpojuma lietotāji. Saskaņā ar Rīgas domes Sociālās pārvaldes datiem, vidējais pilsētnieku pensijas apmērs 2017. gadā ir tikai 258 eiro. Tas nozīmē, ka vientuļam pensionāram plānotais tarifa paaugstinājums atņems tieši 1% no mēneša ienākumiem. Otrkārt, tarifa pieaugums saasina jau tā sāpīgo ūdens korekcijas problēmu, kas dažās mājās ir patiešām ievērojama.

– Es 22 gadus nostrādāju namu pārvaldē, bet tagad izsakos kā vienkārša daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja, – minētajā tarifu apspriešanas pasākumā teica Līvija Mickēviča. – Tarifu pieaugums tā nesatrauktu cilvēkus, ja mūsu mājās nebūtu tik liela korekcija (starpība starp mājas kopējā ievadskaitītāja rādījumu un visu mājā esošo dzīvokļu individuālo skaitītāju summu – red. piezīme). Kamēr strādāju apsaimniekošanā, veicu skaitītāju pārbaudes dzīvokļos, tādēļ ļoti labi zinu, ka cilvēki nenodod rādījumus precīzi. Tomēr aicinu visus atzīt, ka ūdens patēriņa korekcija nav tikai zagšanas vai neuzmanības sekas.

Iedzīvotāju priekšlikumi

Par vienu no korekcijas cēloņiem (tas nozīmē arī lielāku rēķinu no piegādātāja puses) Līvija Mickēviča nosauca uzņēmumam Rīgas ūdens piederošo mājas ievadskaitītāju neprecizitāti.

– Es atceros laiku, kad ūdens uzskaite tikko sākās, un tad Rīgas ūdens mājas ievadskaitītājus uz verifikāciju sūtīja katrus divus gadus. Tas bija pareizi, jo nav filtru pirms šiem mēraparātiem, un tas nozīmē ātrāku piesārņošanos un neprecīzu uzskaiti. Drīz noteikumi mainījās, un tagad lielie skaitītāji tiek verificēti reizi četros gados. Savukārt es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka šīs ierīces uzticami kalpo divus, reizēm tikai pusotru gadu. Kad mūsu apsaimniekošanas uzņēmums ievēroja, ka kādā mūsu apsaimniekotajā mājā ūdens patēriņš pēc mājas kopējā skaitītāja rādījuma pēkšņi palielinājās par 30–40–50 kubikmetriem, es vērsos uzņēmumā Rīgas ūdens ar lūgumu veikt ārpuskārtas skaitītāja verifikāciju, lai pārliecinātos par tā ticamību. Zinu, ka ne visi apsaimniekošanas uzņēmumi tam pievērš uzmanību, jo sekot tik „nebūtiskām” detaļām traucē nepietiekams darbinieku vai arī pārāk liels apsaimniekojamo objektu skaits. Rezultātā mājas ievadskaitītāja kļūdas uzskaitē paliek nepamanītas.

Es lūdzu uzņēmumu Rīgas ūdens atgriezties pie prakses veikt verifikāciju reizi divos gados. Pretējā gadījumā ūdens korekcija tipveida deviņstāvu mājā ar 36 dzīvokļiem tā arī paliks nemainīga – ap 200 kubikmetriem mēnesī. Vai tādu ūdens daudzumu var nozagt vai nemanāmi zaudēt avārijas noplūdē? Turklāt tas notiek katru mēnesi.

Svarīgi atzīmēt, ka manā praksē vēl ne reizes nav bijis gadījums, kad mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs būtu uzskaitījis par labu mājas iedzīvotājiem – nē, korekcija vienmēr bija par labu pakalpojuma piegādātājam. Ja netiks atrisināts verifikācijas jautājums, uzņēmums Rīgas ūdens turpinās iekasēt naudu par pakalpojumu, ko viņš reāli nav sniedzis.

Otrs jautājums, kurš bija satraucis rīdziniekus, – maksa par lietus notekūdeņu savākšanu.

– Kopš nesena laika mājas iedzīvotāji gan ziemā, gan vasarā maksā noteiktu summu par lietus ūdeni, kurš nonāk pilsētas kanalizācijas sistēmā no mūsu pagalma. Interesanti, ka šī summa nav atkarīga no laikapstākļiem – tā nemainās no tā, vai lietus līst vai ir iestājies sausums. Baidos, ka drīz mums būs jāmaksā arī par sniegu!

Tāpat aktīvā rīdziniece atzīmēja, ka senāk uzņēmums Rīgas ūdens atbildēja par pakalpojuma piegādi līdz mājas sienai, bet tagad atbildības robeža atkāpjas arvien tālāk un tālāk no tās:

– Risinājums ir gudrs – tagad savu laiku nokalpojušās caurules avārijas gadījumā jāremontē vai jāmaina mājas dzīvokļu īpašniekiem par savu naudu. Gribētos zināt, kādēļ tas tā notiek?

Vai mājas ievadskaitītāji ir darba kārtībā?

Lūk, kādas atbildes iedzīvotāju pārstāvei sniedza uzņēmuma Rīgas ūdens vadītāja Dagnija Kalniņa:

– Vēlos visiem iedzīvotājiem paskaidrot, ka mājas ievadskaitītāju verifikācija tiek realizēta pēc likumā noteiktas kārtības, kas ir vienota visai Latvijai, un tā nosaka termiņu – vienu reizi četros gados. Man ir grūti vainot atbildīgās institūcijas prettiesisku noteikumu izdošanā. Taču vēlos uzsvērt, ka Rīgas ūdens ar lielu uzmanību izturas pret katru apsaimniekotāja vai mājas pārstāvja ziņojumu par iespējamu mērierīces bojājumu. Pēc mājas pārstāvju pieprasījuma skaitītājs tiek demontēts un nosūtīts uz ārpuskārtas pārbaudi neatkarīgā laboratorijā. Ja ūdensskaitītājs nav bojāts, par pārbaudi jāmaksā mājas iedzīvotājiem, ja ierīcē atrasts bojājums, izdevumus sedz Rīgas ūdens. Vēlos kliedēt uzskatu, ka bojāti ir lielākais vairums mājas kopējo ūdensskaitītāju. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, tikai 10–12% mērierīcēm verifikācijas laikā tiek atklāts kāds defekts. Uzskatu, ka ūdens patēriņa korekcijas cēlonis nav pakalpojuma piegādātāja mērierīces, bet gan tas, ka iedzīvotāji ļoti vieglprātīgi izturas pret rādījumu nodošanu, veicot to dažādos laikos, un otrs cēlonis ir inženierkomunikāciju stāvoklis. Visiem ir zināms cauruļvadu stāvoklis, tādēļ jārēķinās ar zudumiem, kurus rada avāriju situācijas.

Ir vēl viens iemesls, kādēļ es neredzu iespēju atgriezties pie skaitītāju verificēšanas ik divus gadus. Tās ir neplānotas izmaksas. Mēs nevaram iekļaut tarifā maksu par papildu mērierīču verifikāciju, ja tā nav paredzēta likumā. Esošā situācija neliecina, ka verifikācijas termiņš ik pēc četriem gadiem būtu noteikts nepareizi.

Maksājam gan par lietu, gan sniegu

– Kas attiecas uz atbildības zonām, Rīgas ūdens tik tiešām atbild par ūdensvadu nevis līdz mājas sienai, bet gan līdz akai, kurā atrodas ūdensskaitītājs, – turpina D. Kalniņa. – Tieši šāda atbildības sadale ir nostiprināta visos likumos.

Par lietus ūdens novadīšanu pilsētas kanalizācijā Rīgas ūdens vadītāja atzina, ka uzņēmums aprēķina iedzīvotājiem maksu arī par sniegu un krusu, jo tā kūstot pārvēršas ūdenī un nonāk pilsētas kanalizācijā.

– Kopš 2016. gada 1. janvāra spēkā esošie Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu noteic, ka vietās, kur nav ierīkota speciāla lietus ūdens kanalizācijas sistēma, bet pakalpojuma lietotājs lietus ūdeņus no sava nekustamā īpašuma teritorijas novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, viņam ir jāveic pakalpojuma apmaksa. Maksas aprēķina principi ir minētajos noteikumos. Rēķina lielums, ko saņem māja, ir atkarīgs no piegulošās teritorijas lieluma un seguma veida (asfalts vai zāliens), kāds teritorijā dominē. Uzņēmuma darbinieki ikvienu objektu ir apsekojuši, tādēļ katras mājas maksas apjoms noteikts individuāli. Maksa par lietus ūdens novadīšanu nepieciešama, jo šis ūdens taisnā ceļā nonāk attīrīšanas stacijā Daugavgrīva.

Individuālo norēķinu nebūs

Tālākā diskusijā uzņēmuma Rīgas ūdens vadītājai tika uzdots vēl kāds daudzus interesējošs jautājums: „Patlaban daudzu māju iedzīvotāji cīņā ar ūdens zudumiem un korekciju ir izvēlējušies uzstādīt elektroniskos ūdensskaitītājus ar attālināto nolasīšanas iespēju. Šīs iekārtas nav iespējams apmānīt ar magnētiem, un rādījumi uz apsaimniekotāja pults nonāk vienlaikus. Zināms, ka daudzās Eiropas valstīs pakalpojuma piegādātāji ar šādu māju iedzīvotājiem slēdz individuālos norēķinu līgumus. Vai Rīgas ūdens plānojis ieviest kaut ko līdzīgu?”

– Ja jūs esat gatavi uzstādīt „gudros skaitītājus”, Rīgas ūdens ir gatavs uzstādīt tādu pašu mājas kopējo skaitītāju, – paziņoja Dagnija Kalniņa. – Taču norēķināties individuāli ar dzīvokļu īpašniekiem uzņēmums nav plānojis. Tas patlaban būtu daudzu spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpums.