Dzīvokļu īpašnieki pārmaiņu gaidās
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 18 Janvāris 2017
Kādi grozījumi ieviesti Dzīvokļu īpašuma likumā un vai dzīvokļu īpašniekiem ir pamats baidīties?
Izmaiņas Dzīvokļu īpašuma likumā stājās spēkā ar 2017. gada 1. janvāri. Daudzas avīzes un interneta ziņu portāli jau pagājušā gada rudenī rakstīja, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus gaida teju vai revolucionāras pārmaiņas. Sak’ tūlīt uzkrājumi remontdarbu fondā būs obligāts maksājums, kā rezultātā, atkal pieaugs apsaimniekošanas maksa. Taču Ekonomikas ministrijas ierēdņi, kuri izstrādāja likuma izmaiņas noliedz šādus apgalvojumus un uzsver ko citu: “Par sliktu iedzīvotājiem likumā nekas nav iestrādāts! Visi grozījumi tikai atvieglo māju kopīpašnieku piedalīšanos sava īpašuma apsaimniekošanā”.
Nepārmaksāt par apsaimniekošanu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 18 Janvāris 2017
Semināra laikā iedzīvotājiem skaidros, kā pārliecināties, vai apsaimniekošanas maksa ir noteikta taisnīgi, un kā kontrolēt mājas uzkrājumu fonda izlietojumu.
Janvārī Jūrmalas iedzīvotāji varēs apmeklēt izglītojošu semināru “Kā aprēķināma apsaimniekošanas maksa kalendāram gadam un kādus pakalpojumus dzīvokļu īpašniekiem jāsaņem?”. Semināru organizē Rīgas apsaimniekotāju asociācija sadarbībā ar nesen izveidoto Jūrmalas apsaimniekotāju asociāciju. Abu organizāciju mērķis ir vienots – izglītot dzīvokļu īpašniekus un iedrošināt viņus piedalīties savas mājas apsaimniekošanā.
Svarīgākais no Dzīvokļa īpašuma likuma
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 18 Janvāris 2017
Ar grozījumiem, kas stājas spēkā 1.01.2017.
II nodaļa. Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība
8. pants. Dzīvokļa īpašnieks
(1) Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Mājā nav ūdens, vainīga ziema
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 18 Janvāris 2017
Kā rīkoties, ja mājā aizsalušas caurules, un kurš maksās par atkausēšanu?
Janvārī, kā jau tas ziemas mēnesī pieklājas, Latvijā uznāca sals. Kam par to prieks, bet kam – gluži otrādi? Redakcijā vērsās cilvēki, kuriem ar sala iestāšanos aizsala ūdensvads. Kaut arī daudzās mājās šī nelaime ir pazīstama un notiek katru gadu, tik un tā jautājumi dzīvokļu īpašniekiem ir nemainīgi: «Kam prasīt palīdzību, lai ūdensvadu atkausētu? Cik ātrā laikā atbildīgo dienestu darbiniekiem ir jāierodas un jāsniedz palīdzība?»
Avārija Mildas ielā
– Es jau piecpadsmit gadus dzīvoju divistabu dzīvoklī Mildas ielā 2, Rīgā, – stāsta Ludmila. Senāk ūdensvads strādāja labi, bet nu jau beidzamos divus gadus pēc kārtas, caurules aizsalst. Pie kam bez ūdens palieku tikai es, bet pirmajā stāvā dzīvojošie kaimiņi nežēlojas. Esmu otrās grupas invalīde, un, kad ūdensvads atkal ir aizsalis, ūdeni sagādāt man ir ļoti sarežģīti.
Mājā nepatikšanas ar elektrību. Ko darīt?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 18 Janvāris 2017
Ja sprieguma svārstību dēļ dzīvoklī izdeg visas elektroiekārtas, tad ne vienmēr vainīgs tikai apsaimniekotājs.
Vai iespējams ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, visas apgaismes spuldzes nomainot uz energoefektīviem gaismas ķermeņiem? Ko darīt gadījumā, ja rodas aizdomas, ka dzīvokļa elektroenerģiju zog kaimiņš? Uz šiem un vēl ne mazums citiem jautājumiem atbild sertificēts elektriķis Vadims Stojans.
Nolaidība vai nejaušība?
Pagājušajā mēnesī kļuva zināms par ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, kur iedzīvotājiem pēkšņi pārdega visas sadzīves elektroierīces. Eksperti nekavējoties visu vainu novēla uz mājas elektrosistēmu un neapmierinošo vadu stāvoklī. Vai tas nozīmē, ka līdzīga nelaime var notikt ikvienā padomju laikā būvētajā daudzdzīvokļu mājā?
Apsaimniekotāja nomaiņa ietaupīja naudu!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 18 Janvāris 2017
16 dzīvokļu īpašnieki izglāba māju, kapitāli izremontēja pagrabu, darbos ietaupīja vairāk nekā 55 tūkstošus eiro un tagad gatavojas pilnai mājas renovācijai.
Tieši pirms gada – 2016. gada februārī nelaime notika Rīgā, Dagdas ielā 3. Mājā nestspēju zaudēja pagraba pārsegums un pirmā stāva grīda iebruka. Par laimi neviens necieta, tikai iedzīvotājus nācās evakuēt. Šobrīd ir zināms, ka remonts mājai izmaksājis 35 tūkstošus eiro, kurus tagad iedzīvotāji atmaksā. Šādas nelaimes Rīgā notiek, bet šoreiz mēs pastāstīsim citādu mājas stāstu – uzreiz pasakot, ka beigas ir labas. Arī mūsu stāsta varone ir ļoti veca 16 dzīvokļu koka māja Rīgā, Ezera ielā 5A, tikai tās dzīvokļu īpašnieki laikus sajuta nelaimes tuvošanos, uztaisīja remontu, ieekonomēja gandrīz 60 tūkstošus eiro un šobrīd pretendē uz dalību energoefektivitātes paaugstināšanas programmā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
Vai īpašnieku drīkst izlikt no privatizēta dzīvokļa?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 18 Janvāris 2017
Piedzenot parādus, izņēmumu nav – attieksme ir vienādi barga kā pret ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret pensionāriem un invalīdiem.
Diemžēl šādos sevi mierinošos maldos dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, viņi ir pārliecināti, ka saimnieku no privatizēta dzīvokļa izlikt nedrīkst. Citi uzskata, ka par parādiem aiz paša dzīvokļa durvīm nenonāks ģimene, ja tajā aug mazgadīgi bērni, kā arī saudzīgāk izrīkosies ar pensionāriem vai invalīdiem. Bet īstenība ir vienkārša un skarba: nevienā likumā nav paredzēti izņēmumi atsevišķām parādnieku grupām. Likums pasaka tieši un skaidri – par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, bet, ja cilvēks ir kļuvis par parādnieku, jārēķinās, ka var zaudēt arī dzīvokli.
Par to, kāda ir Latvijā pastāvošā kārtība parādnieku aizsardzībai, stāsta mūsu konsultants – jurists Aleksandrs Aleksejenko.