Kā dzīvoklis tu esi?

Pašvaldības dzīvoklis – kā apmaksāt, novēlēt mantojumā, nodot lietošanā

Katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku saņem pašvaldības dzīvokļus. Vienlaikus ar ilgi gaidīto dzīvokli cilvēkiem rodas arvien vairāk jautājumu, kas saistīti ar jauniegūto dzīvesvietu. Daudz neskaidrību ir ar tiem dzīvokļiem, kuros īrnieki dzīvo jau kopš padomju laikiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā uzdevām raksturīgākos īrnieku jautājumus.

Mūsu sarunu biedrs ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomnieks Ivo Kiršblats.

Lasīt tālāk...

Kāda nākotne gaida siltināšanu?

Projektus renovācijas atbalstam ir iesnieguši aptuveni 200 daudzdzīvokļu māju īpašnieku no visas Latvijas. Dažos objektos darbi jau sākti. Šo darbu veikšanai piešķirts 166 miljonus eiro liels atbalsts!

Valsts attīstības finanšu institūcija Altum no daudzdzīvokļu māju pārstāvjiem iesniegumus par finansiālā atbalsta saņemšanu māju energoefektivitātes paaugstināšanai gaida jau kopš 2016. gada. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt dažādu veidu finansiālo atbalstu, arī neatmaksājamu grantu 50% apmērā no plānoto renovācijas darbu izmaksām. Augusta beigās Altum bija saņēmis 200 iesniegumu no māju pārstāvjiem, kuri ir gatavi siltināt savas mājas. Pēc veiktajiem aprēķiniem, līdz 2023. gadam programmas Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās mājās ietvaros plānots nosiltināt kā minimums 1000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

Lasīt tālāk...

„Katru dienu – līdz 15 salietu dzīvokļu!”

Izbraucot uz izsaukumu vietām, santehniķi kanalizācijā atrod pārsteidzošas lietas – sākot ar gurķiem un pamperiem, beidzot ar brillēm un televizoru pultīm. Grandiozākais atradums kanalizācijas caurulē – Jaungada eglīte!

Viens no biežākajiem cēloņiem, kādēļ cilvēks vēršas pēc palīdzības apsaimniekošanas uzņēmumā, ir dzīvokļa noliešana. Cik ātri avārijas brigādei jāierodas nelaimes vietā? Kādēļ atsevišķos gadījumos ir jāmaksā par saliešanas fakta fiksācijas akta noformēšanu? Kurš galu galā vainīgs, ka daudzdzīvokļu mājās caurules ir tādā stāvoklī, kādā tās ir? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks.

Lasīt tālāk...

Mums ir gāze!

Kādēļ iedzīvotāji, kuri lieto tā saukto balonu gāzi, nejūtas droši? Vai daudzdzīvokļu mājā iespējama gāzes noplūde, un vai no tā ir jābaidās?

Varbūt daudzi vairs neatceras vienu no traģiskākajām tehnogēnajām katastrofām, kas Latvijā notika 1969. gadā. Gāzes sprādziena rezultātā pilnīgi sagruva māja Raiņa ielā 9 Jelgavā – 39 cilvēki gāja bojā, to skaitā 14 bērni, no 11 ievainotajiem vēl divi nomira slimnīcā… Kā pierāda statistika, arī XXI gadsimtā neviens no šādas nelaimes nav pasargāts. Nesenākais pierādījums – propāna gāzes sprādziens piecstāvu ēkā Alūksnē. Tā kā cilvēki visvairāk raizējas par nezināmo, noskaidrosim, cik bieži gāzes dienesti veic profilaktiskās pārbaudes daudzdzīvokļu mājās, vai ir atļauts, ne ar vienu nesaskaņojot, pārvietot gāzes plīti un kurš atbild par gāzes balonu drošību.

Lasīt tālāk...

Kā nomainīt caurules, ietaupot mājas naudu?

Trīspusēja līguma noslēgšana nav viegls uzdevums, bet tas ir to vērts: jūs ietaupīsiet tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu eiro

„Esam sakrājuši mājas iekšējo komunikāciju nomaiņai nepieciešamo naudu. Pārvaldnieks vēlas nomainīt ūdens un kanalizācijas stāvvadus. Darbu izmaksas ir samērā lielas. Kaimiņi no kooperatīvās mājas stāsta, ka nomainījuši ūdensvadu gandrīz uz pusi lētāk. Kā viņiem tas izdevies?”

Iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas padomju laikā būvētajās mājās tiešām gaidīt gaida nomaiņu. Atteikties no šā darba iedzīvotājiem neizdosies, jo veco cauruļvadu kalpošanas laiks tuvojas beigām. Gudri rīkojas tie dzīvokļu īpašnieki, kas jau laikus sāk krāt naudu šim darbam. Ar pārvaldnieka atbalstu uzkrājuma veidošanu var paildzināt līdz trim gadiem.

Lasīt tālāk...

Eksperiments beidzies veiksmīgi

Pareiza atkritumu šķirošana ļauj iedzīvotājiem ekonomēt un ietaupīto novirzīt mājas remontdarbiem

2016. gadā mājas Meiju ielā 2, Juglā, Rīgā, iedzīvotāji pieņēma lēmumu piedalīties unikālā sociālā eksperimentā ar mērķi noskaidrot,  vai visi mājas iedzīvotāji spēj šķirot atkritumus, tādā veidā samazinot atkritumu izvešanas izdevumus. Par iepriecinājumu visiem, galvenokārt mājas pārvaldniekam un atkritumu apsaimniekotājam, izrādījās, ka šķirošana dzīvokļu īpašniekiem ir pilnīgi pa spēkam.

Eksperimenta laikā, kas norisinājās trīs mēnešus, iedzīvotāji nešķiroto sadzīves atkritumu kopējo masu samazināja par 20%, ko var uzskatīt par pirmo mazo solīti „zaļā” dzīvesveida virzienā. Tas atspoguļojās arī materiālos ieguvumos – iedzīvotājiem uzreiz samazinājās rēķini par atkritumu izvešanu, turklāt projekta organizatori mājai uzdāvināja labiekārtotu atkritumu laukumu ar norobežojumu un jumtiņu.

Lasīt tālāk...