1938. gadā Rīgā – 356 jaunas mājas!

Laika periodā pēc Pirmā pasaules kara 1930. gads iezīmējās ar rekordlielu uzbūvēto mājokļu skaitu – 209 dzīvojamās mājas ar 2815 dzīvokļiem.

Nākamajos gados būvniecības tempi samazinājās, taču 1934. gadā sākās jauns kāpums. Gadu pēc gada jaunu māju skaits tikai palielinājās. Nākamais rekords tika sasniegts 1938. gadā, kad Rīgā ekspluatācijā nodeva 356 jaunas mājas ar 1706 dzīvokļiem jeb 3748 istabām. Tāpat kā iepriekšējos gados, pārsvarā būvēja mazus 1–3 istabu dzīvokļus, jo tādi nepārtraukti bija pieprasīti.

Lasīt tālāk...

Apkures sezona teju vai izputina

Šogad pavasaris ar siltumu mūs nelutināja. Kaut cik noturīgas silta laika prognozes ir tikai no maija vidus, bet arī tad daudziem iedzīvotājiem neuzticība laikapstākļiem nezūd. Viens gan ir skaidrs – apkures sezona mūsu valstī ir beigusies.

Siltumu ražotājiem un piegādātājiem pienācis laiks saskaitīt apgrozījumu, iedzīvotājiem – aprēķināt samaksāto naudu. Pēc aģentūras LETA datiem, ārgaisa vidējā temperatūra 2016./2017. gada apkures sezonā bija augstāka par klimatisko normu, taču zemāka, salīdzinot ar beidzamajām trim apkures sezonām.

Lasīt tālāk...

Jaunā koncepcija: atkritumu konteinerus – zem zemes!

Ventspils komunālie dienesti ir nolēmuši veikt atkritumu apsaimniekošanas modernizāciju, par 30 000 eiro ierīkojot pilsētā pazemes atkritumu savākšanas konteinerus. Lēmums domē pieņemts jau aprīļa beigās, bet modernizācijas darbi sāksies maijā.

Kur aprobēs jaunumu?

Iesākumā jaunā tipa konteineri Ventspilī tiks izbūvēti divu māju iekšpagalmos – Aleksandra ielā 9A un Lielajā prospektā 36A. Šie pilsētā būs pirmie divi tāda veida atkritumu savākšanas laukumi, kas aizsāks atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras modernizāciju. Darbus plānots pabeigt jūlija sākumā. Aleksandra ielā 9A konteiners būs pilnībā noslēpts zem zemes, bet Lielajā prospektā 36A tā būs daļēji zem zemes ierīkota atkritumu savākšanas vieta.

Lasīt tālāk...

Pirmie dalās pieredzē

Kā rit dzīve mājā, kurā dzīvokļu īpašnieku biedrība tika nodibināta jau pirms 9 gadiem? Mājas Rīgā, Kuldīgas ielā 15, dzīvokļu īpašnieku pozitīvā pieredze un grūti pieņemtie lēmumi

Dzīvokļu īpašnieki mājā Kuldīgas ielā 15 bija vieni no pirmajiem Rīgā, kas nolēma apvienoties īpašnieku biedrībā. Lēmuma pieņemšanai palīdzēja pati dzīve – pilsētā strauji auga māju apsaimniekošanas cenas. Dzīvokļu īpašnieki nolēma: visiem kopā noteikti būs vieglāk kontrolēt apsaimniekotāja darbu un cīnīties par apsaimniekošanas maksas samazināšanu. Lēmums ir izturējis laika pārbaudi un izrādījies pozitīvs. Patlaban skaistajā Pārdaugavas vietā esošā māja nav vienkārša “piecstāvene”, tās īpašnieki var lepoties ar ļoti daudziem padarītiem darbiem, ja salīdzina ar turpat apkārtnē esošām līdzīgām mājām.

Pagalmā – tikai ar caurlaidēm

Visas lietas šajā mājā tiek risinātas saimnieciski, tas sajūtams jau pirmajā brīdī, kolīdz mašīnu iegriež Kuldīgas ielas 15 pagalmā. Pie iebrauktuves ir uzstādīta aizliedzoša zīme, kas auto ļauj novietot tikai biedrības biedriem vai ar viņu izsniegtām atļaujām. Biedrības priekšsēdētājs Mihails Daškevičs izsniedz viesa caurlaidi:

Lasīt tālāk...

Pēc pirmskara laika likumiem

Kā Latvija risināja “saimnieku zemes” jautājumu 1938. gadā?

Desmitiem tūkstoši dzīvokļu īpašnieku Rīgā gaida, kad beidzot Saeimā tiks pieņemts likums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Tikai šāds likums no piespiedu nomas attiecībām, kādas uzspieduši šo laiku “jaunie zemes baroni”, var pasargāt tos dzīvokļu īpašniekus, kuru īpašums atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Likumprojekts ir izstrādāts un veiksmīgi “nogremdēts” Saeimas rakstāmgaldu atvilktnēs, piesedzot ar atrunu – sagatavotais projekts ir brāķis. Ja tā arī būtu, tad jāķeras pie nepilnību novēršanas, bet, kā to izdarīt, laikam nezina ne deputāti, ne Tieslietu ministrijas ierēdņi. Tomēr izeja ir jārod!

Pietiek stiept gumiju!

Atgādināsim, ka pēc Valsts zemes dienesta datiem, Rīgā ir aptuveni 310 tūkstoši dzīvokļu īpašumu, no tiem 170 000 ir privatizēti kopā ar zemi, bet pārējiem 140 000 īpašumiem ir divi īpašnieki: dzīvoklis pieder vienam, bet zeme zem mājas – citam īpašniekam (tostarp arī pašvaldībai).

Lasīt tālāk...

Aleksandrs Sakovskis: “Esam par godīgu konkurenci starp apsaimniekotājiem!”

Jo vairāk dzīvokļu īpašnieku Jūrmalā uzzinās par savām tiesībām, jo labāk būs viņu mājām!

Jūrmalā daudzdzīvokļu māju ar visdažādākajām problēmām ir daudz. Piemēram, vienā mājā iedzīvotāji maksā milzīgus rēķinus par ūdens zudumiem, citā – nesaprātīgi lielu naudas summu par apkuri. Ir mājas, kuras nespēj sagaidīt jumta remontu, kaut gan tas tek jau gadiem. Kā rīkoties īpašniekiem, kuri nevēlas neko daudz, – tikai padarīt dzīvi komfortablāku, vienlaicīgi ekonomējot naudu? Par to Kauguru iedzīvotāji jau vairākus mēnešus var klausīties Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācijas rīkotajos semināros.

Sabiedriskā kontrole

Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācija ir organizācija, kas dibināta ar mērķi sniegt zināšanas dzīvokļu īpašniekiem un veicināt viņu sadarbību ar apsaimniekošanas organizācijām kopējas valodas meklējumos. Pašlaik asociācijā jau ir iesaistījušies astoņi apsaimniekošanas uzņēmumi un dzīvokļu īpašnieku biedrības. Jāatzīmē, ka viens no asociācijas biedriem ir pilsētas lielākais apsaimniekošanas uzņēmums – Jūrmalas namsaimnieks.

Lasīt tālāk...