Cik maksāja ziema?

Aizvadītā ziema bija mērena, un tas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem sagādāja zināmu atvieglojumu: cilvēki nesala, pat ja pēc iepriekšējo gadu pieredzes bija baidījušies, ka apkure varētu būt nepietiekama. Taču nepiepildījās arī cerība ietaupīt uz apkures rēķina: izrādās, ka uzņēmums Rīgas siltums šoziem piegādājis rīdziniekiem vairāk siltumenerģijas nekā 2013./2014. gada ziemā. Līdz ar to arī maksa bijusi lielāka – kopumā par 3,3 miljoniem eiro. Mēs painteresējāmies, kā norisējusi apkures sezona.

Līdz normatīvam nesniedzās

AS Rīgas siltums vadītājs Normunds Talcis stāsta, ka aizvadītā apkures sezona uzņēmumam bijusi deviņpadsmitā:

– Centralizēto siltumapgādes sistēmu Rīgā izveidoja piecdesmito gadu beigās, kad tika uzcelta TEC-1 un izbūvētas pirmās siltumtrases, bet mūsu uzņēmums ir siltumenerģijas piegādātājs tikai deviņpadsmit gadus.

– Ar ko iezīmējās aizvadītā apkures sezona?

– To raksturo divi svarīgi skaitļi. Pirmkārt, apkure mājām tika nodrošināta 207 dienas. Tā bija otra garākā apkures sezona mūsu vēsturē (garākā ilga 210 dienas). Zinātnieki uzskata, ka mūsu platuma grādos apkures sezonai jābūt 203 dienas garai. Otrkārt, āra gaisa normatīvā vidējā temperatūra no oktobra līdz aprīlim Rīgā ir nulle grādu, bet šī ziema bija ievērojami siltāka – vidējā temperatūra bija +3,1 grāds.

– Tad jau jums vajadzēja pārdot rīdziniekiem mazāk siltuma nekā parasti!

– Plānojot budžetu, mēs tiešām par pamatu ņemam āra gaisa nulles temperatūru, un nu jau ir skaidrs, ka budžets nav izpildīts, kas nenovēršami ietekmēs gada rezultātus. Un tomēr šī sezona mums kā siltumenerģijas piegādātājam bija veiksmīgāka nekā iepriekšējā, kad āra gaisa vidējā temperatūra bija +3,4 grādi. 2013./2014. gada ziema bija pati siltākā visā AS Rīgas siltums darbības laikā.

Viens otrs turpina sildīties

– Kad apkures sezona skaitās pabeigta?

– Tad, kad apkure atslēgta vairāk nekā 50% lietotāju. Bet maija sākumā siltumu vēl turpināja saņemt aptuveni 24% mūsu klientu. Viņi izmantoja jauno siltummezglu piedāvāto iespēju ieslēgt apkuri tikai tad, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem normatīvās.

– Tagad par skaitļiem. Cik daudz siltumenerģijas jūs pārdevāt rīdziniekiem?

– Šajā sezonā pārdevām 2,4 miljonus megavatstundu, tātad nedaudz vairāk nekā iepriekšējā. Salīdzinājumam: ja āra gaisa temperatūra būtu tuva normatīvajai nullei, Rīgas siltums varētu pārdot patērētājiem gandrīz 3 miljonus megavatstundu. Daļu siltuma pārdodam arī vasarā ūdens uzsildīšanai, tāpēc kopējā realizācija 2015. gadā būs labāka nekā gadu iepriekš.

Cik pazūd pa ceļam?

– Daudzi uzskata, ka par siltumu maksājam tik dārgi tāpēc, ka daļa no tā pazūd siltumtīklos pa ceļam pie patērētājiem. Ko jūs darāt, lai samazinātu siltuma zudumus?

– Tiek prognozēts, ka šogad siltumtīklos zudumā ies 400 000 megavatstundu. Ja runājam tikai par apkures sezonu, izrādās, ka siltumtīklos esam pazaudējuši par 16 000 megavatstundu mazāk nekā iepriekšējā sezonā, lai gan patērētājiem piegādājām par 100 000 megavatstundu vairāk!

– Ko tas nozīmē absolūtos skaitļos?

– To, ka siltuma zudumi šobrīd veido tikai 13% no patērētājiem kopumā pārdotā siltumenerģijas apjoma. 1996./1997. gada sezonā, piemēram, siltumenerģijas zudumi sasniedza 25%.

– Un kā būtu iespējams ietaupīt šos 400 000 megavatstundu?

– Lai taupītu siltumu un iedzīvotāju naudu, mēs rekonstruējam siltumtīklus. Pavisam Rīgā ir aptuveni 800 kilometru siltummaģistrāļu, no kurām 683 kilometri pieder uzņēmumam Rīgas siltums. Mēs ieguldām līdzekļus šo tīklu modernizācijā un esam jau nomainījuši 56% jeb 381 kilometru. Bet mūs ļoti satrauc lietotāju īpašumā esošie siltumtīkli, ko izmanto mūsu siltuma padevei, un tie ir 117 kilometri komunikāciju, kuras šobrīd netiek atjaunotas. Tur arī rodas siltuma zudumi un aukstā laikā ir iespējamas avārijas.

Uzmanību, rekonstrukcija!

– Pieņemsim, ka privāto siltumtīklu stāvokli jūs ietekmēt nevarat, bet vai turpināsiet rekonstruēt savas maģistrāles?

– Jā, esam paredzējuši šovasar nomainīt siltumtrases 10 kilometru garumā un plānojam tādējādi jau nākamajā apkures sezonā ietaupīt līdz 11 000 megavatstundu siltumenerģijas. Lielākie darbi notiks:

■ Juglas ielas posmā no Kvēles ielas līdz Malienas ielai (tur siltumtrase iet pa ielas vidu, tāpēc gaidāmi satiksmes ierobežojumi un transporta sastrēgumi);

■ no Bultu ielas līdz Aviācijas ielai (nelielas ieliņas, kur īpašas satiksmes problēmas nav gaidāmas);

■ Maskavas ielā no 264. nama līdz Eglaines ielai (siltumtrase atrodas zaļajā zonā, tāpēc satiksmes ierobežojumi iespējami tikai vienā Maskavas ielas joslā);

■ Trijādības ielā no Raņķa dambja līdz Kuģu ielai (iela ir ļoti šaura, siltumtrase atrodas zem brauktuves, tāpēc gaidāmi lieli transporta sastrēgumi).

– Enerģētikas likums ļauj īpašniekiem visu māju atslēgt no centrālās apkures. Vai no jums aiziet daudzi klienti?

– Klāt nāk vairāk nekā aiziet. Gatavojamies šogad AS Rīgas siltums tīkliem pieslēgt jaunas mājas un birojus, kas patērēs aptuveni 25 megavatstundas siltumenerģijas. Savukārt no mums aizgājuši klienti, kas patērēja tikai 6 megavatstundas. Parasti tās ir mājas, kurās sākta rekonstrukcija, tukšas ēkas, kā arī dzīvojamie nami, kuru īpašnieki kopīgi nolēmuši pāriet uz alternatīvu apkuri.

Notiks remonts arī mājās

– Palikušas 150 dienas līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Ko Rīgas siltums dara, kamēr mūsu radiatori ir atslēgti?

– Priekšā vērienīga gatavošanās nākamajai apkures sezonai. Šai nolūkā mēs veicam darbus gan savās siltumcentrālēs, gan to māju siltummezglos, kuras mums uzticējušas iekšējo siltumtīklu tehnisko apkopi.

– Vai daudz ir tādu māju?

– Vairāk nekā 3800! To māju iedzīvotāji, kuru siltumtīklus mēs apkalpojam, mūsu mājas lapā www.rs.lv var aplūkot ieplānoto remonta darbu sarakstus. Šai nolūkā tikai jāievada sava adrese. Tiesa, mēs nevaram informēt klientus par īslaicīgiem remontdarbiem, ko īsteno pārvaldnieks vai paši iedzīvotāji (piemēram, par radiatoru nomaiņu).

– Kādi uzdevumi vēl jums paredzēti vasarai?

– Tā kā vēl neesam modernizējuši visus Rīgas maģistrālos siltumtīklus, vasarā mums nākas veikt hidrauliskās pārbaudes, kas palīdz atklāt vājās vietas mūsu komunikācijās. Te, lūk, 2015. gada pavasara un vasaras lielāko pārbaužu saraksts:

■ SC „Daugavgrīva” – 26.05.2015

■ SC „Ziepniekkalns” – 02.06.2015

■ SC „Imanta” – 16.06.2015

■ TEC-1 un TEC-2 – 30.06.2015

■ SC „Vecmīlgrāvis” – 27.07.2015

„Zaļā” enerģija notur tarifu

– Pirms dažiem gadiem jūs sākāt siltumenerģijas ražošanai izmantot atjaunojamos resursus. Vai tas ir attaisnojies?

– Tas ir palīdzējis pazemināt tarifu. Par kurināmo izmantojot skaidas, šobrīd ražojam 58,5 megavatus siltumenerģijas, kas ir aptuveni 7,7% no kopējā daudzuma. Patlaban plānojam jaunus darbus, kas mums palīdzēs ražot vairāk „zaļā” siltuma un pašiem savas elektrības.

Eksperiments Ulbrokas ielā

– Pagājušajā gadā jūs solījāt realizēt alokatoru (siltuma maksas sadalītāju) uzstādīšanas pilotprojektu. Ko varat teikt par šo eksperimentu?

– Mēs sekmīgi pabeidzām alokatoru uzstādīšanas pilotprojektu Ulbrokas ielā 13, korpuss 5. Darījām to, lai palīdzētu patērētājiem racionālāk izmantot mūsu produktu.

– Laikam jau tas īsti nav uzņēmuma Rīgas siltums darbs, vai ne?

– Kāpēc gan? 1996. gadā, kad nodibināja AS Rīgas siltums, galvaspilsētā sākās siltummezglu modernizācijas programma. Mēs aktīvi iesaistījāmies šajā procesā, un tagad ar mūsu līdzdalību Rīgā modernizēti 99,9% siltummezglu (pagaidām rekonstrukcija nav skārusi tikai 16 agregātus). Pateicoties tam, iespējams regulēt katras mājas apkures temperatūru. Bet nu mēs ejam tālāk – no siltuma padeves regulēšanas pagrabā pārejam uz regulēšanu pašos dzīvokļos.

504 alokatori

– Tātad jūs ticat alokatoriem?

– Mēs ticam risinājumiem, kas palīdz cilvēkiem pašiem noteikt mājoklī nepieciešamo temperatūru un ietaupīt naudu par pakalpojumu. Pagājušajā gadā mēs uzstādījām alokatorus mājā Ulbrokas ielā, kas uzbūvēta dzīvokļu rindā reģistrēto iedzīvotāju vajadzībām un pieder Rīgas pašvaldībai. Māja ir jauna un silta, pagājušajā gadā iedzīvotāji par apkuri maksāja vidēji 0,53 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Ulbrokas ielā ir trīs pilnīgi vienādas daudzstāvu mājas, mēs viegli varējām salīdzināt, cik daudz siltuma iedzīvotāji patērē mājā, kur uzstādīti alokatori, un cik kaimiņu mājās, kur šādu patērētās siltumenerģijas uzskaites ierīču nav.

Eksperimentālajā 168 dzīvokļu mājā uzstādījām 504 alokatorus. Mums laimējās, ka mājā jau sākotnēji bija uzstādīti radiatori ar termoregulatoriem. Alokators tikai fiksē, cik daudz siltuma ir saņēmis katrs dzīvokļa radiators, bet īstais ekonomijas nodrošināšanas instruments ir termoregulators, ar kuru dzīvokļa iemītnieki var noregulēt vēlamo radiatoru temperatūru. Ja cilvēks vēlas lielāku siltumu un spēj par to samaksāt, viņš var pilnībā atvērt termoregulatora vārstu. Ja nepatīk karstums vai gribas ietaupīt, vārstu var pievērt.

– Kā mainījās iedzīvotāju izdevumi par apkuri pēc alokatoru uzstādīšanas?

– Tā kā ziema bija silta, daudzi iedzīvotāji pilnībā noslēdza radiatorus un maksāja tikai par apkures kopējo komponenti (tīklā radušos siltuma zudumu kompensācija un maksa par koplietošanas telpu apkuri, kam ir mainīga likme atkarībā no āra gaisa temperatūras). Šādu dzīvokļu saimniekiem apkures maksa bija vidēji 0,27–0,36 eiro par kvadrātmetru. Tomēr lielākā daļa mājas iemītnieku dzīvokļos uzturēja mērenu siltumu un maksāja 0,36–0,66 eiro par kvadrātmetru. Bet bija arī ģimenes, kuras pat siltās dienās radiatorus turēja maksimāli karstus, un tām rēķins varēja pieaugt līdz pat 1,13 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Mūsu novērojumi liecina, ka šādi rīkojās daudzi sociālā dienesta klienti, kas saņem dzīvokļa pabalstus.

Maksimāla ekonomija – pirmajā gadā

– Kādi ir jūsu secinājumi?

– Pēc alokatoru uzstādīšanas kopējais siltuma patēriņš mājā samazinājās par aptuveni 20%. Prakse liecina, ka pirmajos gados pēc alokatoru uzstādīšanas daži dzīvokļi ļoti daudz taupa, bet pēc tam situācija izlīdzinās, ekonomija vairs nav tik acīmredzama. Turpmāk iedzīvotāji regulēšanu izmanto atkarībā no vēlamā komforta līmeņa un finansiālajām iespējām.

– Pieņemsim, ka es noslēdzu radiatoru, jo vēlos taupīt. Bet par kaut kādu daļu siltuma man tā vai tā nāksies maksāt?

– Apkures maksa sastāv no divām daļām – maksas par izlietotā siltuma daudzumu, ko fiksē alokators, un kopējās nemainīgās komponentes. Dažās mājās šo proporciju nosaka paši iedzīvotāji kā 50 pret 50, 60 pret 40 vai 70 pret 30. Te veidojas liela maksas starpība ģimenēm, kuras pilnībā noslēdz radiatorus, un ģimenēm, kuras vēlas ļoti siltu mājokli. Lai maksu sadalītu iespējami taisnīgi, mēs esam ieviesuši mainīgu proporciju, kas atkarīga no āra gaisa temperatūras.

Parāds – 5,5 miljoni eiro

AS Rīgas siltums komercdirektore Tatjana Kuļešova stāstīja par rīdzinieku parādiem par siltumu.

– Siltumenerģijas patēriņš aizvadītajā apkures sezonā bija par 4% lielāks nekā iepriekšējā gadā, – viņa sacīja. – Kopumā mēs izrakstījām rēķinus par 158 miljoniem eiro, un tas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem vairāk nekā pirms gada. Visumā patērētāju maksāšanas disciplīna ir stabilizējusies. Diemžēl ziemas mēnešos parādi pieaug, bet cilvēki cenšas tos pakāpeniski dzēst līdz nākamās apkures sezonas sākumam.

– Vai rīdzinieku kopējais parāds ir liels?

– Šajā sezonā patērētāji iekrāja 5,5 miljonu eiro lielu parādu, samaksāti tika 96,2% rēķinu, un tas ir nedaudz zem pērnā gada līmeņa. Taču jāsaka, ka parāds ir dinamisks, tas katru dienu mainās. Liela nozīme ir brīvo dienu daudzumam. Maijā, piemēram, visa valsts piecas dienas atpūtās, un šajā laikā, protams, neviens nesteidzās uz banku samaksāt rēķinus.

Iedzīvotāji nedrīkst zaudēt kontroli

– Vai nemēdz gadīties, ka iedzīvotāji gan samaksā par saņemto siltumu, bet pārvaldnieki nepārskaita naudu uzņēmumam Rīgas siltums?

– Mēs pastāvīgi uzraugām parādus, sūtām brīdinājumus, sazvanāmies ar pārvaldniekiem. Lai negadītos tā, kā jūs sakāt, mēs jau daudzus gadus sniedzam ziņas par mājas un dzīvokļu īpašnieku kopējo parādu. Nevajag apvainoties par šīm vēstulēm! Mēs nepavisam nevēlamies aizskart cilvēkus, īpaši jau tos, kuri godprātīgi maksā par visiem pakalpojumiem. Vēstules sūtām, lai informētu mūsu klientus par situāciju un pamudinātu viņus rūpīgāk kontrolēt pārvaldnieku darbības. Un mēs esam pateicīgi pārvaldniekiem, kuri laikus samaksā par visu saņemto siltumenerģiju!

– Ko darīt, ja saņemta AS Rīgas siltums vēstule par mājas parādu? Vai cilvēkam, kurš visu samaksājis, būtu pamats uztraukties?

– Ja mājai ir parāds, visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāuztraucas un jāpieprasa no pārvaldnieka informācija, lai saprastu, kāpēc rēķins nav samaksāts. Iedzīvotāji nedrīkst zaudēt kontroli.

– Kādi jaunumi attiecībā uz siltumenerģijas tarifu gaidāmi?

– Iedzīvotājiem izrakstītie rēķini patiešām ir atkarīgi ne tikai no piegādātās siltumenerģijas daudzuma, bet arī siltumenerģijas tarifa, kurš savukārt par 82% ir atkarīgs no dabasgāzes cenas. Šobrīd gāzes cena krītas, tātad arī tarifs pazeminās. Salīdzinājumā ar 2013. gadu tas šobrīd ir par 4% zemāks. Maijā tarifs nemainīsies, tas būs tikpat zems kā martā un aprīlī (53,68 eiro par megavatstundu) un saskaņā ar AS Latvijas gāze prognozēm jūlijā noslīdēs līdz 49,04 eiro pat megavatstundu. Vēl tikai atgādināšu, ka mūsu tarifs ir par 21% zemāks nekā Viļņā un par 14% zemāks salīdzinājumā ar Tallinu.