Vai izdosies ietaupīt?

Latvijā – jauni ūdens patēriņa skaitītāju pārbaužu noteikumi! Kas jāzina dzīvokļu īpašniekiem?

Šī gada jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto pārbaužu termiņu pagarināšanu. Jaunajā Ministru kabineta noteikumu Nr.40 Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu redakcijā noteikts, ka tiek pagarināts verificēšanas periods elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem no 4 gadiem uz 6 gadiem.

Lasīt tālāk...

Vairākām mājām Rīgā atslēgta karstā ūdens padeve, maksātāji ķīlnieku lomā

Parādu dēļ vairākām mājām Rīgā atslēgta karstā ūdens padeve, ķīlnieku lomā nonākuši arī visi tie iedzīvotāji, kuri rēķinus maksājuši. “Rīgas namu pārvaldnieks” un “Rīgas siltums” norāda, ka dzīvokļu īpašniekiem jālemj, kā segt mājas parādu, jo tuvojas apkures sezona.

Lasīt tālāk...

Ar nemaksātājiem jāstrādā mājas pārvaldniekam

Mūsu daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem pienācis paziņojums, kurā minēts parāds par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem. Piezvanot uz norādīto telefona numuru, mums tika paskaidrots: tā kā mūsu mājā ir parādnieki, kuri nemaksā par iepriekš minētajiem pakalpojumiem, mājai ir izveidojies parāds un mums visiem tas jāsedz. Vai ir iespēja piedzīt parādu tieši no parādniekiem, kuri to ir izveidojuši? Manuprāt, nav godīgi, ka mums ir jāmaksā par tiem, kuri vienkārši negrib maksāt. Kurš ir tiesīgs vērsties tiesā par parādu piedziņu, un kam ir tāds pienākums?

Lasīt tālāk...

Rīgas mēra kandidāts Viesturs Zeps: Visvairāk rīdziniekus neapmierina „Rīgas namu pārvaldnieks”

Rīgas domes opozīcijas virzītais galvaspilsētas mēra kandidāts Viesturs Zeps („Attīstībai/Par!”) teic, ka visvairāk galvaspilsētas iedzīvotājus neapmierina pašvaldības namu apsaimniekotājs „Rīgas namu pārvaldnieks” – par to tiek saņemts visvairāk sūdzību.

„Visvairāk sūdzību saņemam par „Rīgas namu pārvaldnieku” (RNP). Pirmām kārtām novecojusī iecirkņu sistēma, kur darbinieki neatrodas uz vietas, neapseko dzīvokļus. Tā apsaimniekojot, daļa no mājām lēnā garā pārvēršas par graustiem. RNP nepieciešama pamatīga darba pārskatīšana, lai tā darbības modelis varētu atbilst cilvēku vajadzībām.

Lasīt tālāk...

Kas ir pirmās grupas ēkas

Vai šķūnis (kā arī – pagrabs, garāža) pilsētā ar platību no 25 līdz 60 m² ir pirmās grupas ēka?

Lasīt tālāk...

Kopīpašums un pagrabs

Esmu kopīpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (tā nav sadalīta dzīvokļu īpašumos). Citam kopīpašniekam pieder domājamās daļas, kurām – pēc zemesgrāmatas ierakstiem – lietošanā ir gan dzīvoklis, gan arī pagraba telpas. Jau daudzus gadus pastāv strīds starp šo pagraba telpu īpašnieku un mājas apsaimniekotāju.

Vai pagraba telpām var piemērot tādus pašus komunālos un apsaimniekošanas maksas maksājumus kā jebkurai citai īpašuma daļai (kur lietošanā dzīvoklis). Vai apsaimniekotājam ir tiesības vai pienākums iekļūt šajās telpās un uzturēt tajās esošo ūdens sūkni (tas tur ievietots tādēļ, lai šīs telpas neapplūstu, un darbojas nepārtraukti) – vai tomēr par šīm telpām un tajās esošajām iekārtām atbildību uzņemas minētais kopīpašnieks? Inventarizācijas lietā redzams, ka šo telpu lietošanas veids vēl arvien ir “koplietošanas iekštelpa”. Vai telpu īpašniekam ir tiesības vai pienākums nomainīt telpu lietošanas veidu? Lai nodrošinātu iepriekš minētā sūkņa darbību, kopīpašnieks pieslēdzies koplietošanas elektrībai. Vai apsaimniekotājam ir tiesības vai pienākums pieprasīt no kopīpašnieka, lai viņš izveido savai telpai atsevišķu elektrības pieslēgumu? Jo šobrīd sanāk, ka visi kopīpašnieki, arī es, maksā par elektrību, kas tiek patērēta atsevišķa kopīpašnieka telpā.

Lasīt tālāk...