„Mūsu mēŗķis ir pāriet uz digitālo vidi!”

Septembrī par 75% samazinājās to Rīgas namu pārvaldnieka klientu skaits, kuri nodot skaitītāju rādījumus uz papīra

Pagājušajā nedēļā Mājokļu un vides komisijas sēdē apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs deputātiem ziņoja par uzņēmumā ieviesto jauno ūdens patēriņa rādījumu nodošanas kārtību. Lielu rezonansi viņa ziņojums neizraisīja, deputāti A. Gontareva sniegto informāciju pieņēma zināšanai.

Ar ko sliktas ir papīra kvītis?

Atgādināsim, ka, sākot ar 2019. gada 1. septembri, uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks saviem klientiem pārtrauca speciālo kvīšu izsūtīšanu, kas līdz tam kalpoja rādījumu nodošanai un bija daļa no dzīvokļa rēķina. Šīs rīcības mērķis – mudināt rīdziniekus skaitītāju rādījumus nodot elektroniski portālā e-parvaldnieks.lv, ar telefona īsziņas palīdzību vai speciālos kioskos, kas uzstādīti visās uzņēmuma filiālēs.

– 2019. gada augustā situāciju ar skaitītāju rādījumu nodošanu raksturo šādi skaitļi: 71 500 rīdzinieku izmanto portālu e-parvaldnieks.lv, savukārt 39 000 klientu ziņas iesniedza uz papīra kvītīm, – stāstīja Aivars Gontarevs. – Vēlos atgādināt, ka katrā dzīvoklī var būt no viena līdz pat 7 skaitītājiem. Tas ļauj aprēķināt, ka katru mēnesi uzņēmuma darbinieki saņēma aptuveni 120 000 dažādā rokrakstā aizpildītas un dažāda burzījuma pakāpes papīra kvītis.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, katru mēnesi 80 darbinieki kvītis izņēma no speciālajām kastītēm un nogādāja birojā, bet 20 darbinieki bija nodarbināti ar rādījumu ievadīšanu sistēmā, lai pēc tam varētu izrakstīt rēķinus.

– Tas prasīja milzīgu roku darbu, – paziņoja Aivars Gontarevs, – un, jo vairāk manuālu darbību, jo vairāk pieļauto kļūdu.

Apsaimniekotāja mērķis

Namu apsaimniekotāja mērķis, pēc tā vadītāja vārdiem, ir pilnīga pāreja uz skaitītāju rādījumu nodošanu digitālā veidā:

– Mēs vēlamies, lai nākamībā ne mums, ne mūsu klientiem skaitītāju rādījumus nevajadzētu ievadīt ar roku. Jau patlaban bez jebkādām kvītīm vai rindām tos var iesniegt portālā e-parvaldnieks.lv. Izrādās, daudzi mūsu klienti portālu neizmanto pieraduma dēļ. Jau 2012. gadā mēs centāmies pievērst klientus digitālajai videi, bet sadūrāmies ar attieksmi, ko varētu raksturot kā inertu.

Visvienkāršākais, ātrākais un precīzākais risinājums būtu distancēti nolasāmo ūdensskaitītāju uzstādīšana visās daudzdzīvokļu mājās – uzskata Aivars Gontarevs. 2016. gadā apsaimniekotājs mēģināja pārliecināt rīdziniekus par šī soļa pareizību.

– Šim jautājumam mēs organizējām sapulces 409 mājās, – skaidro pārvaldnieks. – Izvēlējāmies tās mājas, kurās ūdens zudumi sistemātiski pārsniedza 20% no kopējā mājas patēriņa. Šķita, ka šajos objektos dzīvojošajiem jābūt maksimāli ieinteresētiem distancēti nolasāmo mēraparātu uzstādīšanā, kas ļautu samazināt mājas ūdens zudumus. Diemžēl par elektronisko skaitītāju uzstādīšanu nobalsoja tikai astoņu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.

– Ja iedzīvotāji izrādītu interesi par modernu tehnoloģiju ieviešanu viņu dzīvokļos, tad uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks to piecu gadu laikā nodrošinātu visās mājās, – prognozē Aivars Gontarevs.

Eksperimenta rezultāts

Komisijas deputātus interesēja ne tikai attālinātās vadības jautājums. Viņi vēlējās uzzināt, ko uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks ir ieguvis, atņemot iedzīvotājiem iespēju lietot papīra kvītis.

– Vai mēs atcēlām papīra kvītis? Nē! – paziņoja Aivars Gontarevs. – Pašlaik iedzīvotāji var saņemt blankas skaitītāju rādījumu nodošanai jebkurā uzņēmuma filiālē. Tās var saņemt nākamajiem trim mēnešiem.

Pārvaldnieku nav mulsinājušas garās rindas, kādas septembrī blanku saņemšanai izveidojās uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks filiālēs. Viņš paskaidroja, ka īpaši garas rindas bijušas novērojamas pirmdienās – 2., 9. un 16. septembrī. Nākamās pīķa dienas bijušas vērojamas tieši pirms rādījumu iesniegšanas – no 25. Līdz 27.septembrim. Aivars Gontarevs skaidroja, ka šī parādība bijusi izteiktāka uzņēmuma centros Mārtiņa ielā 7 (iecirknis Kurzeme), Zebiekstes ielā 8 (iecirknis Austrumi).

– Problēmas risināšanai nozīmējām vairākus darbiniekus, lai viņi apmācītu iedzīvotājus skaitītāju rādījumus ievadīt speciālajos kioskos, kas izvietoti mūsu filiālēs.

Uz jautājumu, vai jaunā kārtība ir sevi attaisnojusi, Aivars Gontarevs pārliecinoši atbildēja: „Jā!”

Uz 1. oktobri to rīdzinieku skaits, kuri skaitītāju rādījumus nodeva elektroniskā veidā, palielinājās par 25 000, savukārt papīra blankas tika pieprasījuši 9000 ūdens lietotāju, kas ir 25% no iepriekšējā papīra formāta piekritēju skaita. Diemžēl ne deputātiem, ne pārvaldniekam pašlaik nav risinājums tiem klientiem, kuri elektroniskā veidā nodot rādījumus nevar, kā arī nespēj atnākt uz filiāli pēc papīra blankām vecuma, nevarības vai slimības dēļ. Kā vienīgais mierinājums tika atrasts arguments, ka to cilvēku skaits, kuri septembrī vispār nav nodevuši skaitītāju rādījumus, nav pieaudzis.

Jautājums ekspertam

Jauno uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks ieviesto kārtību komentē uzņēmuma Rīgas ūdens vadītāja Dagnija Kalniņa.

– Jaunievedumi uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks ne mazākā mērā nav saistīti ar SIA Rīgas ūdens. Tā ir tikai apsaimniekotāja iekšējā lieta, tomēr vēlos dalīties ar Rīgas ūdens pieredzi. Kad mēs pārskatījām darba principus ar saviem klientiem, sapratām, ka starp visiem klientiem ir jāizdala grupa, kurai nepieciešama īpaša attieksme. Tiem ļaudīm, ko saucam par senioriem, ir daudz grūtāk pielāgoties jaunajām prasībām, un krasi uzlabojumi viņiem rada lielu psiholoģisku spiedienu, no kura viņus var pasargāt ar pareizu attieksmi.

– Vai rīdziniekiem ir izdevīgāk izvēlēties tiešos maksājumus un rēķinu saņemt tieši no SIA Rīgas ūdens?

– Šis jautājums jau ļoti rūpīgi tika izdiskutēts 2015. gadā, kad Rīgas iedzīvotājiem bija dota iespēja izvēlēties tiešos norēķinus. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka neviens rīdzinieks nenoslēdza līgumu par tiešajiem norēķiniem ar ūdensapgādes uzņēmumu.

– Kādēļ tā?

– Rēķins par ūdeni, salīdzinot ar rēķinu par elektroapgādi vai dzīvokļa apsaimniekošanu, ir samērā neliels. Iztēlojieties situāciju, ka iedzīvotājs par ūdens patēriņu mēnesī maksā 10 eiro, bet par šo pakalpojumu (maksa, ko ietur pakalpojuma sniedzējs par rēķina izrakstīšanu, nosūtīšanu un administrēšanu – redakcijas piezīme) – 5 eiro? Neviens cilvēks aiz laba prāta nebūs gatavs piekrist šādiem nosacījumiem.

– Citās valstīs tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem ir ierasta lieta!

– Mēs izvērtējām citu valstu un pilsētu pieredzi un nonācām pie secinājuma, ka tiešie norēķini nav izplatīta prakse. Turklāt, lai Latvijā ieviestu tiešos norēķinus, būtu pilnībā jāmaina likumdošana māju pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas jomā.