Stāķos grib renovēt ēku un pieslēgt centrālapkuri
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 15 Augusts 2019
Pašvaldība vēlas savam uzņēmumam “Gulbenes nami” uzticēt 21 dzīvokļa dzīvojamās mājas “Stāķi 3” renovāciju Stradu pagastā.
SIA “Gulbenes nami” jau tagad ir šīs ēkas apsaimniekotāja. Iesākumā uzņēmumam ir jāizstrādā pasākumu plāns un projekts ēkas “Stāķi 3” energoefektivitātes uzlabošanai. Par to vietējie deputāti nobalsoja 25.jūlija Gulbenes novada domes sēdē.
Jārīkojas pašiem dzīvokļu īpašniekiem
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 15 Augusts 2019
Blakus mūsu daudzdzīvokļu mājai veikals savā teritorijā uzstādīja zīmes, ka turpmāk tur drīkst novietot auto tikai ar atļaujām. Pie zīmes norādīts, ka tā darbojas 35 m garumā, bet viņu teritorija ir apmēram 20 m. Kur vērsties, lai šī lieta tiktu sakārtota? Namu pārvaldē neko īsti nemācēja pateikt.
Pārpilnvarojuma apjomu nosaka pārvaldīšanas līgumā
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 15 Augusts 2019
Vai pārvaldnieks, kas darbojas, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, savas pārvaldnieka pilnvaras var nodot kādai citai personai, pilnvarojot to rīkoties un atbildēt savā vārdā? Pārvaldnieka pilnvarojuma līgumā ir paredzēts, ka viņam ir tikai tiesības piesaistīt speciālistus.
Energoefektivitātes veicināšanā iesaistās arī pašvaldības
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 15 Augusts 2019
Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.
Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.
Kas jādara mājas apsaimniekotājam
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 15 Augusts 2019
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kas ir pilsētas domes bilancē. Katru gadu mēs maksājam 8000 eiro SIA Preiļu saimnieks par mājas apsaimniekošanu. Šajā sakarībā mums radušies vairāki jautājumi.
Par mājas apsaimniekošanu un parādiem
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 15 Augusts 2019
Manā ikmēneša dzīvokļa rēķinā tiek norādīts mājas kopējais parāds. Pie namu apsaimniekotāja uzzināju, ka parāds ir izveidojies dažādos laikos no iepriekšējiem dzīvokļu īpašniekiem (esošajiem parādu nav vai parādi ir niecīgi). Vai namu apsaimniekotājs vispār ir tiesīgs iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādu iekļaut rēķinā, tādējādi norādot, ka šībrīža mājas iedzīvotāji būtu parādnieki? Vai bijušo īpašnieku parādi drīkst kalpot kā arguments dažādu pakalpojumu (siltums, ūdens, elektrība utt.) ierobežošanai? Vai ar šībrīža īpašnieku mājas uzkrājumu namu apsaimniekotājam ļauts nosegt veco īpašnieku parādus? Kuri likumi attiecas uz šādiem gadījumiem, un kuri likumi ir par labu esošo iedzīvotāju interesēm, nevis aizstāv tikai apsaimniekotājus?
Par laikā nenomainītu ūdens skaitītāju pensionārei tiek atsūtīts milzu rēķins!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 15 Augusts 2019
Pensionārei jāmaksā vairāk nekā 700 eiro par sešpadsmitstāvu mājas ūdens patēriņa starpību, jo laikus nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji. ”Rīgas namu pārvaldnieks” rēķinu pamato ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113 ”Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.” Respektīvi, ja trīs mēnešu laikā pēc termiņa beigām skaitītāji nav verificēti, dzīvokļa īpašniekam jāapmaksā dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpība.
