Kad atvieglojumu piemērošana kļūs automātiska?

Februārī iedzīvotāji no pašvaldības saņēma nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķinus. Nodokli var samaksāt uzreiz par visu gadu, bet var arī maksājumus sadalīt četrās daļās – pa ceturkšņiem. Pirmais maksājums jāveic līdz 15. martam. Tostarp Valsts kontrole izteikusi aizrādījumu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei. Pēc kontrolieru domām, šī iestāde ieslīgusi birokrātijā, kas apgrūtina nodokļa atvieglojumu piešķiršanu rīdziniekiem.

Pārbaudot nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas kvalitāti Rīgā, Valsts kontrole izmantoja nejaušās izlases metodi. Tika konstatēts, ka 19% gadījumu nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums ir piemērots nepamatoti. Piemēram, atbrīvojums ir piemērots ēkām, kur it kā tiek sniegti veselības pakalpojumi, kaut gan attiecīgajās telpās ārstniecības iestāde nav reģistrēta.

Lasīt tālāk...

Kļūt par mājas saimnieku

Likums uzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem pārņemt mājas savā valdījumā, bet daudzi par to neko pat nav dzirdējuši, lai gan privatizācijas process pamatos jau pabeigts. Kādu labumu mums dod mājas pārņemšana? Kur vajadzētu vērsties, lai izpildītu likuma prasību? Ko zaudē cilvēki, kas mājokli nav pārņēmuši savā valdījumā? Saskaņā ar mūsu likumiem īpašnieku nepārņemtās mājas nav pilnīgi patstāvīgas. Tām jāpakļaujas pārvaldnieka lēmumiem. Minētos jautājumus uzdevām Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistam Ērikam Vītolam.

Likums ir, virzības nav

– Kas par dzīvojamo māju pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku valdījumā teikts Privatizācijas likumā?

– Likuma 51. pants nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par mājas privatizācijas uzsākšanu, jānotur kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai noslēgtu savstarpēju līgumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Īpašnieki var izvēlēties vienu no divām mājas pārvaldīšanas formām – nodibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību (vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, tā saukto DzĪK), vai arī nodot pārvaldīšanas tiesības ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Lasīt tālāk...

Ekonomisks tarifs un izlīdzināti maksājumi

Marta sākumā Saeimas Mājokļu apakškomisija noklausījās Pašvaldību savienības eksperta Aino Salmiņa ziņojumu. Apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis apgalvo, ka deputāti ir apņēmības pilni nopietni risināt parādu jautājumu.

– Aplūkosim visus apkures problēmas aspektus. Uzskatu, ka vajag pārskatīt tarifu politiku, izanalizēt visas siltumenerģijas cenu veidojošās komponentes. Nav izslēgts, ka kaut kādas ekonomijas rezerves ir atrodamas pašā tarifā. Piemēram, kāpēc tarifā ielikta tieši 10 procentu peļņa pakalpojuma sniedzējam, kāpēc to nevarētu samazināt kaut vai līdz 7 procentiem?

– Esat pārliecināti, ka spēsit iesaistīties cīņā pret siltuma ražotājiem, kuri neapšaubāmi aizstāvēs savu peļņu?

Lasīt tālāk...

Šoka terapija nabadzīgajiem

Februāra beigās Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja Saeimas deputātiem un valdībai konkrētus priekšlikumus samilzušo problēmu risināšanai siltumapgādē, bet valsts īpaši nesteidz ieklausīties: pašvaldības jau trešo gadu skandina par katastrofu, bet pārmaiņu kā nav, tā nav. Varbūt kādam ir izdevīgi augstie tarifi?

Laiks mosties, politiķu kungi!

Atklātajā vēstulē LPS raksta, ka atkārtoti veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē. Aptaujātās pilsētu un novadu pašvaldības pēc stāvokļa uz 1. janvāri ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības vēl nebijušā apjomā – gandrīz 40 miljonu latu.

Lasīt tālāk...

RNP atskaitās par veiktajiem remontdarbiem

14. martā pašvaldības namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ervins Straupe sniedza pārskatu pilsētas domes Mājokļu un vides komitejai. Galvaspilsētas galvenajam pārvaldniekam nācās atbildēt uz asiem un reizēm nepatīkamiem deputātu jautājumiem.

Daudz runāts par Rīgas dzīvojamo māju jumtu avārijas stāvokli. Ko namu pārvalde darījusi, lai savestu tos kārtībā?

– 2012. gadā mēs konkursa ietvaros saņēmām finansiālos aprēķinus 135 jumtu remontam, – pavēstīja Ervins Straupe, – bet reāli izdevās nomainīt tikai 58, jo pārējām mājām vai nu nebija nepieciešamo uzkrājumu, vai arī iedzīvotāji atteicās no remonta. Jauniem jumtiem pagājušajā gadā tika iztērēti 608 tūkstoši latu.

Lasīt tālāk...

Izīrēt dzīvokli un gulēt mierīgi

Daudzi, kas pirmo reizi izīrē dzīvokli, domā, ka tā būs viegla nauda. Patiesībā tas ir rūpju un raižu pilns darbs. Dzīvokļu īpašniekiem jāsaprot, ka galvenais nav izīrēt iespējami dārgāk, svarīgākais ir to izdarīt tā, lai ienākums būtu stabils, bet nolietojums un konflikti – iespējami minimāli. Gudri sastādīts līgums ir tikai puse no darījuma, tam vēl jāpievieno gudrs, darbam ar īrnieku sagatavots dzīvokļa saimnieks.

Lūk, kādu vēstuli mums atsūtījusi Anna Jeļisejeva, kas vēlas dalīties Rīgas dzīvokļa izīrēšanas pieredzē.

Īrnieki no dzīvokļa iznesa visu, kas bija nesams

„Viss sākās pirms trim gadiem, kad mana draudzene Sanita aizbrauca uz Angliju. Viņa tur apprecējās un strādā banku sektorā. Cilvēkam viss labi! Rīgā, tuvajā centrā, Sanitai palika labs dzīvoklis.

Lasīt tālāk...