Dzīvokli saņēmu mantojumā, tagad gaidu nepatikšanas!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 19 Janvāris 2018 18:38
„Esmu nonācis sarežģītā situācijā – saņēmu mantojumā dzīvokli, taču patlaban nevēlos to reģistrēt kā savu īpašumu zemesgrāmatā. Vai man ir tiesības šo dzīvokli izīrēt, ja pēc dokumentiem vēl neskaitos tā īpašnieks?”
Uz lasītāja jautājumu atbild jurists Aleksandrs Kvedars:
– Nē, šai personai nav tiesību izīrēt dzīvokli, jo saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Cilvēkam, kurš saņem mantojumā nekustamo īpašumu, vispirms jānokārto visas ar iegūstamo īpašumu saistītās formalitātes pie zvērināta notāra un pēc tam tas jāreģistrē zemesgrāmatā. Pirms reģistrēšanas zemesgrāmatā cilvēks nevar brīvi rīkoties ar šo īpašumu, tostarp to pārdot, dāvināt, izīrēt, ieķīlāt bankā utt.
– Pieņemsim, ka šajā situācijā dzīvoklim sāk krāties komunālie parādi, jo tas nenes nekādu finansiālu labumu, tikai prasa izdevumus. Līdz kādai summai var augt parāds, līdz pie darba ķersies tiesu izpildītāji?
– Patiesībā kreditors piedziņai var prasīt jebkuru summu. Tomēr parasti viņš vērtē situāciju kopumā. Ja summa ir neliela (daži simti eiro) vai tā ir pietiekami liela (vairāki tūkstoši eiro), bet parādniekam nav patstāvīgu ienākumu, kas pārsniegtu 430 eiro mēnesī vai kāds cits īpašums, tad kreditors darīs visu, lai savu naudu atgūtu bez tiesas. Kreditors labi apzinās, ka viņš var vērsties tiesā un tā parādu atzīs, taču kreditoram nāksies samaksāt valsts nodevu, nolīgt juristu un apmaksāt visus viņa izdevumus. Ne tik reti gadās, ka kreditoram ir tiesas spriedums, bet nav nekādu iespēju atgūt naudu – parādniekam nav ne ienākumu, ne īpašuma. Tad atliek tikai gaidīt, kad parādniekam uzlabosies materiālais stāvoklis.
– Kāda ir komunālo parādu atgūšanas procedūra?
– Komunālo parādu atgūšanas procedūra absolūti ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas, piemēram, kredīta atgūšanas procedūras.
Izšķir vairākus parādu atgūšanas paņēmienus: kreditors var to darīt patstāvīgi, sūtot atgādinājumus apmaksāt parādu. Viņš var vērsties pie parādu atguvējiem ārpustiesas kārtībā, kuri tad nodarbosies ar parādnieku. Kreditors uzreiz var vērsties rajona tiesā vai arī ar prasību zemesgrāmatā. Tiklīdz tiesa izsniedz izpildrakstu, kreditors vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš saskaņā ar nolikumu sāk parāda atgūšanas darbības: vispirms vērš piedziņu uz finanšu līdzekļiem parādnieka bankas kontos, vēršas darbavietā ar prasību veikt ieturējumus no parādnieka darba algas, meklē citus parādnieka ienākumu avotus. Ja piedziņā iesaistās tiesu izpildītājs, parādniekam jārēķinās, ka summa ievērojami pieaugs, jo tiesu izpildītājs aprēķina un ietur vēl arī savu izdevumu un pakalpojuma apmaksu.
– No kā tiks piedzīts parāds, ja mantinieks nenostiprinās savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā?
– Īpašums nevar būt bez īpašnieka. Ja neviens no mantiniekiem mantojumu nepieņem, beidzoties noteiktajam gaidīšanas laikam, tas pāries valsts īpašumā. Tad valsts atbildēs par parādiem.
Vissarežģītākā situācija attiecībā uz kreditoriem ir tad, ja mantinieks mantojumu pieņem, bet nereģistrē zemesgrāmatā – viņiem nav adresāta, pret kuru vērst prasību.
Vienīgais risinājums – noskaidrot maksimāli daudz informācijas (par to, ka mantojums pieņemts, dokumenti noformēti, bet nav reģistrēti zemesgrāmatā) un vērsties tiesā pret mantinieku ar prasību reģistrēt īpašumu, un pēc tam piedzīt sev pienākošos parādu.
