Kaimiņš dzīvoklī ierīkojis kopmītni!

Ko iesākt gadījumā, ja viens no mājas dzīvokļu īpašniekiem savu īpašumu izīrē aizdomīgiem tipiem, kuri vēlāk bojā dzīvi visiem pārējiem?

Jāpiekrīt, ka cilvēki naudu cenšas nopelnīt visādos veidos un tas nevienu neuztrauc, ja neskar viņu pašu – it īpaši, ierasto ikdienas komfortu. Taču tas tiek izbojāts, ja, piemēram, dzīvokļa īpašnieks Rīgā, Firsa Sadovņikova ielā 17, nolēmis pelnīt naudu, savā dzīvoklī atverot viesnīcu. Kaimiņi sašutumā: pagalmā radušās auto novietošanas problēmas, pieaugušas koplietošanas pakalpojumu izmaksas rēķinos. Cik likumīga ir šāda kaimiņa „uzņēmējdarbība”?

Mana māja, viesnīca – sveša

Rīdziniece Tatjana (vārds mainīts) dzīvo Rīgā, mierlaikos celtā piecstāvu mājā uz Maskavas rajona robežas, netālu no krāmu tirgus „Latgalīte”. Viens dzīvoklis šajā mājā, kā izrādās, ir pārveidots viesnīcā.

– Pēc vairākkārtīgiem pārpirkšanas darījumiem dzīvoklis it kā nonāca kāda skandināva īpašumā. Ar kaimiņiem, kā ierasts, apspriedām – sak’, kam gan ārzemniekam ievajadzējās dzīvokli centrā, taču ne prestižākajā rajonā? Pēc kāda laika mēs sapratām – viņš dzīvoklī bija nolēmis ierīkot viesnīcu, – stāsta Tatjana. – Iespējams, speciāli viesstrādniekiem, bet tieši apgalvot nevaru. Pēc tam ne reizi vien kāpnēs sastapu svešiniekus ar izteikti austrumniecisku ārieni, kuri ne vārda nesaprata krievu valodā. Dzīvokļa patstāvīgie viesi ir jauni vīrieši, vecumā līdz četrdesmit gadiem. (Kā lai neatceras Maskavu, kur vienā trīsistabu dzīvoklī vienlaikus spēj mitināties 10 līdz 15 viesstrādnieki –
provinciāļi? – aut. piez.) Teikšu godīgi, ne tikai man, bet arī pārējiem kaimiņiem no šiem svešiniekiem ir bail. Pieļauju, ka viņi nav bīstami, bet ja nu tā nav? Ja kaimiņi ir zināmi visas dzīves garumā, tad pat nedomā, ka kaut kas varētu atgadīties, bet, ja cilvēki visu laiku mainās, – kā zināt, kas viņiem aiz ādas…

Taču ne jau tikai personīgās drošības jautājums uztrauc Tatjanu, viņa uzskata, ka aizdomīgais dzīvoklis neatļauti izmanto, precīzāk – zog, koplietošanas elektroenerģiju. Tatjana uzskata – jo vairāk iedzīvotāju ir mājā, jo lielāks ir elektroenerģijas patēriņš. Savukārt Tatjanas kaimiņi – auto īpašnieki – ir sašutuši, jo pagalmā nav iespējams novietot automašīnas.

– Mūsu mājā ir gāzes iekārta, ar kuru jāprot rīkoties. Tādēļ es baidos, ka šādi viesiedzīvotāji kādā dienā varētu uzspridzināt visu māju, – stāsta Tatjana. Turklāt īrnieki taču ne par ko neatbild, vai ne? Viņi var mūs noplūdināt, aiz neuzmanības aizdedzināt, bet viņiem par to – nekas… Vai tiešām nav likuma, kas aizliegtu ierīkot viesnīcu parastā daudzdzīvokļu mājā?

Dzīvokļu īpašnieku tiesības nedrīkst ierobežot

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko skaidro, ka saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 9. pantu dzīvokļa īpašniekam ir tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tātad īpašnieks diezin vai varēs dzīvoklī ierīkot ražošanas cehu, netraucējot kaimiņus, bet viesnīcas ierīkošana tiešā veidā aizliegta nav.

– Kad dzīvoklis tiek pārveidots par viesnīcu, mainās tā oficiālais izmantošanas statuss, – stāsta I. Mutjanko. – Dzīvokļa īpašniekam šī uzņēmējdarbība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā un mājas pārvaldniekam jādara zināms, ka dzīvoklis tiks izīrēts. Jādara zināms arī tas, ja dzīvoklis kļūst par izīrējamiem apartamentiem. Vēlos uzsvērt, ka tiesības dzīvokli izīrēt ir tikai tā īpašniekam. Tādēļ izīrēt vai pārvērst par apartamentiem pašvaldības dzīvokli ir aizliegts, ja tam nav piekritis dzīvokļa īpašnieks – pašvaldība.

– Ar ko pārējiem mājas iedzīvotājiem var draudēt viesnīcas ierīkošana vienā no kaimiņu dzīvokļiem?

– Ja šajā dzīvoklī ilgāku laiku dzīvo lielāks skaits nedeklarētu personu, tad pārējiem iedzīvotājiem var nākties vairāk maksāt par atkritumu izvešanu. Nedaudz var paaugstināties maksa par koplietošanas elektroenerģijas patēriņu (ja koplietošanas telpās ir uzstādīti gaismas ķermeņi ar kustību sensoriem). Atliek cerēt, ka visiem dzīvokļiem mājā ir individuālie ūdens patēriņa skaitītāji, jo tad katrs maksās tikai par savu ūdens patēriņu un dzīvokļa–viesnīcas patēriņš pārējos kaimiņus neietekmēs.

– Vai dzīvokļa–viesnīcas īpašniekam ir pienākums deklarēt savus viesus?

– Nē, tā nav obligāta prasība, izņemot gadījumus, kad paši dzīvokļa–viesnīcas viesi neizsaka vēlēšanos deklarēties. Viņi to drīkst darīt ar dzīvokļa īpašnieka atļauju.

– Kam jāsedz zaudējumi gadījumos, ja ūdens noplūde vai ugunsgrēks ir izcēlies dzīvokļa–viesnīcas viesu vainas dēļ?

– Par visiem nodarījumiem atbildīgs ir dzīvokļa īpašnieks.

– Mājas iedzīvotāji žēlojas, ka vairs nevar atrast vietu savu auto novietošanai, jo pārāk daudz vietas aizņem viesnīcas viesu automašīnas. Vai tas ir likumīgi?

– Ja dzīvokļu īpašniekiem nav parakstīti kopīpašuma, šajā gadījumā – mājai piegulošās teritorijas lietošanas noteikumi, tad situācijā nav nekā pretlikumīga. Mājai piegulošo zemesgabalu reizē ar māju domājamās daļās ir privatizējuši visi dzīvokļu īpašnieki, tādēļ konkrētu atzīmju dabā nav. Lietošanas kārtību var noteikt tikai koplietošanas telpu un teritoriju lietošanas noteikumos.

– Vai dzīvokļa–viesnīcas īpašniekam ir pienākums pārbaudīt savu viesu pases un sniegt pieprasījumu policijā, lai saņemtu izziņu par viņu iespējamo iepriekšējo sodāmību?

– Nē. Šāda pienākuma viņam nav.

– Kā rīkoties, ja mājas dzīvokļu īpašniekiem radušās aizdomas, ka dzīvoklis–viesnīca ir nelegāli pieslēdzies viņu elektrības pieslēgumam un zog?

– Vienlaikus vērsties AS Sadales tīkls un pie mājas pārvaldnieka. Viņi veiks bezmaksas pārbaudes un konstatēs, kā ir patiesībā.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka dzīvokļu īpašniekiem savu interešu aizstāvībai ir iespēja vērsties tiesā ar prasību kompensēt kā finansiālo, tā morālo kaitējumu, ko nodarījis kaimiņš – dzīvokļa–viesnīcas īpašnieks.