Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Dvieļu žāvētājs: kādu maksu uzskatīt par taisnīgu?

Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem jāmaksā par tik noslēpumainu pakalpojumu kā ūdens cirkulācija? Vieni uzskata, ka tas nav taisnīgi („Mēs taču maksājam par apkuri, kāds tur vēl dvieļu žāvētājs?!), otri žēlojas, ka maksa par cirkulāciju nekaunīgi strauji pieaugusi. Bijuši gadījumi, kad namu pārvalde iedzīvotājiem rēķinā ierakstījusi 15 un pat 20 latus! Pēc jūsu lūguma apņēmāmies noskaidrot, kāpēc dvieļu žāvētāji tagad izmaksā tik dārgi un vai pret šo parādību iespējams kaut kā cīnīties.

Mūsu korespondenti veica plašu pētījumu visā valstī. Viņu mērķis bija noskaidrot, kādas metodikas maksas aprēķināšanai par dvieļu žāvētāju lieto dažādās pilsētās.

Izrādās, ka patiešām pastāv daudz variantu maksas aprēķināšanai par cirkulācijas pakalpojumu. Pilnībā no šīs ķēpas izdevies izvairīties tikai dažām pilsētām un ciemiem. Pārējie parasti cenšas izmantot metodiku, kas katram šķiet pati taisnīgākā. Pētījuma gaitā savācām vismaz desmit tādu metodiku.

Lasīt tālāk...

Siltums kļūs divreiz dārgāks?

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ceļ trauksmi: valsts atrodas uz iedzīvotāju lielo parādu izraisītas komunālās krīzes sliekšņa. Tādā situācijā valdības darba kārtībā esošā siltuma tarifu paaugstināšana līdzinās pašnāvībai!

LPS ir apkopojusi datus par parādiem un konstatējusi, ka rīdzinieki šobrīd nav samaksājuši par uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumiem aptuveni 9 miljonus latu, bet Latvijas iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu tuvojas 30 miljoniem latu. Nekas tamlīdzīgs sen, pareizāk sakot, nekad nav piedzīvots – pat visai sarežģītajā 1993. gadā iedzīvotāji rēķinus maksāja daudz akurātāk.

Lasīt tālāk...

Milzīgi rēķini? Jums pienākas palīdzība

Februārī rīdzinieki saņēma šokējošus rēķinus par siltumu. Diemžēl tā ir realitāte – ziema nevienu nav saudzējusi. Dažviet maksa par dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apkuri cēlusies pat par 50%. Redakcijā nemitīgi vēršas apjukuši cilvēki: kā tagad izdzīvot, kā samaksāt par siltumu? Daudziem grūtībās nonākušajiem izeja varētu būt Rīgas domes dzīvokļa pabalsts.

Pretendentu būs vairāk!

2009. gadā dzīvokļa pabalstu Rīgā saņēma aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, bet, kā ziņo galvaspilsētas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors, 2010. gadā uz pašvaldības pabalstu noteikti pretendēs daudz vairāk cilvēku. „Jo lielāki dzīvokļa rēķini, jo vairāk pretendentu uz pašvaldības pabalstiem,” saka Moors. Tiek lēsts, ka šogad dzīvokļa pabalsts būs vajadzīgs vairāk nekā 60 tūkstošiem rīdzinieku.

Lasīt tālāk...

Ūdens vairumā un mazumā

Rīgas Apsaimniekotāju asociācija pēdējā sēdē sprieda par mūsu komunālajiem parādiem. Rīdziniekiem iekrājies prāvs parāds par siltumu un ūdeni, bet piegādātāju priekšā atbildīgas ir namu pārvaldes. Kāpēc tā? – interesējas pašvaldības un privātie apsaimniekotāji.

Pirms daudziem gadiem ūdens piegādātājs maksāja namu pārvaldēm par maksājumu administrēšanu. Tas bija taisnīgi, jo uzņēmums Rīgas ūdens ūdeni piegādā tikai līdz mājai, tālāk par tā sadali pa dzīvokļiem, skaitītāju rādījumu nolasīšanu un grāmatvedību atbild namu pārvaldes. Patlaban šo darbu tās veic bez maksas.

Lasīt tālāk...

Vai esi samaksājis nodokli par suni?

Uzmanību visiem mājdzīvnieku īpašniekiem! Katru gadu mēs Rīgas domei maksājam nodevu par tiesībām turēt suni. Bet novembrī tika mainīts konta numurs, uz kuru mēs esam ieraduši pārskaitīt naudu.

Par to informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Sakarā ar tā reorganizāciju un citiem aizejošā gada satricinājumiem konts no Parex bankas ir pārcelts uz SEB banku. Uz to tad arī tagad jāpārskaita nauda:

Lasīt tālāk...

Kāpēc pieauguši rēķini?

„Saņēmām dzīvokļa rēķinu par janvāri un zaudējām valodu: maksa par apkuri pieaugusi par 50 procentiem! Bet Rīgas siltuma darbinieki neskaitāmās intervijās ir skaidrojuši, ka siltumtarifu šoziem neplāno uzskrūvēt un kopējā maksa par apkuri, neraugoties uz ļoti auksto ziemu, paliks iepriekšējā līmenī. Kā tad ir patiesībā?” masveidā interesējas rīdzinieki.

Uzņēmuma Rīgas siltums pārstāvji pastāstīja, ka galvaspilsētas iedzīvotāji (gan dzīvokļu īpašnieki, gan īrnieki) var vērsties pie siltuma piegādātāja, lai noskaidrotu, cik daudz siltumenerģijas reāli patērējusi viņu māja. Tā varētu pārliecināties, ka apsaimniekotājs nepieraksta rēķiniem liekas summas un korekti aprēķina maksu par dzīvojamās platības kvadrātmetra apkuri.

Lasīt tālāk...

Latvija nav gatava mājokļa nodoklim

Mājokļa nodokļa liktenis faktiski ir izlemts. Saeimas deputāti atbalstīja progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa variantu, kas paredz 0,1% likmi dzīvojamajai platībai, kuras kadastrālā vērtība nepārsniedz 40 tūkstošus latu, 0,2% likmi mājokļiem, kuru vērtība ir no 40 līdz 75 tūkstošiem latu un 0,3% likmi lepnām mājām un dzīvokļiem, kuru kadastrālā vērtība ir virs 75 tūkstošus latu.

Atgādināsim, ka valsts budžetu plānots apstiprināt 1. decembrī. Pagājušajā nedēļā uz pieņemšanu pie premjera Valda Dombrovska pieteicās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītāji. Viņi informēja Ministru prezidentu, ka ieviest un administrēt mājokļa nodokli būs diezgan sarežģīti, jo pašvaldībām nav vajadzīgās sadarbības ar Valsts zemes dienestu.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!