Dvieļu žāvētājs: kādu maksu uzskatīt par taisnīgu?

Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem jāmaksā par tik noslēpumainu pakalpojumu kā ūdens cirkulācija? Vieni uzskata, ka tas nav taisnīgi („Mēs taču maksājam par apkuri, kāds tur vēl dvieļu žāvētājs?!), otri žēlojas, ka maksa par cirkulāciju nekaunīgi strauji pieaugusi. Bijuši gadījumi, kad namu pārvalde iedzīvotājiem rēķinā ierakstījusi 15 un pat 20 latus! Pēc jūsu lūguma apņēmāmies noskaidrot, kāpēc dvieļu žāvētāji tagad izmaksā tik dārgi un vai pret šo parādību iespējams kaut kā cīnīties.

Mūsu korespondenti veica plašu pētījumu visā valstī. Viņu mērķis bija noskaidrot, kādas metodikas maksas aprēķināšanai par dvieļu žāvētāju lieto dažādās pilsētās.

Izrādās, ka patiešām pastāv daudz variantu maksas aprēķināšanai par cirkulācijas pakalpojumu. Pilnībā no šīs ķēpas izdevies izvairīties tikai dažām pilsētām un ciemiem. Pārējie parasti cenšas izmantot metodiku, kas katram šķiet pati taisnīgākā. Pētījuma gaitā savācām vismaz desmit tādu metodiku.

Kāpēc mēs tik sīki aplūkojam situāciju dažādās pilsētās? Tāpēc, ka saskaņā ar likumu dzīvokļu īpašniekiem Latvijā ir tiesības mājā sarīkot kopsapulci un noteikt SAVU metodiku norēķiniem par karstā ūdens cirkulāciju. Varbūt viņi atradīs taisnīgāku nekā tā, ko bez garām runām nosaka namu pārvalde. Bet, lai izvēlētos, vajag saprast, kāpēc vispār šāda pozīcija parādījusies mūsu rēķinos un kādi maksas aprēķināšanas varianti ir iespējami.

Ventspils: likums pāri visam!

Uzņēmums Ventspils siltums, tehniskās nodaļas vadītājs Edvīns Upaciers:

– Mūsu pilsētā norēķini ar dzīvokļu īrniekiem notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 999, attiecībās ar dzīvokļu īpašniekiem vadāmies pēc analoģiskiem noteikumiem Nr. 1013. Ventspilī pastāv divi veidi, kā iedzīvotāji norēķinās par saņemto siltumu: vai nu mēs slēdzam kopīgu līgumu ar pārvaldnieku par pakalpojuma sniegšanu visai mājai, vai arī parakstām individuālus līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem.

Iedzīvotājiem izrakstām rēķinus par patērēto karsto ūdeni (pareizāk sakot, par tā uzsildīšanai izlietoto siltumenerģiju). Ir noteikts, ka vasarā ūdens mums jāuzsilda no 10 līdz 55 grādiem, ziemā – no 5 līdz 55 grādiem. Taču, piegādājot ūdeni dzīvokļiem, rodas siltuma zudumi un enerģijas patēriņš cirkulācijas nodrošināšanai. Ko mēs rezultātā iegūstam? Protams, zināmu disbalansu starp ūdens uzsildīšanai patērēto siltumu un iedzīvotāju reāli saņemto siltumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mums ir tiesības radušos starpību vienlīdzīgi sadalīt starp dzīvokļiem (protams, ja iedzīvotāji nav izvēlējušies citu metodiku). Šīs tiesības vajadzības gadījumā mēs arī izmantojam, bet tikai vasarā, jo ziemā cirkulācijas cena ir iekļauta maksā par apkuri.

Kas mums palīdz pareizi aprēķināt siltuma patēriņu ūdens cirkulācijai? Aritmētika te pavisam vienkārša. Ūdens uzsildīšanas cena Ventspilī ir fiksēta (manuprāt, tas ir pareizi, jo viena kubikmetra ūdens uzsildīšanai vienmēr tiek izlietots vienāds daudzums siltumenerģijas). Mēneša beigās individuālo skaitītāju rādījumus salīdzinām ar mājas kopējā siltumskaitītāja datiem. Ja ir radusies starpība, mēs to ierakstām cirkulācijas ailē un vienlīdzīgi sadalām starp iedzīvotājiem. Tāpēc arī maksa par ūdens cirkulāciju katru mēnesi mainās.

Salaspils: pēc vienošanās ar iedzīvotājiem

Apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, valdes priekšsēdētāja Taisa Štāle:

– Salaspilī mēs apsaimniekojam mājas, kurās nodibinātas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai ievēlēti savi pārstāvji. Sākot darbu ar māju vecākajiem, mēs vienojāmies, ka maksa par dvieļu žāvētājiem nepārsniegs četrus latus no dzīvokļa. Vasarā pārējais mājas patērētā siltuma daudzums tiek sadalīts karstā ūdens uzsildīšanai. Par tādu ūdeni tarifs sanāk mainīgs. Ziemā tiek izmantota cita sistēma: gan maksa par dvieļu žāvētāju, gan viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu ir fiksēta, turpretī viena kvadrātmetra apkures tarifs mainās atkarībā no tā, cik daudz siltuma māja patērējusi. Aprēķins ir diezgan sarežģīts, bet taisnīgs – mazo dzīvokļu īpašnieki maksā mazāk nekā lielo mājokļu saimnieki, bet taupīgie var ietaupīt naudu uz karstā ūdens rēķina.

Rīga: visu izlēmusi pašvaldība

Galvaspilsētā pašvaldības namu pārvaldes maksu par ūdens cirkulāciju aprēķina, vadoties pēc Rīgas domes 2009. gada 12. maijā pieņemtajiem noteikumiem Nr. 171 „Par Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtību”. Saskaņā ar šiem noteikumiem maksa par karstā ūdens cirkulāciju ir 10% no siltumenerģijas 1 MWh cenas.

Jūlijā vienotā maksa par dvieļu žāvētāju Rīgā bija 4,41 lats. Vai tas nozīmē, ka pašvaldības namu pārvalžu klienti par siltumu maksā mazāk nekā citi? Nē, jo iedzīvotāji jebkurā gadījumā maksā par visu mājas patērēto siltumenerģiju. Ja dvieļu žāvētājs maksā lētāk, tad ūdens uzsildīšana – dārgāk, un otrādi.

Tukums: cirkulācijas nav

Apsaimniekošanas uzņēmums Tukuma nami, valdes priekšsēdētājs Uldis Eglītis:

– Mūsu pilsētā karstā ūdens cirkulācija atsevišķi netiek uzskaitīta. Māju pagrabos ir uzstādīti siltumskaitītāji, kas uzskaita gan apkurei, gan ūdens sildīšanai patērētos megavatus. Pilsētas dome ir noteikusi centralizētu maksu par kubikmetru – 5,50 latus. Nolasām individuālo skaitītāju rādījumus, atņemam tos no kopējā skaitītāja rādījuma. Atlikusī daļa siltuma tiek uzskaitīta kā patērēta apkurei. Vasarā cilvēki maksā tikai par ūdeni. Tā sacīt, gada siltajā laikā siltuma piegādātājs sponsorē iedzīvotājus, bet domāju, ka šīs izmaksas viņš ir iekļāvis savā tarifā. Toties ziemā siltumtīkli saņem savu naudu atpakaļ, jo izmaksas ir ierēķinātas maksā par apkuri. Vai nav domāts ieviest atsevišķu maksu par karstā ūdens cirkulāciju? To būtu ļoti sarežģīti izdarīt, jo katru mēnesi dati mājām ir atšķirīgi, grūti noteikt, kādai vajadzētu būt maksai par dvieļu žāvētāju. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu atstāt tikai maksu par reāli patērēto ūdeni.

Rēzekne: vienots tarifs kā galvaspilsētā

Apsaimniekošanas uzņēmums Rēzeknes namsaimnieks, valdes locekle Dagmāra Abramova:

– Siltuma piegādi mūsu pilsētā nodrošina uzņēmums Rēzeknes enerģija, ar kuru iedzīvotājiem ir noslēgti tieši līgumi. Namu pārvalde pēdējos piecpadsmit gadus vairs nenodarbojas ar rēķiniem par siltumu. Vienīgi piebildīšu, ka metodiku maksas aprēķināšanai par ūdens uzsildīšanu un cirkulāciju ir apstiprinājusi pilsētas dome.

Pašvaldībā mums paskaidroja, ka pilsētā ir vienots ūdens uzsildīšanas tarifs – pakalpojuma cena nedrīkst pārsniegt 3,50 latus par kubikmetru. Reizē pašvaldība ir ierobežojusi arī karstā ūdens cirkulācijas tarifu. Maksa par dvieļu žāvētāju Rēzeknē nedrīkst pārsniegt 0,1544 MWh cenu (pie tarifa 44,15 Ls/MWH maksa ir 7,50 Ls). Pārējo mājas izlietoto siltumenerģijas daļu sadala pa apkures rēķiniem.

Madona: ziema no vasaras atšķiras

Apsaimniekošanas uzņēmums Madonas namsaimnieks, valdes priekšsēdētājs Guntis Dzenītis:

– Protams, par karstā ūdens cirkulāciju mūsu pilsētā ir jāmaksā, bet netieši! Vasarā to nefiksē, automātiski pieskaita maksai par ūdens uzsildīšanu. Ziemā ir pastāvīga maksa par kubikmetra ūdens uzsildīšanu, un tā līdzinās 0,1 MWh cenai. Pārējo siltumenerģiju sadala apkures pakalpojumam, to maksā visi iedzīvotāji atbilstoši dzīvokļa platībai. Dvieļu žāvētājs taču tas pats radiators vien ir. Toties ziemā karstais ūdens pilsētā kļūst lētāks (pateicoties vienotajam tarifam) un cilvēkiem paveras iespēja ietaupīt.

Limbaži: iedzīvotāji maksā ziemā

Apsaimniekošanas uzņēmums Namsaimnieks, valdes priekšsēdētājs Sandejs Pukšto:

– Limbažos maksu par karsto ūdeni un apkuri iekasē piegādātājs – vietējie siltumtīkli, tāpēc šīs problēmas namu pārvaldi tieši neskar. Es, protams, zinu, ka pilsētā eksistē noteikts ūdens uzsildīšanas tarifs – 6,80 latu par kubikmetru, bet reāli saskaņā ar mājas skaitītāja rādījumiem ūdens uzsildīšana maksā 11 latus. Kas notiek ar starpību? Piegādātājs to ziemā iekļauj apkures tarifā (pagājušajā ziemā vidējā maksa par siltumu pilsētā bija viens lats par kvadrātmetru).

Liepāja: daudz formulu

Apsaimniekošanas uzņēmums Vecliepāja, speciāliste Aiva Seļukova:

– Ūdens cirkulācijas cenas noteikšanai izmantojam Energoapgādes regulēšanas padomes 1997. gadā apstiprināto „Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju”.

Lai uzskatāmi parādītu, kā tiek veikti aprēķini, par piemēru izmantošu mūsu māju Dzērves ielā 19. Mājas viena sekcija augustā patērēja aptuveni 100 kubikmetru karstā ūdens, kura sagatavošanai tika izlietotas 13,3 MWh.

Mēs izmantojam samērā sarežģītu formulu, lai noteiktu, kāda daļa siltuma izlietota ūdens uzsildīšanai, kāda – cirkulācijas nodrošināšanai. Vispirms jānosaka cirkulācijas koeficients – K.

Cirkulācijas koeficientu mūsu mājā mēs noteiksim ar šādas aritmētiskās darbības palīdzību:

К = 13,3809*860 : [100*(52–11)] = 2,8067

Tagad aprēķināsim, cik daudz iedzīvotājiem jāmaksā par visu patērēto siltumenerģijas daudzumu:

13,3809 MWh * 45,595 Ls = 610,10 Ls

Tālāk saskaņā ar apstiprināto metodiku aprēķinam, cik daudz siltuma patērēts ūdens uzsildīšanai. Šai nolūkā visa patērētā siltuma vērtību dalām ar cirkulācijas koeficientu К:

610,10 Ls : 2,8067 = 217,37 Ls

Atlicis pavisam nedaudz – noteikt, cik izmaksājusi ūdens cirkulācijas nodrošināšana. No siltumenerģijas kopējās vērtības atņemam sildīšanai patērētā siltuma cenu:

610,10 Ls – 217,37 Ls = 392,73 Ls

Nu vairs pats mazumiņš – cirkulācijas vērtību izdalīt ar dzīvokļu skaitu:

392,73 Ls : 48 dzīvokļi = 8,18 Ls/dzīvoklis.

Droši vien daudziem būs interesanti uzzināt, cik, izmantojot aprēķiniem šādu metodiku, iedzīvotāji maksās par karsto ūdeni. To ir viegli noteikt, ūdens uzsildīšanai izmantotā siltuma vērtību izdalot ar iedzīvotāju patērēto ūdens kubikmetru skaitu pēc individuālo skaitītāju rādījumiem:

217,37 Ls : 100,04 m³ = 2,1728 Ls/m³.

Tomēr apsaimniekotāji atgādina iedzīvotājiem, ka viņiem ir tiesības kopsapulcē pieņemt citu metodiku maksas aprēķināšanai par karstā ūdens cirkulāciju, izraugoties paņēmienu, kas šķiet vistaisnīgākais.

Jelgava: gaida iniciatīvu

Aina Bataraga, siltuma uzņēmuma Fortum valdes locekle:

– Mums ir savs viedoklis par cirkulāciju. Mēs uzskatām, ka neatkarīgi no ūdens patēriņa vasarā visi dzīvokļu īpašnieki, arī tie, kas neatrodas mājās, piedalās tā sagatavošanā un cirkulācijā. Tāpēc esam izstrādājuši savu metodiku maksas aprēķināšanai par šo pakalpojumu un pievienojuši to līgumiem ar mūsu klientiem.

Kā tad tiek aprēķināta maksa par dvieļu žāvētāju? Mēs pieņēmām kā faktu, ka uzņēmums ūdens uzsildīšanai vienmēr tērē vienu un to pašu siltumenerģijas daudzumu. Tāpēc par taisnīgu atzinām vienotas maksas noteikšanu visā pilsētā par ūdens uzsildīšanu, kas mainās tikai tad, ja tiek paaugstināts vai pazemināts gāzes tarifs. Piemēram, jūlijā un augustā vienotais siltumenerģijas tarifs bija 43,49 Ls/MWh, bet kubikmetrs karstā ūdens maksāja 3,16 latus.

Pārējo vasaras siltumu, ko māja patērējusi saskaņā ar kopējā skaitītāja rādījumiem, uzskatām par izlietotu cirkulācijai. Šīs enerģijas vērtību dalām ar dzīvokļu skaitu mājā. Tāpēc maksa par dvieļu žāvētāju katrā daudzstāvu namā ir citāda un katru mēnesi var mainīties.

Ja jelgavnieki nav vienisprātis ar mums, mēs ar prieku pieņemsim jebkuru viņu piedāvāto metodiku. Varbūt cilvēki uzskata, ka izdevīgāk būtu cirkulācijas cenu iekļaut karstā ūdens tarifā, varbūt vēlas pieņemt citus koeficientus... Diemžēl pagaidām tādas iniciatīvas grupas pie mums nav vērsušās (lai mājā pieņemtu jaunu norēķinu metodiku, vajadzīga vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana, bet panākt tādu vienprātību ir grūti).