Sociālais dienests: „Palīdzība būs!”

Kā neizputēt, maksājot dzīvokļu rēķinus, ja jau iepriekš tos bija grūti samaksāt?

Situāciju ar iedzīvotāju spēju maksāt par pieaugušo apkures tarifu komentē Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Baiba Skuja.

– Strādāju pašvaldībā jau 25 gadus, un manā atmiņā nav gadījuma, ka cilvēkam nepiešķirtu viņam pienākošos sociālo pabalstu, īpaši tik svarīgu pabalstu kā mājokļa un komunālo pakalpojumu apmaksai.

Pabalstu aprēķinu administrē Rīgas domes Sociālais dienests, klientam nepieciešams tikai uzrakstīt iesniegumu un aizpildīt ienākumu deklarāciju. Lieli apsaimniekošanas uzņēmumi automātiski sūta mums informāciju par dzīvokļu īpašniekiem, kam pienāktos pabalsts, citos gadījumos šī informācija ir jāiesniedz klientam pašam un pēc tam mēs to manuāli iekļaujam datubāzē.

2022. gada pirmajos četros mēnešos sociālo, tostarp mājokļa, pabalstu saņēmēju skaits palielinājās par 57%, bet Rīgas domes izdevumi šo pabalstu izmaksai pieauga par 90%.

Varu atklāt, ka 2021. gadā pašvaldība netika izmantojusi valdības piešķirtās tiesības, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantot paaugstinošos koeficientus attiecībā uz garantēto ienākumu līmeni. Šogad šos koeficientus sāka piemērot: piemēram, vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem, kuri dzīvo atsevišķi, aprēķinot garantēto minimālo ienākumu līmeni pēc komunālo pakalpojumu nomaksas, piemēro koeficientu 2,5; ģimenēm, kuras sastāv tikai no pensionāriem, invalīdiem vai nepilngadīgajiem bērniem ir koeficients 2; pārējām ģimenēm – 1,5. Tas ļauj palielināt summu, kādai jāpaliek cilvēka rīcībā pēc komunālo rēķinu nomaksas (piemēram, vientuļajam pensionāram tie ir 272,5 eiro – red. piezīme). Tā kā mājokļa pabalsti iedzīvotājiem ir kļuvuši pieejamāki, ir sākuši pieaugt arī Rīgas pašvaldības izdevumi to izmaksām. Ja par 2021. gada pirmajiem četriem mēnešiem mājokļa pabalsta veidā tika izmaksāti 2,29 miljoni eiro, tad šogad par attiecīgo periodu – jau 4,3 miljoni eiro.

Tajā pašā laikā arī agrāk ir bijuši periodi, kad mājokļa pabalstu ir saņēmis lielāks rīdzinieku skaits. Piemēram, 2011. gadā, kad Rīgā bija ļoti augsts siltumenerģijas tarifs salīdzinājumā ar iedzīvotāju vidējo ienākumu līmeni, mājokļa pabalstu pieprasīja 52 700 rīdzinieku un gada laikā viņi no pašvaldības saņēma vairāk nekā 16 miljonus eiro. Tolaik mēs cieši sadarbojāmies ar uzņēmumu Rīgas siltums. Slodze nebija no mazajām, tomēr mēs nenobijāmies un tikām galā.

Darbā pie dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas rodas arī nesaskaņas, kad klients ir neapmierināts ar Sociālā dienesta lēmumu. Minēšu piemēru – ja vientuļš pensionārs dzīvo trīsistabu dzīvoklī, tad pašvaldība viņam izmaksā dzīvokļa pabalstu tikai par normatīvo dzīvojamo platību. Šādā situācijā cilvēkam ir jāizmanto dzīvokļa apmaksai paša finanses vai, piemēram, jāmaina mājoklis uz mazāku.

Pieļauju, ka jaunajā apkures sezonā slodzes un stresa līmenis palielināsies. Mēs varam veidot tikai aptuvenus plānus, saskaņā ar tiem sociālo pabalstu pieprasījumu skaits no rudens pieaugs aptuveni par 60%. Salīdzinājumam – patlaban pašvaldības sociālo palīdzību saņem apmēram 3,3% rīdzinieku.