Normunds Talcis: „Vēlos ticēt labajam”

Ko dara uzņēmums Rīgas siltums, lai nākamā apkures sezona visiem rīdziniekiem nebūtu nepārtraukts šoks?

Līdz nākamās apkures sezonas sākumam palikuši četri mēneši. Nav brīnums, ka Rīgas iedzīvotājus ļoti interesē jautājums par maksājumu apmēriem nākotnē. Kāpēc rēķini par Rīgas siltuma pakalpojumiem, iespējams, var pārsniegt 3–5 eiro par dzīvojamās telpas kvadrātmetru, skaidro uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis.

Kur ņemt šķeldu?

– Mēs izdzīvojam satraukumu un nenoteiktības pilnu laiku, – saka Rīgas siltuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. – Ierastais nodrošinājums ar energoresursiem, piemēram, piekļuve baltkrievu šķeldai, pašlaik ir ierobežota. Sakarā ar to mums ir ļoti daudz nopietnu uzdevumu, no kuriem galvenais – nodrošināt lietotājus ar nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi.

Pēc Normunda Talča teiktā, ir daudz faktoru, kas uzņēmumam neļauj strādāt ar tādu komfortu, kas bijis ierasts pirms diviem un vairāk gadiem. Ja agrāk uzņēmums jau vasarā noslēdza visus nepieciešamos dabasgāzes un šķeldas piegādes līgumus visai apkures sezonai, tad tagad tā ir neiespējama greznība.

– Kaut arī 2021. gada vasarā mēs parakstījām visus nepieciešamos līgumus, rudenī šķeldas piegādātāji tos izbeidza – viņiem izdevīgāk izrādījās samaksāt līgumsodu, nekā pildīt līgumu un piegādāt mums sadārdzinājušos šķeldu par vasaras cenām, – skaidro Rīgas siltuma vadītājs. – Šāds notikumu pavērsiens spieda mūs pārskatīt šķeldas iepirkuma procedūru un sadalīt to pa laika posmiem un apjomiem.

Patlaban Rīgas siltums šķeldu iepērk mazās partijās. Vispirms zaļais kurināmais tika saņemts no uzņēmuma Latvijas valsts meži, pēc tam sasmalcināto koku mizu izdevās iegādāties no uzņēmuma Rīgas meži, tomēr samazināt riskus izdevās tikai, pateicoties iziešanai Lietuvas biržā, kur Rīgas siltums beidzamajos mēnešos šķeldu iepērk par zemākām cenām, nekā tas iespējams vietējā tirgū.

Palīdzība jaunajā sezonā – tikai pašiem mazturīgākajiem

Attiecībā uz gāzes iegādi nākamajai sezonai Normunds Talcis paziņo par Rīgas siltuma nodomu startēt biržā:

– Mēs jau tagad katru nedēļu izsludinām neliela apjoma gāzes partiju iepirkumus nākamajai sezonai. Pagaidām viss rit veiksmīgi un mums izdodas nopirkt dabasgāzi, kas nav no Krievijas, tomēr pilnas skaidrības attiecībā uz gāzi joprojām nav. Atliek cerēt, ka pēc gada šis jautājums tiks noregulēts. Valsts amatpersonas apgalvo, ka situācija ar gāzes piegādēm nokārtosies, savukārt es vēlos tam ticēt un kopumā rēķināties ar veiksmīgu 2022./2023. gada apkures sezonu.

Tāpat Normunds Talcis paziņoja, ka ir pateicīgs valdībai par lēmumu atbalstīt Rīgas siltuma klientus iepriekšējā apkures sezonā, nosakot apkures tarifa griestus 68 eiro apmērā par megavatstundu – starpību starp šo summu un reālo siltumenerģijas tarifu apmaksāja valsts:

– Mums ir zināms, ka līdzīgu atbalstu iedzīvotājiem valdība plāno ieviest arī nākamajā gadā, lai viņiem nebūtu jāmaksā par apkuri pilna cena.

No redakcijas piebildīsim, ka 2022./2023. gada apkures sezonā palīdzība tiks nodrošināta tikai vismazāk aizsargātajiem valsts iedzīvotājiem.

Viena no garākajām

Aizvadītā apkures sezona bija viena no garākajām Rīgas siltuma vēsturē un ilga 219 dienas.

– Senāk apkures sezonas uzsākšanu izsludināja pilsētas izpilddirektors (kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ārgaisa vidējā diennakts temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas nepārsniedza +8 grādus – red. piezīme), – skaidro Normunds Talcis. – Tagad kārtība ir mainījusies, un apkures pieslēgšana katrā mājā notiek tikai pēc dzīvokļu īpašnieku vēlēšanās. Uzņēmumā tiek pieņemts, ka sezona ir sākusies, kad apkurei pieslēgti vairāk nekā 50% mūsu klientu. Tieši tāpat arī sezona noslēdzas.

Pēdējos gados apkures sezonas ilgums pagarinās. Normunds Talcis uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju pieaugošajām komforta prasībām. Piemēram, aprīlī, kad valstī jau bija salīdzinoši pavasarīgs laiks, daudzas mājas izvēlējās vēl dažas nedēļas turpināt apkures sezonu.

Tikmēr vidējā ārgaisa temperatūra apkures sezonas laikā pakāpeniski palielinās. Ja vēl pirms desmit gadiem normatīvā temperatūra bija 0 grādu, tad tagad tā ir 1,1 grāds. Realitāte ir vēl vairāk atšķirīga – pagājušajā sezonā ārgaisa temperatūra bija 3,1 grāds, apliecina Rīgas siltuma speciālisti.

Peļņa augusi līdz 5,4 miljoniem

Neskatoties uz tarifu dramatisko pieaugumu, kopumā Rīgas siltums savu, pēc skaita 26., apkures sezonu ir pabeidzis bez satricinājumiem.

– Uzņēmuma apgrozījums bija 146 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga līdz 5,4 miljoniem eiro, – paziņoja Normunds Talcis. – Esmu ļoti priecīgs, ka uzņēmuma akcionāri piekrituši šo peļņu novirzīt uzņēmuma attīstībai.

Par nopelnītajiem līdzekļiem uzņēmums plāno realizēt trīs projektus, kuru mērķis ir samazināt dabasgāzes patēriņu siltumenerģijas ražošanā. Strādājot šajā virzienā, tiek solīts uzbūvēt divas šķeldas katlumājas Bauskas ielā un Nautrēnu ielā, kā arī palielināt Vecmīlgrāvī esošās katlumājas jaudu.

– Šajos objektos gandrīz 90% siltumenerģijas tiks ražoti no šķeldas. Mēs neredzam veidu, kā pilnībā atteikties no gāzes, bet tās daļa kurināmā bilancē tiks samazināta. Aptuveni 10% dabasgāzes ir nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanu maksimālo slodžu brīžos, piemēram, ja ārgaisa temperatūra noslīd līdz mīnuss 15–20 grādiem, – skaidro uzņēmuma vadītājs.

Prognozes – miglainas

Uzņēmums Rīgas siltums saviem spēkiem saražo tikai 30% no rīdziniekiem nepieciešamās siltumenerģijas. Pārējos 70% pilsētas siltumtīkls iepērk no neatkarīgajiem ražotājiem un koncerna Latvenergo. 

– Mēs nevaram ietekmēt to, kādu kurināmo Latvenergo izmanto siltumenerģijas ražošanai, – skaidro Normunds Talcis, – taču esam atbildīgi par savu energobalansu: jau pašlaik aptuveni 50% siltumenerģijas savās katlumājās iegūstam no šķeldas. Vēl trīs katlumāju būvniecība 2022. gadā ļaus palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru līdz 54%. Tā kā gāzes cena patlaban ir aptuveni 100 eiro par megavatstundu, bet šķeldas – tikai 30 eiro par megavatstundu, tad tikai vienas sezonas laikā uz kurināmā mēs varēsim ietaupīt 2,7 miljonus eiro.

Tiesa, Normunds Talcis neizslēdz, ka degvielas cenas līdz nākamās apkures sezonas sākumam var mainīties, tādēļ izteikt prognozes pašlaik ir ļoti nepateicīga lieta.

Granulas, siltumsūkņi un saule

Rīgas siltums jau pagājušajā gadā tika realizējis vairākus nozīmīgus projektus, kas ļāva palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru uzņēmuma bilancē.

Normunds Talcis informēja, ka uzņēmums nodevis ekspluatācijā siltumcentrāli Daugavgrīva, kurā iepriekš bija uzstādīti veci un neefektīvi katli:

– To vietā mēs uzstādījām divus 4 megavatu jaudas katlus ar mūsdienīgiem izplūdes gāzu kondensatoriem un to attīrīšanu.

Turklāt jauna katlumāja ar 60 megavatu jaudu ir uzbūvēta siltumcentrālē Imanta. Tagad arī šeit siltuma ražošanā tiek izmantota nevis gāze, bet gan dabīgais kurināmais (šķelda). Abi projekti īstenoti, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu.

Nākotnē Rīgas siltumam ir ļoti interesanti plāni, piemēram, uzņēmums izskata granulu apkures katlu uzstādīšanas variantus.

– Mums dažādos Rīgas rajonos ir diezgan daudz atsevišķu nelielu katlumāju ar automatizētiem gāzes katliem, kuri ražo siltumu vienai vai divām mājām, – stāsta uzņēmuma vadītājs. – Savulaik tādas katlumājas bija ļoti labs risinājums, bet pēdējo notikumu sakarā viss ir mainījies. Pašlaik mēs izskatām iespēju uzstādīt vismaz trīs granulu katlu iekārtas gāzes katlu vietā.

Pastāv arī reāla perspektīva siltumsūkņu izmantošanai, kurus paredzēts uzstādīt izplūdes gāzu izvades vietā. Pašlaik tur ir īpašas ierīces – kondensatori, kas palīdz samazināt karsto izplūdes gāzu temperatūru līdz 50 grādiem, bet iegūtais siltums tiek atgriezts tīklā. Rīgas siltuma speciālisti ir izskaitļojuši, ka siltumsūkņu uzstādīšana dos iespēju izplūdes gāzu temperatūru samazināt vēl uz pusi – līdz 25 grādiem.

– Tādā veidā mums izdosies iegūt papildu siltumenerģiju, neizmantojot nekādu kurināmo, – projektu slavē Normunds Talcis un atzīst, ka agrāk šis siltums vienkārši aizlidoja gaisā.

Nākamais jautājums ir saules enerģija. Rīgas siltumam ir saules paneļu izmantošanas pieredze, kas patlaban ar enerģiju nodrošina paša uzņēmuma telpas. Tuvākajā laikā šeit plāno uzstādīt saules paneļus ar 1,25 megavatu jaudu katlumājas vajadzībām. Vislielākie plāni saistīti ar projektu Ziepniekkalnā, kur Rīgas siltums varētu ierīkot saules paneļu vai, pareizāk, kolektoru parku. Projekta realizēšanas vajadzībām pašlaik starp uzņēmumu un pašvaldību notiek sarunas par nepieciešamā zemesgabala, kas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, nomu.

Kopumā uzņēmums Rīgas siltums jau 2025. gadā paredz 90% siltumenerģijas ražot no atjaunojamiem resursiem. Gribas ticēt, ka tā arī būs un tas pasargās rīdziniekus no straujiem tarifa lēcieniem.