Tarifs – viens, bet maksa – atšķirīga

„Jau sen esmu elektroenerģijas piegādātāja Elektrum kliente. Nesen noskaidroju, ka maksāju par elektrību pēc neizdevīgā dinamiskā tarifa, kas ir atkarīgs no cenu svārstībām biržā,” raksta Ināra. „Parasti es maksāju 30–40 eiro mēnesī un nepievērsu tam uzmanību, taču, kad nesen sakarā ar strauju biržas cenu pieaugumu man atnāca rēķins par 80 eiro mēnesī, es izjutu šoku.

Es nevaru atļauties maksāt tādas summas, tādēļ nolēmu mainīt tā paša piegādātāja tarifu, tas ir, izvēlēties Elektrum tarifu Universālais. Šo tarifu izvēlējos pēc draudzenes ieteikuma, jo viņa līdz šim nebija izjutusi lielu elektrības cenu pieaugumu. Tarifu maiņas procesā konstatēju, ka viena kilovata cena pēc tarifa Universālais man būs ļoti atšķirīga no tās, ko maksā draudzene. Jaunajā līgumā man piedāvāja maksu 0,45 eiro par kilovatstundu, taču draudzene par to pašu tarifu maksā 0,19 eiro par kilovatstundu (līdz septembrim maksāja 0,11 eiro). Mani interesē, vai man ir pareizi aprēķināta elektrības cena?

Lasīt tālāk...

„Vai es varu kvalificēties pabalstam?”

„Esmu vientuļā mamma, audzinu dvīņus un īrēju dzīvokli. Mana alga sasniedz 800 eiro mēnesī, kā arī bērnu tēvs katru mēnesi pārskaita bērniem minimālos uzturlīdzekļus. Mani izdevumi par mājokli ir aptuveni 400 eiro mēnesī. Vai es varu pieteikties mājokļa pabalstam? Marija.” 

Jā, Marijai ir tiesības uz mājokļa pabalstu, jo ģimenes garantētais minimālais ienākums no 1. oktobra sasniedz 783 eiro (327 + 228 + 228 eiro). Sociālais dienests apmaksās praktiski visus Marijas izdevumus par dzīvokli. Svarīgi atcerēties, ka minimālie uzturlīdzekļi, kā arī daudzi citi pabalsti netiek uzskatīti par ģimenes ienākumiem, tāpēc netiek ņemti vērā pie mājokļa pabalsta aprēķiniem.

Lasīt tālāk...

Jūs filmē slēptā kamera

„Viens no mūsu mājas iedzīvotājiem ir uzstādījis videokameru bez citu atļaujas. Nav pat norādes, ka mājā ir videokamera. Tā ir uzstādīta pirmajā stāvā, ar skatu pret dzīvokļiem. Savukārt kameras īpašnieka dzīvoklis atrodas otrajā stāvā, tādēļ kamera pat nefilmē viņa durvis. Vai tas ir likumīgi?” jautā Lana. 

– Lai uzstādītu videokameru, kuras novērošanas laukā ietilpst mājas kopīpašuma daļa vai dzīvokļu īpašniekiem piederošā koplietošanas teritorija, ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vienošanās vai kopības lēmums, – paskaidro advokāts Jevgeņijs Tverdohļebovs. – Turklāt, ja strīds nonāktu līdz tiesai, kā atšķirīga tiek vērtēta situācija, kad kameru uzlikusi īpašnieku biedrība un kad kameru uzstādījis dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar biedrību. Stingrākas prasības ir paredzētas otrajā gadījumā, jo nav skaidrs, vai īpašnieka mērķis ir likumīgs. Ja kamera filmē koplietošanas teritoriju bez saskaņojuma, tad ikviens dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var vērsties tiesā ar prasību kameru noņemt.

Lasīt tālāk...

Kā sazināties ar uzņēmumu Latvijas Gāze?

„Iepriekš, apmaksājot Latvijas Gāzes (LG) pakalpojumus, izmantoju automātisko maksājumu funkciju bankā Swedbank,” raksta pensionāre Ksenija. „No jūlija man no LG rēķinus vairs nesūta, bet es vēlētos noskaidrot, kā man turpmāk pēc cenu paaugstināšanās maksāt par gāzi. Es internetu neizmantoju, sazvanīt pa tālruņiem uzņēmumu, turklāt zvanot jebkurā diennakts laikā, divu nedēļu laikā nav iespējams. Vienu reizi skaitītāju rādījumus nosūtīju pa tālruni 155 un par šo sarunu saņēmu rēķinu 15 eiro apmērā. Manuprāt, tā ir laupīšana! Tad es aizbraucu uz Vagonu ielu 20 Rīgā, kur agrāk bija klientu pieņemšanas centrs, taču tagad tur ir kaste rādījumiem, bet klientus vairs nepieņem. Pie ieejas pulcējās veci cilvēki, tostarp invalīdi, vieni bija apjukuši, citi – sašutuši. Vai iespējams LG rēķinus saņemt pa pastu vai īsas ziņas veidā uz tālruni? Vai tiks atsākta apmeklētāju pieņemšana?” 

Lasīt tālāk...

Bez margām pagrabā nekāpt

„Man šogad būs 83 gadi. Kad būvēja mājas, bet būvēja tās jauniešiem, tad nedomāja, ka mēs dzīvosim ilgi. Pamēģiniet nokāpt pagrabā! Par to piecstāvu māju būvnieki nedomāja. Plikas sienas, pakāpieni vietām sadrupuši. Ja nokritīsi, bet es jau divas reizes piezemējos, tad nav pat pie kā pieķerties. Pat ja sadabūtu telefonu, kam lai zvana? Bērni dzīvo citā pilsētas rajonā, tādēļ nācās kaut kā tikt uz kājām un izlīst. Baidos, ka vairs nedošos uz pagrabu, ar divām reizēm pietika. 

Es uzrakstīju mājas pārvaldniekam, taču tā izrādījās pasaules mēroga problēma. Uztaisīt margas gar sienu vienā pusē – paņemt koka vai dzelzs cauruli, ko trīs vietās nostiprināt – tas, redzat, jāizlemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Mājas pārvaldnieks pats to nerisina. Viņš pat vaicā: „Kas jums darāms pagrabā?” Redzat, pagrabs bija būvēts, lai tur kaut ko glabātu, jo dzīvoklī nav glabājamo telpu, bet es nedomāju tikai par sevi. Cik cilvēku dzīvo piecstāvu mājās, un, ja viņu māju pagrabu kāpnēm izbūvēs margas, pateicīgi būs ne tikai veci, bet arī jauni.”

Lasīt tālāk...

Kravas vai pasažieru?

Iedzīvotāji jau trešo gadu nevar panākt lifta remontu

„Mūsu mājā Slokas ielā Rīgā jau trešo gadu ir izslēgts kravas lifts. Tas ir ļoti neērti, kad lielgabarīta pirkumi ar rokām jānes uz 10. līdz 12. stāvu. Savukārt mūsu mājas pasažieru lifts ir ļoti kaprīzs, tas regulāri apstājas starp stāviem. Mēs lūdzam apsaimniekotāju salabot un iedarbināt kravas liftu, lai to varētu izmantot paralēli pasažieru liftam, taču regulāri sastopamies ar pretestību. Lifta remonts maksā aptuveni 10 000 eiro, un apsaimniekotājs pieprasa, lai mēs par šo darbu veikšanu savāktu parakstus. Vai viņam nav jānovērš avārijas situācija bez jebkādiem dzīvokļu īpašnieku lūgumiem? Daniela, Rīgā.”

Lasīt tālāk...