Nenovietojiet šeit savu mašīnu!

Rīdzinieki draud viens otram tikai tādēļ, ka pagalmos trūkst autostāvvietu 

Rīdziniekiem situācija, kad izteikti trūkst bezmaksas stāvvietu pagalmos, par labu nenāk. Vieni šo situāciju risina civilizēti, nokārtojot atļaujas uzstādīt aizliedzošās zīmes ar papildinformāciju „Tikai ar X atļaujām” (atļaujas izsniedzējs var būt mājas pārvaldnieks vai pati māja). Diemžēl tikpat daudz pilsētnieku ar likumu nedraudzējas. Vispirms kaimiņi zem mašīnas vējstikla atrod anonīmas vēstules ar draudiem, taču, ja auto īpašnieks turpina novietot savu transportlīdzekli vietā, kur viņam ērti un to neaizliedz noteikumi, draudi materializējas darbos, daždien – krimināla rakstura.

Murgs Rostokas ielā

Rīdzinieks Kaspars stāsta, ka uz Zolitūdes rajonu pārcēlies aptuveni pirms pusgada un jau divas reizes savu mikroautobusu atradis pie mājas Rostokas ielā 64 ar tukšām riepām.

– Pirms pirmās gaisa izlaišanas no riepām es saņēmu brīdinājumu. Zem vējstikla pabāztajā bija teikts: „Parkojies pie savas mājas vai stāvlaukumā uz ielas, bet ne šeit. Vairāk brīdinājumu nebūs!” Godīgi sakot, es nesapratu pretenzijas būtību – pie daudzdzīvokļu mājām Rostokas 64 un Rostokas 74 nav ne privātu autostāvvietu, ne zīmes, kas aizliegtu automašīnu novietot šajā vietā. Es nepievērsu uzmanību anonīmajai vēstulei un turpināju atstāt savu auto tur, kur man bija ērti. Pēc tam, kad no mana busiņa riepām jau otro reizi tika izlaists gaiss, es nolēmu aktīvo pilsoni nomedīt.

Septiņos vakarā Kaspars novietojis auto ierastajā vietā un sācis novērošanu, sēžot citā automašīnā. Ap septiņiem rītā viņš pamanījis aptuveni 50 gadus vecu kungu, kurš vienai no viņa busiņa riepām sācis izskrūvēt ventili. Ļaundaris izrādījās... kaimiņš no paša mājas.

– Es izlēcu no mašīnas un satvēru viņu. Vīrietis neliedzās, ka man un kaimiņiem rakstījis anonīmas draudu vēstules un izlaidis gaisu no riepām, – stāsta Kaspars. – Viņš taisnojās, ka manis un citu kaimiņu dēļ viņa mašīnai nav bijis vietas, bet tā nav taisnība – šajā mājā dzīvoju jau pusgadu un ne reizes neesmu saskāries ar brīvu vietu trūkumu, lai arī reizēm mājās atgriezos ap pusnakti. Zīmīgi, ka kaimiņam nez kāpēc traucēja tieši mikroautobusi.

Kaspars palaidis kaimiņu, jo tālākai sarunai neredzējis jēgu. Vīrietis iekāpis savā auto un ātri aizbraucis. Kaspars pierakstījis mašīnas numuru un devies uz policiju ar iesniegumu par mantas bojāšanu.

– Interesanti, ka man uzdeva jautājumu – kāpēc es neko neiesāku? Ko man vajadzēja darīt? Nesitīšu taču cilvēkam seniora gados, – Kaspars ir neizpratnē.

– Cik kaimiņu cieta no kaimiņa dīvainības?

– Patlaban ir zināms, ka nolaists gaiss riepām bija trim automašīnām, turklāt vairāki kaimiņi bija saņēmuši anonīmas draudu vēstules. Tagad es noskaidrošu, vai vēl ir kāds cietušais, un mēs iesniegsim policijā kolektīvo sūdzību.

Tautas balss

Interesanta bija cilvēku reakcija sociālajos tīklos pēc tam, kad tika publiskots gadījums ar Kasparu un viņa kaimiņu.

– Ja godīgi, tad arī man ne reizi vien gribas uzrakstīt draudus, – atzīst Natālija. – Taču es saprotu, ka, kamēr pagalmā nav stāvēšanas aizlieguma zīmes, jāsēž un jāklusē. Gadās vadītāji, pat ne no kaimiņmājas, bet pilnīgi svešinieki, kas, atradot brīvu vietu, atstāj savu mašīnu zem manas mājas logiem uz trim–četrām nedēļām. Tas tracina.

Savai vārdamāsai piekrīt cita Nataša: – Arī man nepatīk, ka svešinieki atstāj mašīnu pie mājas, kurā dzīvoju, tikai tāpēc, ka šī vieta ir bezmaksas, bet par stāvēšanu stāvvietā ir jāmaksā. Man bieži nav, kur novietot savu auto, bet citu māju pagalmu izmantot nevaru – mani nekavējoties sodīs, jo tur ir aizlieguma zīmes. Godīgi – tie, kas atstāj mašīnas, kur pagadās, ļoti tracina.

Borisam no Purvciema ir savs viedoklis par taisnīgumu: – Pie mājas, kurā dzīvoju, valda kārtība – automašīnas drīkst novietot tikai auto īpašnieki, kuriem ir atļauja to darīt. Turklāt vietas pie mājas ir pietiekami daudz, lai ar kaimiņiem par šo jautājumu domstarpību nebūtu. Vienīgi ziemā, sniegputeņu laikā, reizēm gadās strīdi. Es vienmēr notīru sniegu ap vietu, kur stāv mana mašīna. Kaimiņi to nedara, nu ko, viņiem ir tiesības. Taču, atgriežoties mājās un ieraugot vairākas brīvas vietas, viņi tūdaļ izvēlas manu, no sniega tīro vietu, nevis tādu, kur ir sniega kupena, – stāsta Boriss. – Tas ir īpaši aizskaroši, jo visi zina, ka tieši es tīru sniegu savai mašīnai. Esmu ne vienu reizi vien par to runājis ar kaimiņiem, taču visi viņu argumenti aprobežojas ar paskaidrojumu: „Mums ir tiesības novietot automašīnu, kur vēlamies.” Lūk, tāda cilvēku izpratne par taisnīgumu...

Jums ir tālrunis? Ieslēdziet un nofilmējiet!

Lai arī Boriss ir sašutis par kaimiņu rīcību, viņš negrasās tādēļ bojāt kāda īpašumu. Kā rīkoties tiem, kuri līdzīgi Kasparam saņem draudus no kaimiņa vai ir nofiksējuši ļaundari uzbrukuma brīdī, nolaižot gaisu vai pārdurot riepas?

– Kaspars palaida pārkāpēju vaļā, un tagad viņam nav pierādījumu, ka tieši šī persona būtu bojājusi svešu mantu, – stāsta advokāts Andrejs Ādamsons.

– Ko Kasparam vajadzēja darīt, lai kaimiņš neizvairītos no soda?

– Paņemt telefonu, ieslēgt videokameru un nofiksēt, kā kaimiņš izlaiž gaisu no riepām. Turklāt videoierakstā jābūt redzamai ļaundara sejai, lai to varētu atpazīt.

– Kaspars stāstīja, ka viņš fiziski satvēra un turēja kaimiņu. Vai tagad kaimiņš nevar viņu par to iesūdzēt tiesā?

– Satveršanā un fiziskā noturēšanā nav krimināla vai administratīva pārkāpuma sastāva. Tiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā, iesaku nelaist ļaundari prom, bet izsaukt policiju.

– Par ko?

– Ļaujiet policijai izvērtēt situāciju. Ja būs policijas protokols un nodarījuma videoieraksts, cietušais varēs civiltiesiski vērsties tiesā par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību.

– Vai anonīmā vēstule, ko ļaundaris uzrakstīja Kasparam un viņa kaimiņiem, tiek kvalificēta kā drauds?

– Ir ļoti svarīgi, vai cietušajam bijis nopietns pamats baidīties par savu dzīvību, veselību vai īpašumu. Piemēram, draudu vēstulē teikts: „Neliec vairs šeit savu mašīnu, pretējā gadījumā būs sliktāk!” Rodas jautājums – kam sliktāk: ekoloģijai vai varbūt zālei, uz kuras novietota mašīna? Šeit ir grūti pierādīt draudus dzīvībai vai veselībai. Savukārt, ja cietušajam ir informācija, ka kaimiņš, kurš izteicis draudus, ir bijis ieslodzījumā par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, tad policija anonīmo vēstuli var interpretēt kā draudus.

– Kaspara kaimiņš viņa mikroautobusam izlaidis no riepām gaisu, savukārt kāds Pļavnieku iedzīvotājs stāstīja, ka kaimiņš viņa mašīnai pārdūris riepas. Vai šajās darbībās ir atšķirība no likuma viedokļa?

– Protams. Ja riepām nolaists gaiss, tas ir sīkais huligānisms, savukārt, ja riepas caurdurtas, tad tā jau ir krimināllieta.

– Kāpēc tiek uzskatīts, ka vairāku cietušo kolektīvs iesniegums policijai ir labāks nekā viena cietušā iesniegums?

– Formāli nav nekādas atšķirības. Lai sāktu procesu, pietiek arī ar vienu iesniegumu. Tiek uzskatīts, ka ar lielāku upuru skaitu policija reaģē ātrāk. Minēšu vienkāršu piemēru: ja kādam cilvēkam uzkrīt mājas jumts, tad tas, kaut arī ārkārtas, tomēr ir vienkāršs atgadījums ar traģiskām sekām. Savukārt, ja ēkas jumts uzkrīt 100 cilvēkiem, tā ir traģēdija valsts mērogā. Ļoti, ļoti triviāli, bet diemžēl patiesi.

Policijas viedoklis

Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis pavēstīja, ka par svešas mantas (arī riepu) bojāšanu ir paredzēta kriminālatbildība, tāpēc par šo situāciju jāinformē Valsts policija.

„Pat tad, ja autovadītājs neatļauti novietojis savu transportlīdzekli svešā stāvvietā, tas nevar kalpot par iemeslu īpašuma, to starpā riepu, bojāšanai,” sacīja Toms Sadovskis.